foto: wikipedia.org
Jau vairāk nekā 200 gadu
Andos rīko nežēlīgus svētkus – koridu, kur nav profesionālo matadoru, bet par
vērša uzvarētāju kļūst kondors, inku svētais putns. Konkistadori kādreiz
pakļāva un iznīcināja inku seno impēriju – Andu mūsdienu iedzīvotāju priekštečus.
Tāpēc vērsim tagad ik gadu jāatmaksā par kādreizējo ļaunprātību. Koridu rīko
Peru neatkarības dienā. Bet nedēļu pirms tam visspēcīgākie Katabombas ciema
vīrieši aiziet uz kalna virsotnēm, lai aizvilinātu uz zemi Apu Inku – dievu
putnu.
Viņi uzkāpj piecu
tūkstošu metru augstumā, kur, izņemot akmeņus, nekā nav. Sev līdzi vīri velk
piesietu ķēvi, kam jākļūst par kondora pievilinātāju. Šo zirgu ieved šaurajā
aizas plaisā, kurā ielidojis kondors jau nespēs izplēst spārnus, lai aizlidotu.
Zirgam galvā uzmet pančo, bet divi vīri tam apmet virvi ap kaklu. Lāstus
saukdami, visi vīri sāk uz abām pusēm vilkt virvi. Pēc inku parašām, zirgu
nedrīkst nošaut, tas jānogalina ar rituāla paņēmienu. Zirgs krīt ceļos, mētā
galvu, no mutes tek asiņainas putas. Pēc aptuveni desmit minūšu ilgas cīņas par
savu dzīvību, ķēve ir beigta. Tad tā lēnām sāk sadalīties, un sprāgoņas smaka
pievilina kondoru.
Vīri putnu gaida vairākas
dienas. Laiku īsinot, dzer vietējo alkoholisko dzērienu. Savu satraukumu slēpj
– ja kondoru neizdosies notvert, viņus gaida nelaime, slikta raža, slimības un
kalna lavīnas.
Beidzot debesīs parādās
melns punktiņš. Augstumā kondori pat spārnus nekustina. Vīru acīs, kuri to
vēro, atmetuši galvas, asaras. Putnā viņi redz dievu sūtni, kas pie viņiem
nolaižas. Beidzot putns ar nagiem sāk plosīt sprāgoni. Tad daži vīri metas tam
virsū, putnu sasien, ielej tam knābī trago – alkoholu, lai dieva sūtnim
pielabinātos.
Korida Katabombas ciemā
pulcina tūkstošiem indiāņu no visas apkaimes. Pūlī neatkarības dienā nevar sastapt
nevienu skaidrā prātā – visi ir piedzērušies, arī policisti, kuriem jābūt
kārtības uzturētājiem.
Ciema centrālais laukums
ir ļaužu pilns. Pusdienlaikā tajā no aploka ielaiž vēršus. Cilvēki bēg, kā nu
varēdami, lec pāri žogam, bet drosmīgākie vai pilnīgi piedzērušies ar saviem
pančo sāk dzīvniekus kaitināt. Vienam saniknotais vērsis caurdur vēderu, un
cietušo aiznes no laukuma. Mirušie atnes laimi – tāda ir inku ticība. Asinis
iežēlina dievus. Jo vairāk būs upuru, jo labāka raža būs gaidāma.
Aizvien vairāk asiņu
plūst laukuma smiltīs. Beidzot gubernators ar rokas mājienu paziņo ilgi gaidīto
– par vēršu cīņu ar kondoru. No aploka izved milzīgu vērsi, tam mugurā, ar
virvi piesietu, sēdina kondoru. Neciešamu troksni veido orķestris. Kondors ar savu
lielu un smago knābi sāk drupināt vērša pakausi. Tas, mēģinot izglābties,
mētājas uz visām pusēm, griežas riņķī, izdara milzu lēcienus, ceļas uz
pakaļkājām, taču piesietais putns, līdzīgi jātniekam, slimīgi turas. Kādu no
matadoriem, kas pagadās priekšā, vērsis aiz ragiem paceļ gaisā, tad nomet zemē
un ar ragiem vēl piespiež. Cilvēks guļ nekustīgs, pūlis trako sajūsmā.
Kondors vērsim mugurā
izstiepj garu kaklu un ietriec knābi tam acīs. Saniknotais dzīvnieks ar ragiem
ietriecas žogā, sāpes ciezdams, bada akmens sienu. Publikas aplausu vētrā
kondors turpina kalt tam mugurā. Beidzot tas caururbj galvaskausu un izdara
triecienu, no kura vērsis nokrīt ceļos. Sajūsminātie skatītāji atkal pulcējas
laukumā. Vērsis vēlreiz pieceļas kājās, un, neko neredzot ar vienīgo, asiņaino
aci, skrien uz priekšu. Cilvēki metas sānis, bet viens, galīgi piedzēries,
pakļūst zem vērša nagiem. Vērsis vairākkārt ar ragu sit tam vēderā, pamet gaisā
un nelaimīgā ķermenis krīt uz žoga, pārlūzdams uz pusēm.
Dievi būs apmierināti,
korida izdevās godam. Vērsis saļimst. Kondors turpina kalt jau nedzīvā vērša
galvu, līdz to noņem no dzīvnieka muguras.
Nākamajā dienā dieva
sūtni palaidīs brīvībā – atpakaļ debesīs. Svētki beigušies, un nākamā gada raža
ir nodrošināta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru