Ticība kaut kam pārdabiskam

Ja naktīs pie jums ciemojas pāris simpātisku spoku, tas vēl nav iegansts vizītei pie psihiatra, uzskata zinātnieki. Veseli institūti pēta NLO, poltergeistu un spokus. Jāpiezīmē, ka arvien zinātnieku vienīgais sasniegums šajā virzienā ir tikai paša fakta konstatēšana – neizskaidrojamas parādības eksistē.

Brīnumu saraksts papildinās arvien, tikai par tiem runā mazāk. Amerikāniete Ordija Santo, atrodoties komā, spēja pievilkt tūkstošiem svētceļotāju. Viņi ticēja, ka viņa spēj darīt brīnumus. Pie viņas mājas Masačūsetsas štatā trešdienās notika visīstākā drūzmēšanās. Lai saņemtu atļauju apmeklējumam, dažiem gribētājiem nācās pierakstīties 18 mēnešus iepriekš.

Svētceļnieki izejot cauri vestibilam un pa nelielu lodziņu skatās uz gultā guļošo meiteni. Vienīgais, kas liecināja, ka viņa vēl ir dzīvība – acis, kuras mirkšķinās un nemierīgi kustas. Pie viņas augām dienām uzturējās medmāsu brigāde, jo meiteni baroja caur zondi.

Viss sākās 1987.gada 9.augustā pulksten 11 no rīta, kad Odrijas brālis atrada viņu iekritušu ar seju baseinā. Kā tas noticis nav noskaidrots vēl arvien. Ārstiem izdevās atjaunot viņas sirdsdarbību, taču viņi pateica mātei, ka meita nenodzīvos ilgāk par diviem gadiem. Odrijas vecāki uzskatīja, ka ārsti ir pārdozējuši zāles, un tas arī izraisījis komu. Tā parast nelaimes gadījums tapa par vienu no apbrīnojamākajiem reliģiskajiem notikumiem.

Kad Odriju atveda mājās, vecāki ievēroja, ka notiek kaut kas neparasts: viņas tuvumā stāvošā svētbilde un figūriņas sāk izdalīt mirres (aromātiskie sveķi, kurus lieto medicīnā, reliģiskos rituālos). Uz Odrijas rokām un kājām parādījās stigmati – rētas, kādas Kristus bija guvis, viņu sitot krustā. Liecinieki apgalvoja, ka svētajās piektdienās viņas roku stāvoklis kļūst kā krustā sistai. Vecāki nespēja izskaidrot to, kā viņu nekustīgā meita iegūst šādu stāvokli.

No 400 stigmatiķiem, kuri bijuši pazīstami cilvēces vēsturē, Odrija ir viena no visjaunākajām, tādēļ, ka viņa ir nekustīga, bet viņas brūces pastāvīgi asiņoja. Pieaugušiem stigmatiķiem, šādi stāvokļi mēdz būt reti un īsu laiku. 20.gadsimta vidū angliete Dorotija Kerina atgādināja „baļķi” tikai divas nedēļas. Stigmatiķe Terēze Ņūmane no Bavārijas bija paralizēta tikai četrus gadus.

Odrija dažiem cilvēkiem palīdz bīstamās situācijās miegā, it kā tas notiktu īstenībā, un šādos brīžos viņu novērojošajām medmāsām likās, ka Odrijas dvēsele ir pametusi ķermeni. Ordija vienam no pirmajiem palīdzēja cilvēkam, kurš sirga ar kaulu vēzi.

Neraugoties uz to, ka Odrijas brīnumiem liecinieki bija vairāk kā 8000 skatītāju, 50 garīdznieku, baznīca bija izveidojusi un pilnvarojusi neatkarīgu ekspertu komisiju – ārstus, zinātniekus un teologus, lai tie detalizēti izstudētu fenomenu. Taču, lai arī kā centās zinātnieki, viņiem nācās vien atzīt, ka blēdības fakta nebija.

Līdz šim laikam arvien neizpētīta ir parādība ir savādās neatpazītās balsis. Zviedru putnu pētnieks Frīdrihs Jurgensons (Atlasface ir plašāk par šo rakstījis jau iepriekš) devās uz tālāko mežu rajonu, lai ierakstītu putnu dziesmas. Kad mājās viņš pārbaudīja ierakstu, lentē izdzirdēja dīvaini izkropļotus skaņu fragmentus, līdzīgai cilvēka runai, lai gan ieraksta laikā viņš bija viens. Jurgensons turpināja eksperimentus četrus gadus. Neraugoties uz to, ka balsis bija izkropļotas, to piederība intelektuālām būtnēm neradīja šaubas.

