Pašmācības rokasgrāmatas

Ja kādam ir vajadzība pēc dāņu vai norvēģu valodas mācību līdzekļiem, droši padodam ziņu vai atstājam komentāru kā sazināties ar Tevi. Centīšos nosūtīt materiālus, jo pašam vairs nav vajadzīgi. :)

Degvielas ekonomija

foto: mortezazade.ir

Mūsdienās, kad degviela arvien paliek dārgāka, tomēr, un tas veicina visu pārējo cenu sadārdzināšanos, cilvēki meklē dažādus veidus, kā ekonomēt degvielu. Mazlitrāžas auto, ecoDrive no ražotāja, BlueMotion utt. Kas tik netiek izdomāts. Tomēr ir veidi, kas praktiski spēj samazināt degvielas patēriņu, un to izdarīt var pats vadītājs, vadot auto. Daži no ieteikumiem, kas, varbūt kādam liks aizdomāties un noderēs.

Nebraukt vispār.

Protams, viskardinālākais risinājums. Bet šeit runa neiet par to, lai nelietotu auto vispār. Runa iet par to, ka līdz tuvējam veikalam, kas atrodas pāris kvartālus tālāk, var aiziet kājām. Īsus ceļa gabalus daudz ekonomiskāk ir nebraukt, bet gan izmantot pašam savus spēkus, lai tur nokļūtu. Pastaiga ir ne tikai noderīga degvielas ekonomijai, bet arī pat veselīga. Ja ārā spīd saule, pozitīvs lādiņš no dabas noteikti tiks iegūts. Pat ja laiks nav tas labākais - ir tikai nepiemērots apģērbs.

Apbraukt bedres.

Esot pierādīts fakts, ka ja vadītājs brauc pa bedrēm, degvielas patēriņš palielinās. Apbraukt ir daudz izdevīgāk ne tikai no benzīna ekonomijas viedokļa, bet arī ekonomiskāk no remonta izmaksām. Lieta tāda, ka braucot pa bedrēm mēs neievērojam to, kā mūsu kājas uz pedāļiem arī kratās, līdz ar visu auto, kas nozīmē, ka kratās arī motors, viss auto, un mainās apgriezieni. Sīkums, kas it kā neko lielu nemaina, bet patiesībā, ilgtermiņā tas degvielas patēriņu tikai palielina.

Bonusu sistēma.

Nekāds noslēpums nav tas, ka mūsdienās ir daudz dažādu degvielas karšu. Ir uzpildes stacijas, kurās degviela, norēķinoties ar karti (konkrēti vārdos nesaukšu), ir lētāka nekā citviet. Protams, katrai kompānijai šī sistēma ir savādāka, bet gala rezultāts ir viens - ekonomija ir, un cena, kuru samaksāsim par degvielu uzpildoties, noteikti būs mazāka, ja izmantosim karti, bonusu sistēmu, nekā ja par to īsti nedomāsim vispār un atstāsim novārtā.

Dzinēja sildīšana ziemas laikā.

Lai sasildītu dzinēju gada aukstajos mēnešos, arī tiek iztērēts ne mazs daudzums degvielas. Vislabāk ir tad, ja dzinējs neatdziest līdz pārāk zemām temperatūrām. Tas ir ne tikai praktiski degvielas ekonomijai, bet arī vispār ļoti ieteicams, jo nav noslēpums, ka lielos mīnusos pastāv iespēja auto arī neiedarbināt. Un ja iedarbināsim, tad līdz tas uzsils, paies ilgāks laiks. Daudzos veikalos, tai skaitā arī internetā, nopērkamas speciālas "segas" auto motoram, kas dod pozitīvu efektu. Protams, ja Jums auto stāv siltā garāžā, par šo punktu uztraukties nav vērts.

Auto nav noliktava.

Auto vadāt līdzi daudz mantu nebūs optimāli un praktiski no vairākiem aspektiem. Jo lielāks ir auto svars, jo vairāk degvielas tas izmantos. Patiesībā, cilvēki neiedomājas par šo punktu, bet dažkārt, auto bagāžnieks, arī salons, ir īstena noliktava ar mantām, kas netiek izmantotas mēnešiem, bet vienkārši tiek aizmirstas auto. Ne jau velti, entuziasti savus auto cenšas padarīt vieglākus pat par pāris kilogramiem, tādejādi iegūstot ne tikai lielāku zirgspēku : svara attiecību, bet arī degvielas ekonomiju un telemetrijas bonusus.

Kondicionieris.

Klimata kontrole jeb kondicionieris ir ļoti laba ekstra, kas karstās dienās ļoti noder. Šeit jāsaka, ka daudzi atstāj šo sistēmu automātiskā režīmā, neatkarīgi no tā, kāds ārā ir gadalaiks - vasara vai ziema. Pētījumi parāda to, ka šī ekstra, strādājot visu laiku, degvielas patēriņu palielina pat par... 20%. Tas var likties pārsteidzoši, bet arī sēdekļu apsilde, spoguļu apsilde, stūres apsilde un citas nianses, paliekot automātiskā režīmā, vienkārši "apēd" degvielu mums to nemanot. Uz liel-litrāžas auto šo niansi pamanīt ir grūti, bet braucot ar mazākas litrāžas auto, manīt to varēs uzreiz. Tomēr, degvielu tērē visi auto, izmantojot ekstras, kuras paliek automātiskā režīmā, vai darbojas tad, kad to īsti nevajag.

