Kurš radīja karti Kolumba ceļojumam?

Izrādās, ka Kolumbs zinājis par Ameriku vēl pirms atklāšanas. Viņa rokās bijusi... seno civilizāciju karte.

Cilvēks, kurš atklāja Ameriku, nomira trūkumā 1506.gada 20.maijā, būdams 55 gadus vecs. Un atstāja pēc sevis milzum daudz mīklu. Tajā laikā vēl retais ticēja, ka Zeme ir apaļa, bet viņš par to jau bija pārliecināts. Kādēļ? Viduslaiku Eiropā toreiz klīda leģendas par Indijas bagātībām, bet skaitījās, ka tur nokļūt var, tikai pa sauszemes karavānu ceļu ejot uz austrumiem. Bet Kolumbs septiņus (!) gadus centās iegalvot Spānijas karalienei Izabellai, ka austrumos var nokļūt arī pa jūras ceļu no rietumiem. No kurienes viņš to zināja? Un viņš, kuram nebija ne graša pie dvēseles, lai aprīkotu ekspedīciju un pierādītu savu taisnību, apsolīja karalienei, ka atgriezīsies ar dārglietu pilnām tilpnēm, - un galu galā dabūja trīs karavelas.

Četras reizes Kolumbs kuģoja uz rietumiem - un katru reizi atgriezāš bez bagātībām, neraugoties uz spāņu galma neapmierinātību. Tomēr viņš atklāja arvien vairāk un vairāk dzīvošanai derīgu zemju: Bahamu, Lielās un Mazās Antiļu salas, Kubu, Haiti un divus kontinentus Ziemeļameriku un Vidusameriku.

Rodas jautājums: vai tiešām Kolumbam tik ļoti bija vajadzīga Indija, līdz kurai varēja nokļūt pa sauszemi? Varbūt, jūras ceļa meklēšana uz turieni bija tikai iegansts, lai apmierinātu savu ziņkārību; uzzinātu, kādas zemes ir aiz okeāna? Slavenā jūras braucēja rokās taču bija senā pasaules karte, sastādīta... pirms diviem miljoniem gadu.

1929.gadā vēsturnieku grupa Tokapi pilī Konstantinopolē atklāja vairākas senas kartes. Tāš nodeva amerikāņu kartogrāfiem analīzei. Viens no atradumiem pārsteidza iztēli: kontinentu izvietojums bija tik pareizs, ka šī karte nevarēja piederēt vairākus gadsimtus vecām standartkartēm. Īpaši pārsteidza tas, ka kontinentu kontūras bija iezīmētas nevainojami precīzi: Āfrikas Rietumu piekraste, Dienvidamerikas Austrumu krasts, Ziemeļamerikas Ziemeļkrasts un pat Antarktīdas Ziemeļu piekraste!

Taču pārbaudīt, vai karte ir īsta, zinātniekiem izdevās tikai sākoties modernajām tehnoloģijām. Amerikānu eksperti izdarīja astoņas tehniskās ekspertīzes, pēc kurām nāca pie secinājuma, ka karte nav viltojums. Vēl vairāk, ģeogrāfi atzīmēja: pirmkārt, par Antarktīdas esamību cilvēce nenojauta līdz pat 1818.gadam, bet otrkārt - kartē bija iezīmēti kalni Antarktīdā, kurus zviedru - britu ekspedīcija atklāja tikai 1949.gadā, - tie bija klāti ar biezu ledus kārtu. Tas liecina par to, ka krasta līnija oriģinālā bija attēlota tajos laikos, kad Antarktīdu vēl nesedza ledus, tas ir - pirms miljoniem gadu. Taču tas nav iespējams, tā kā skaitāš, ka cilvēce tolaik vēl neeksistēja. Kam tas piederēja senā pasaules karte?

16.gadsimtā dzīvojošā, pazīstamā turku admirāļa Pirija Reisa kaislība bija kartogrāfija. Ceļodams pa pasauli, Reiss no visām vietām veda gan jaunas, gan senas kartes.

Reiz pēc kādas jūras kaujas starp sagūstītajiem jūrniekiem Reisam gadījās cilvēks, kurš apgalvoja, ka kuģojis kopā ar pašu Kolumbu viņa slaveno ceļojumu laikā. Jūrnieks pastāstīja Reisam, ka viņš bijis stūrmanis un vadījis kuģi pēc Kolumbam piederošas kartes, kurā bijušas atzīmētas vēl neatklātas zemes. Un vēl vairāķ - šo karti stūrmanis allaž vadāja sev līdzi.