Analīze parādīja, ka balsis runājušas dažādās valodās, reizēm pat pāriedamas no vienas valodas uz citu taisni teikuma vidū. Taču saprast vienu bija neiespējami; garajām frāzēm bija nepareiza struktūra jeb gramatika, bet zilbes tika stieptas un saspiestas. Jurgensons mēģināja ar balsīm sarunāties: viņš uzdeva tām jautājumu un tās viņam pat atbildēja, tikai pilnīgi nesaprotami. Reizēm balsis sauca viņu vārdā. Zinātnieks ir pārliecināts, ka tās pieder sen mirušiem cilvēkiem. Mūsdienās šādām balsīm var uzdurties arī internetā... Bet šoreiz ne par to.

1998.gadā apstiprinātas tika baumas, ka amerikāņu astronauti, kuri 1972.gadā bija aizlidojuši uz Mēnesi, redzējuši tur citplanētiešus.

Pirmajās tiešraidēs no Mēness bija daži nenozīmīgi pārtraukumi, kuriem par iemeslu nosauca kamera pārkāršanu. Patiesībā NASA līdzstrādnieks Oto Binders atzinās, ka pārraide tikusi slēpta un cenzēta. Astronauti toreiz panikā klieguši: „Šie zīdaiņi ir milzīgi, ser.. Ak, Dievs, jūs neticēsiet! Ziņojam, šeit ir otrs kosmosa kuģis, tur „krātera otrā pusē” ... viņi atrodas uz Mēness un novēro mūs...” Lūk, šos vārdus nedzirdēja miljoniem cilvēku, kuri sajūsmināti vēroja cilvēka soļus uz Mēness. Turklāt noskaidrojās, ka šo ziņojumu uztvert bija izdevies vairākiem radioamatieriem, kuriem bija savi radiouztvērētji. Doktors Feroks no NASA kādā intervijā atzinās: „Ne jau par visiem atklājumiem uz Mēness mēs paziņojam.”

Neskatoties uz to, ka citplanētieši astronautus bija brīdinājuši par nepieciešamību atstāt Mēnesi, viņi turp atgriezās- slepus no pasaules – vēl vairākas reizes. Sekojošās vēlāko ekspedīciju pārraides tika rūpīgi šifrētas – kam gan tas bija vajadzīgs, ja uz Mēness netika atrasts nekas neparasts? Ja pieņemsi, ka tā ir taisnība, tad vairāk kā 30 gadus uz Mēness atrodas citplanētu novērotāji un ir pilnīgi loģiski domāt, ka amerikāņi nodibināja kontaktu. Kādēļ vērtīgie Mēness pētījumi tika pārtraukti? Daudzi zinātnieki uzskata, ka atbilde ir vienkārša: tas nav noticis tādēļ, ka iespēja kontaktēties ar citplanētiešu kuģi izslēdza nepieciešamību pēc dārgajām palaišanām no Kanaverelas raga. Atcerēsimies, ka tieši septiņdesmito gadu beigās strauji sāka attīstīties radiokosmiskie sakari un, kam par pamudinājumu arī kalpoja slepenie kontakti. Protams, NASA visu noliedza un noliegs, taču ja kādreiz patiesība uzpeldēs, mums kļūs skaidrs, no kurienes pēkšņi parādījās kosmisko blokbasteru produkti: no „Steels” tehnoloģijām līdz kompaktdiskiem.

Cilvēce tuvojas tam, lai izprastu to, kas agrāk šķita mistika. Kā ēģiptieši uzcēla piramīdas? Kādā veidā NLO gaisā taisa tādus manevrus, kādus mūsu lidotāji pat sapnī neredz? Kādēļ jogi var lidot? Zinātniekiem gandrīz ir gatava atbilde uz šiem jautājumiem: šis atklājums saucās – antigravitācija.

Vissenākie antigravitācijas pielūdzēji bijuši dažādu sektu līderi, garīdznieki, mūki, jogi, kuri izmantojuši telekinētisko kontroli pār apziņu un ķermeni, kas arī novedis pie levitācijas. Tibetiešu mūki līdztekus šīm zinībām izmantojuši vēl arī mūziku ar īpašām skaņām, ar kuru palīdzību varēja pacelt un pārvilkt telpā smagus priekšmetus. Daži zinātnieki uzskata, ka arī ēģiptieši ir pielietojuši šādu skaņas viļņu tehnoloģiju, kura spēj izskaidrot šķietami neiespējamo piramīdu uzcelšanu.

Somu zinātnieki kādu laiciņu atpakaļ pierādīja, ka viņi spēj neitralizēt gravitācijas iedarbību zemes apstākļos, izmantojot keramikas disku ar superaugstu vadītājspēju, kurš ātri griežas. Pat tad, kad eksperimenti vēl nebija pabeigti, par tiem jau sāka interesēties NASA. Šī neparastā iekārta samazināja jebkura objekta svaru, vai tā būtu plastmasa, vai koks, metāls, par 2% no tā sākotnējā svara, novietojot objektu uz diska. Ja vienu uz otra salika divus diskus, priekšmetu svars samazinājās par 4%, tādejādi liekot klāt diskus, varēja panākt, ka svaru zaudējušie objekti atbrīvojas no gravitācijas iedarbības.