Degvielas veids.

Katra auto ražotājs norāda optimālo degvielas veidu, kādu izmantot auto. Mūsdienās ir arī degviela, kurai oktāna skaitlis (95...98...101) ir lielāks, nekā auto ražotāja noteiktais. Degvielas tirgotāji liek uzsvaru uz to, ka piemēram, 98+ dos lielāku uzrāvienu un jaudu. Jā, no vienas puses tā ir, bet no otras puses - ražotājs ir paredzējis optimālo degvielas veidu dzinējam, lai tam būtu optimāli ilgs darba mūžs, un izmantojot lielāku oktāna skaitli, šis laiks samazināsies. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka degvielai, kurai lielāks oktāna skaitlis, cena arī būs augstāka vienmēr.

Spiediens riepās.

Braukšana ar pustukšām riepām vienmēr slikti atsaucas ne tikai uz degvielas patēriņu, bet arī uz auto stabilitāti. Tāpat, nav ieteicams arī tās pārpildīt ar gaisu, jo tad auto vadāmība būs daudz smagāka. Visām riepām jābūt ieteicamā spiediena robežās.

Sastrēgumi.

To, kā ieteicams braukt sastrēgumos - grūti teikt. Tomēr skaidrs ir tas, ka ja sastrēgums kustas ļoti lēni, mums nāksies iztērēt daudz vairāk degvielas, nekā vienkārši braucot uz 50 km/h. Bez šaubām. Bet, ja ir iespēja, un varam paredzēt, ka sastrēgums tik ātri nesāks nekur kustēties, vai arī ir citas nianses, kas dod kādu iespēju dzinēju izslēgt, to ieteicams darīt. Tomēr der atcerēties, ka slēgt dzinēju ārā katru reizi, kad apstājamies (piemēram, uz minūti, vai divām), nav jēgas. Dzinēja startēšana iztērēs vairāk degvielas, nekā tā darbība pašgaitā.

Braukt prātīgi.

"Riepu dedzināšana" noteikti izskatās skaisti, kā arī pedāļa iespiešana grīdā ir adrenalīns daudziem, bet tas degvielas ekonomijai neko nedod. Šāda braukšana - spējš uzrāviens, piedevām to darot regulāri, pētījumos parāda, ka degvielas patēriņu palielina par 10%, vidēji. Tāpat, der atcerēties, ka katram auto ir optimālais ātrums, pie kura tas tērē vismazāk degvielas. Viens saka, ka tas esot 90 km/h (ārpus pilsētas), cits saka, ka uz 50 km/h ar 5 ātrumu (pilsētā), tomēr, auto īpašnieks šīs nianses, katrs zina pats labāk, jo auto, lai arī ir vienas markas, uzvedas katrs savādāk.

Riepu maiņa.

Pētījumi parāda, ka braucot ar nepiemērotām riepām (piemēram, konkrēti - ar šipiem/radzēm), degvielas patēriņš palielinās par vidēji 6%. Tāpat, der atcerēties, ka M+S riepas ir mīkstākas, un vasarā var radīt sānslīdi. Patiesībā, riepu ražotāji sen jau ir pateikuši, ka tādu vissezonas riepu nav, ir tikai vasaras un ziemas, bet M+S esot tiem, kas par slinku (vai skopu) pirkt divus riepu komplektus.

Aizveram logus.

Ieteicams auto logus vienmēr turēt aizvērtus. Pētījumos pierādīts, ka auto, braucot ar atvērtiem logiem, vidēji patērē puslitru degvielas vairāk uz katriem simts kilometriem.

Veiksmīgu ceļu!

Kas kaitē zobiem!?

Kas tiek uzskatīti par viskaitīgākajiem produktiem mūsu zobiem?

Saraksts aptuveni ir tāds, kā zemāk minētās lietas.

Kafija, melnā tēja un kola.

Patiesu zobu baltumu nevarēs iegūt, lietojot šos produktus. Tam iemesls ir gaužām vienkāršs: šo produktu sastāvā ir daudz krāsvielu, kas nonākot mutes dobumā dziļi iekļūst emaljas porainajā struktūrā. Tikt pēcāk vaļā no šīm krāsvielām var tikai un vienīgi nonākot stomatologa krēslā. Te gan nedaudz atšķiras šis tas, jo tēja un kafija tikai vizuāli bojā zobus, bet kola iekļūst dziļi zobu emaljā, bojā to un vispār... tai ir daudz citu blakusefektu, kas rodas no kolas. Te gan ir nedaudz ironiska pieskaņa, jo ja atceramies, tad savulaik kola tika radīta tieši kā līdzeklis pret zobu sāpēm, bet iznāca atspirdzinošs dzēriens. Protams, salīdzināt sākotnējo recepti ar mūsdienu versiju būs neiespējami. Tolaik no jēlnaftas netika sintezēti E burtiņi, kuri tagad ir visur.