Izstieptā ādas pārzīmētā, uzrakstiem klātā karte nonāca admirāļa rokās. Lielākā daļa uzrakstu mūs neintereše, izņemot piekto un sesto punktu.

5."Par to, kā šī piekraste un salas (Amerika) tika atrastas. Tās tika atklātas 896.gadā pēc arābu kalendāra. Taču visi uzskata, ka tās atradis neticīgais dženovietis Kolumbs. Viņa rokās bija nonākusi grāmata, kurā attēlotas visas piekrastes, slas, visas metālu un dārgakmeņu šķirnes aiz rietumu jūras"

6. "Par to, kā ši karte tika izgatavota. Nevienam cilvēkam mūsu gadsimtā nav kartes, kura līdzinātos šai. Tā salikta no divdesmit daļām, kurās uzrādītas visas apdzīvotās pasaules daļas."

Tāpat kartē ir ieraksti, kuri liecina, ka Kolumbs zinājis, kur atrodas zelta, pērļu un dārgakmeņu iegulas Amerikā un citās toreiz nezināmās salās.

Balstoties uz Kolumba un citām senajām kartēm, Reiss 1513.gadā sastādīja vienotu pasaules karti. Viņa kartē, bez Amerikas un Antarktīdas, uzradās Arktikas attēls. Taču kam gan senajiem ceļotājiem bija vajadzīgas tik precīzas zināšanas par poliem? Tātad, kartes tikušas sastādītas tad, kad Zemes poli bijušas auglīgas zemes? Taču, lai zinātu precīzas polu koordinātes, tajā laikā bija jābūt ierīcēm, ar kurām varētu noteikt ģeogrāfisko garumu. Bet pirmā šāda ierīce garuma noteikšanai tika izgudrota tikai... 1761.gadā!

Vienā no Kolumba kartēm parādīta zemes josla, kura savienoja Aļasku un Sibīriju, bet šo tiltu taču appludināja ūdens vēl ledus perioda beigās. Dažās kartēs Antarktīda parādīta kā divas atsevišķas salas, un tikai mūsdienāš franču polārā ekspedīcija apstiprināja šos datus. Dažas kalnu virknes Ziemeļkanādā un Aļaskā atklāja ASV armija un modernajās kartēs tās iezīmētas tikai pēc tam, kad to apzīmējimi bija ieraudzīti Reisa kartē!

Profesors Haphuds uzskata, ka seno karšu esamība apstiprina hipotēzi par augsti attīstītas civilizācijas pastāvēšanu virs Zemes agrākos laikos. Un drīz tam tika rasts pierādījums. Viens no turku jūras virsniekiem nosūtīja Reisa kartes uz Amerikāņu JKF (Jūras Kara Flote) hidrogrāfijas biroju. Novērtējis karšu saturu, biroja galvenais inženieris Maikls Volterss lūdza palīdzību seno karšu lietpratējam Arlingtonam Mellerijam. Lai pārbaudītu attēla precizitāti, viņš izveidoja koordinātu tīkliņu un salīdzināja Reisa karti ar globusu: karte bija absolūti precīza! Bet drīz pēc tam - vēl sensacionālāks paziņojums: pārbaudījis karti ar Amerikāņu hidrogrāfijas biroja kartogrāfu palīdzību, Mellerijs paziņoja, ka vienīgais veids, kā radīt tik precīzu karti, - tā ir aerofotografēšana no kosmoskās orbītas punkta virs Aleksandrijas un Ēģiptes.

Vēl vairāk, hidrogrāfijas birojā nespēja noticēt savām acīm: pēc nopietnas analīzes nācās izdarīt labojumus modernajās kartēs atbilstoši Reisa kartei, tādēļ ka tā bija precīzāka. Koordinātu precizitāte norāda uz to, ka seno karšu autoriem bija jāpielieto sarežģīta trigonometrija, projekcijas metodes. Bet šīs zināšanas varēja piederēt tikai ļoti attīstītai civilizācijai.

Arvien paliek mīkla, kas tad radīja šīs kartes. Skaidrs ir viens - ir daudzi fakti, ka vēsturē tikušas izmantotas senās kartes, kuras sastādītas ļoti sen. Piemērs ir arī Arktikas šelfa precīzas kontūras, kuras mūsdienās, tika atklātas tikai ar pavadoņu palīdzību!