Zaudētie miljardi

Krīzes laikā daudzi cilvēki zaudēja burtiski visu. Cits zaudēja miljonus, tūkstošus, bet cits – visu, gan miljardus, gan savus uzņēmumus, nu visu. Zemāk 10 cilvēki, kas zaudēja ļoti daudz, bet ne visi bankrotēja!

10. vieta

Islandes bagātākais cilvēks Bjorgolfurs Gudmundssons. Viņš pieteica savu bankrotu 2009. gadā. Par miljardieri viņš kļuva pateicoties tam, ka viņš bija Islandes galvenās bankas – Landsbanki, galvenais akciju turētājs. Viņam arī piederēja futbola klubs „West Ham”. Lai nu kā, viss nenotika uzreiz, krīzes sākumā. Gadu vēlāk – 2009. gadā (krīze sākās 2008. gadā), viņa bagātība cieta zaudējumus 1.4 miljardu dolāru (ASV) apmērā, kad valsts galvenā banka bonkarotēja.

9. vieta.

Teksasas miljardierim Alanam Stenfordam piederēja lidmašīnas, jahtu kolekcija, personīgā, profesionālā kriketa komanda. Žurnāls „Forbes” viņu ierindoja Top400 bagātāko Amerikas cilvēku topā, nosakot viņa vērtību aptuveni 2.2 miljardu dolāru apmērā. Kas notika?

2009. gadā viņu apsūdzēja, tā sakot, naudas atmazgāšanā caur offšoru bankām Antiguā. Piedevām, viņš esot izmantojis klientu naudu, lai uzturētu savu dārgo (izvirtušo) dzīvesveidu. Vēl arvien aptuveni 20 000 cilvēku, investoru, gaida savu naudu. Ja var ticēt baumām, tad viņš... sēž cietumā, kur viņam piespriests 110 gadus ilgs cietumsods par dalību Ponzi shēmā, tādejādi radot aptuveni 7 miljardus dolāru zaudējumus.

8. vieta.

Šons Kvinns. 2008. gadā viņš bija Īrilas bagātākais cilvēks, kura īpašumu kopējo vērtība tika lēsta ap 6 miljardiem dolāru. 2007. gadā lielāko daļu no savas naudas viņš ieguldīja (neveiksmīgi) Anglo īru bankā- tā sponsorēja lielāko daļu no celtniecības izmaksām. Pāris mēnešus pēc šīs investīcijas banka piedzīvoja neveiksmi – nekustamo īpašumu burbulis plīsa.

Īrijas valsts nacionalizēja banku, nedaudz vēlāk, lai novērstu vēl dziļāku krīzi, bet līdz ar to, attiecīgi savāca sev Kvinna investīcijas 2.8 miljardu dolāru apmērā. Jaunā banka – IRBC, pārņēma viņa īpašumus, ieskaitot arī Kvinna Grupu (holdingu), un izstūma viņu un viņa ģimeni no biznesa. Banka žēlsirdīgi atstāja viņa ģimenei trīs dažādos bankas kontos... 15 000 dolāru.

7. vieta.

Masajoši Sons. Viņš zaudēja aptuveni 70 miljardus no saviem kopējiem īpašumiem un bagātībām, tomēr palika otrais bagātākais cilvēks Japānā.

1981. gadā Sons nodibināja uzņēmumu „The Bill Gates of Japan” – programmatūras uzņēmumu, kas vēlāk kļuva par lielāko telekomunikāciju un interneta korporāciju valstī. Kad sākās domeina .com laiki, viņa uzņēmuma kopējā vērtība tika lēsta 180 miljardos dolāru, bet viņam pašam piederēja aptuveni 78miljardi. Kad 2004. gadā iestājās „interneta krīze”, viņa uzņēmuma akciju cena nokritās par 98%. Viņš zaudēja vislielāko summu, kādu vien kādreiz pasaules vēsturē zaudējis viens cilvēks.

Pāris gadus vēlāk viņa uzņēmums tomēr spēja atgūties un pašlaik to pozicionē kā trešo lielāko mobilo telefonu kompāniju.

6. vieta.

Brazīlītis Eike Batista reiz tika uzskatīts par astoto pasaules bagātāko cilvēku. Viņš cerēja, ka reiz kļūs par pasaules bagātāko cilvēku, bet... ne vienmēr sapņi īstenojas. Tā vietā, lai kļūtu par bagātāko, viņš zaudēja 33 miljardus dolāru 16 mēnešu laikā. Viss tikai tāpēc, ka uzņēmums, kas viņam piederēja – OGX (naftas ieguves vietu meklēšanas kompānija), bankrotēja.

Netālu no Rio de Žaneiro viņš uzbūvēja modernu ostu, pārpirka transporta kompānijas, pasūtīja un būvēja naftas tankerus, un viss tas tika darīts ar mērķi atbalstīt un attīstīt savu uzņēmumu un tās atrastās naftas ieguves vietas. Tika solīta pasakaina peļņa. Beigu beigās, viss iznāca vieni salti meli – četras no piecām ieguves vietām, ko atrada viņa kompānija, nu jau sen ir slēgtas.

5. vieta.