Kukurūza un popkorns.

Šis ierastais kino našķis patiesībā nodara lietu kaitējumu smaganām. Kukurūzas un popkorna sēklās ir daudz tādu daļiņu kas iestrēgt starp zobiem. Un kukurūza, kas ir konservēta, kaitē vēl vairāk, jo konservējot tiek izmantoti dažādi konservanti, kuri vēlāk bojā un iznīdē emalju uz zobiem. Popkorns savukārt tiek uzskatīts par vaininieku tam, ka izkrīt plombes vai arī tās tiek daļēji bojātas.

Saldumi.

Saldumus uzskata ne tikai par vainīgiem liekā svara sakarā, bet arī tajā, ka tie viskaitīgāk iedarbojas uz mutes dobuma mikrovidi. Saldumu sastāvā ir ļoti daudz cukura, kas jau tā uzskatāms  par galveno kaitnieku zobiem, papildus tam, to sastāvā vienmēr ir arī krāsvielas. Tādejādi tiek bojāta zobu emalja, sūkājamās konfektes savukārt rada mikrobojājumus mutes dobuma sieniņās. Mīkstās konfektes pielīp zobiem, smaganām un rada mutes mikrovides disbalansu, protams, dažādos apmēros.

Limonādes.

Limonādi daudzi uzskata pat par "kaitēkļu kokteili". Gāzētajos dzērienus būs grūti atrast kaut vienu vielu, sastāvdaļu, kas nenodarītu bojājumus zobiem un to emaljai. Tomēr paši galvenie kaitētāji zobiem ir limonādes sastāvā esošās skābes un augstā ogļskābās gāzes koncentrācija.  Šīs divas lietas ir spējīgas īsā laikā sabojāt jebkuru zobu emalju. Par skābēm vēl var teikt to, ka tās rada paaugstinātu zobu jūtīgumu, jo savā būtībā, tās zobus "izēd" jeb noārda pamazām.

Alkohols.

Alkohols ir ne tikai lielākais ienaidnieks aknām, bet gan arī zobiem un smaganām. Tam par iemeslu kalpo tas, ka alkohols iztraucē  (jeb traumē) siekalu apmaiņu mutes dobumā. Alkoholiskie dzērieni sakairina maigos audus, tādejādi samazinot siekalu daudzumu kas izdalās mutes dobumā.  Zonu emalja paliek melna arī no sarkanvīna un baltvīna.

Miltus produkti.

Miltu produkti - bulciņas, maize, pīrādziņi - patiesībā vairākas reizes palielina iespēju tam, ka zobos radīsies kariess. Miltu produkti nonākot mutes dobumā ātri vien sadalās un rada labvēlīgu vidi tam, lai tur veidotos dažādas baktērijas. Viss tas noved pie tā, ka rodas smaganu slimības un citas problēmas, kas beigās noved pie tā, ka mutes dobuma vide ir pilnīgi sabojāta.

Citrusaugļi un ogas.

Ēst dažus augļus, atsevišķi no citiem ēdieniem patiesībā ir diezgan bīstami, jo tajos ir augsts skābju sastāvs. Par viskaitīgākajiem tiek uzskatīti citrusaugļi un viņu sula. No dārzeņiem ļoti kaitīgi var būt tomāti. Jāsaka, ka izvairīties no zobu problēmām var diezgan viegli - pēc šo produktu lietošanas vajag vienkārši izskalot muti. To pašu var teikt arī par ogām. Jā, ogas ir noderīgas imūnsistēmai, bet zemenes, ķirši, mellenes un jāņogas krāso mēli un zobu emalju.

Sarkanā gaļa.

Pēc gaļas ēšanas ieteicams izmantot zobu diegu. Lai arī gaļa ir galvenais olbaltumvielu un dzelzs avots, tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem tam, lai smaganās un smaganu audos rastos iekaisums. Kas vēl svarīgi ir tas, ka gaļas gabaliņi, kas iestrēgst starp zobiem, sākot tiem sadalīties, rada nepatīkamu aromātu no mutes.

Magones un sezams.

Mazās sezama un magoņu sēklas ir galvenie iemesli tam, ka mutes dobuma vidē rodas disbalanss. Sakarā ar to, ka viņas ir ļoti mazas, viņas spēj iekļūt vismazākajās spraugās, kas ir starp zobiem un smaganām. Viņas arī diezgan ātri pavairo mikroorganismus (baktērijas) mutes dobumā, kas ātri vien var radīt smaganu iekaisumu.

Kaltētie augļi.

Kaltētie augļi un zobu erozija patiesībā ir labi draugi. Ikvienā auglī, lai tas ir svaigs vai kaltēts, arvien ir daudz cukura. Un kaltētos augļos ir arī daudz lipīgas konsistences sastāva. Protams, var arī nelietot šādus našķus, bet atteikties no visa, būs grūti. Tā vietā, ir daudz ērtāk ēst visu, bet neaizmirst par mutes dobuma veselīgas vides uzturēšanu.