Jašumitsu Šigeta (Yasumotsu Shigeta), telekomunikāciju un mobilo sakaru kompānijas Hikari Tsushin dibinātājs bija viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Viņš pat bija iekļuvis top pieciniekā. Līdz Japānas IT burbuļa plīsuma brīdim viņa īpašumu kopējā vērtība tika lēsta ap 42 miljardiem dolāru. Tirgum augot, svārstoties, nebija nekāds brīnums, ka arī viņa paša īpašumu kopējā vērtība dienas laikā varēja svārstīties par 5 miljardiem (augšup, lejup).

Kad IT burbulis plīsa. Šigeta zaudēja 40 miljardus dolāru, jo viņa uzņēmuma akcijas, vienkāršāk sakot, praktiski zaudēja vērtību vispār. 2009. gadā viņam piederošo akciju daudzums tika samazināts, un tad vairs viņa vērtība, ietekme, uzņēmumā tika lēsta ap 600 miljoniem dolāru vērta. Bet, viņš nezaudēja ticību un pievērsās jauniem lauciņiem – dzīvības apdrošināšanai un ofisa piederumu izplatīšana. Viņa agresīvā politika un iekarošanas spējas jaunās zonās sniedza labus rezultātus, jo gan viņš, gan viņa kompānija atguvās pēc IT krīzes.

4. vieta.

Bils Geitss, Microsoft dibinātājs 2010. gadā zaudēja titulu pasaules bagātākais cilvēks. Iemesls neslēpās finanšu vai kādā citā dzīves krīzē, bet gan tajā, ka lielāko daļu savu miljardu viņš ziedoja labdarībai. Viņš kopā ar sievu izdalīja 28 miljardus dolāru dažādiem filantropiskiem mērķiem. Trešdaļu no tā, kas viņam pieder viņš ziedoja Bila un Melindas Geitsu fondam, kura kopējā vērtība tika lēsta (fonda) ap 67 miljardiem dolāru. Viņš teica: „Man naudai vienā mirklī vairs nav vērtības. Tā ir kā iespēja veidot organizāciju un iegūt līdzekļus, lai palīdzētu tiem, kas pasaulē ir nabadzīgāki.”

Lieki teikt, ka viņa labdarības rīcības rezultātā viņš ir zaudējis pasaules bagātākā cilvēka titulu. Tomēr, šeit jāatzīmē tas, ka visi viņa naudas, personīgās, zaudējumi ir paša kontrolēti. Tā ir kā naudas pārdale no viena maka otrā. Tomēr, filantropija ir laba lieta, ja tā tiek pareizi vadīta.

3. vieta.

Alberto Vilars arīdzan zaudēja praktiski visu mirklī, kad pasaulē plīsa t.s. tehnoloģiskais burbulis (2001. gads).

2008. gadā Vilaram piesprieda deviņu gadu cietumsodu par krāpniecību (cik liela summa grūti teikt). Sods jāizcieš ASV federālajā labošanas iestādē. Viņš gan iesniedza apelāciju, taču lietas jaunu izskatīšanu viņam atteica.

Šis gadījums ir interesants, jo laikā, kad viņš izcieta sodu, viņš lūdza atļauju apmeklēt operu Ņujorkā. Dīvaini, bet viņam to atļāva.

2. vieta.

IKEA dibinātājs Ingvars Kamprads ir ļoti ieradumus nemainošs cilvēks – neskatoties uz savu bagātību viņš brauc ar 20 gadīgu Volvo un iekārto savu villu ar mēbelēm, kas nāk no IKEA. Piedevām, mēbeles pats saliek kopā.

Viņa īpašumu kopējā vērtība tika lēsta ap 23 miljardiem. Tomēr, tā tika samazināta 2010. gadā, kad viņš labprātīgi atdeva 17 miljardus pēc tam, kad viņa advokāti pierādīja to, ka lielākā daļa viņa naudas patiesībā pieder viņa fondam (kurš atkal pieder IKEA). Līdz ar to, sanāca, ka šī nauda nav viņa personīgā bagātība.

Daudzi nespēj saprast, vai tā bija lielākā nodokļu mahinācija pasaulē, vai arī lielākā labdarības akcija. Viņš pats saka, ka IKEA viņam neesot nekādas teikšanas, kamēr citi runā, ka viņš arvien kontrolē gan uzņēmumu, gan visu kas ap to, tajā, notiek. Interesanti ir vēl tas, ka viņa fonds atrodas Lihtenšteinā (nodokļu politikas pēc).

1. vieta.

Desmit gadus pēc tēva nāves brāļi Anils un Mukešs arvien karo savā starpā par naudu un bagātību. Mukešs, kuru uzskata par Indijas bagātāko cilvēku, pieder telekomunikāciju gigants Reliance Industries. Viņa brālim Anilam pieder Reliance Komunikācijas – kompānija kurai ir ap 150 miljonu abonentu, miljoniem kilometru optisko vadu līniju, desmitiem tūkstošu mobilo telefonu raidītājtorņu.

2013. gadā brāļi spēra soli uz priekšu – apvienot kompānijas un izbeigt ieilgušo domstarpību un cita veida karus, nesaskaņas. Neīsi pēc apvienošanās paziņojuma uzņēmuma akciju vērtība sāka augt, tomēr, tas nebija pietiekami, lai nosegtu zaudējumus, kas radās 2013. gada maijā sakarā ar nacionālās valūtas krīzi. Mukešs tobrīd zaudēja 5.6 miljardus dolāru četru mēnešu laikā. Anils – 1.3 miljardus dolāru.