>.

sestdiena, 2014. gada 8. marts

Indiāņu dienu un spārnotie... vērši?!




foto: wikipedia.org



Jau vairāk nekā 200 gadu Andos rīko nežēlīgus svētkus – koridu, kur nav profesionālo matadoru, bet par vērša uzvarētāju kļūst kondors, inku svētais putns. Konkistadori kādreiz pakļāva un iznīcināja inku seno impēriju – Andu mūsdienu iedzīvotāju priekštečus. Tāpēc vērsim tagad ik gadu jāatmaksā par kādreizējo ļaunprātību. Koridu rīko Peru neatkarības dienā. Bet nedēļu pirms tam visspēcīgākie Katabombas ciema vīrieši aiziet uz kalna virsotnēm, lai aizvilinātu uz zemi Apu Inku – dievu putnu.

Viņi uzkāpj piecu tūkstošu metru augstumā, kur, izņemot akmeņus, nekā nav. Sev līdzi vīri velk piesietu ķēvi, kam jākļūst par kondora pievilinātāju. Šo zirgu ieved šaurajā aizas plaisā, kurā ielidojis kondors jau nespēs izplēst spārnus, lai aizlidotu. Zirgam galvā uzmet pančo, bet divi vīri tam apmet virvi ap kaklu. Lāstus saukdami, visi vīri sāk uz abām pusēm vilkt virvi. Pēc inku parašām, zirgu nedrīkst nošaut, tas jānogalina ar rituāla paņēmienu. Zirgs krīt ceļos, mētā galvu, no mutes tek asiņainas putas. Pēc aptuveni desmit minūšu ilgas cīņas par savu dzīvību, ķēve ir beigta. Tad tā lēnām sāk sadalīties, un sprāgoņas smaka pievilina kondoru.

Vīri putnu gaida vairākas dienas. Laiku īsinot, dzer vietējo alkoholisko dzērienu. Savu satraukumu slēpj – ja kondoru neizdosies notvert, viņus gaida nelaime, slikta raža, slimības un kalna lavīnas.

Beidzot debesīs parādās melns punktiņš. Augstumā kondori pat spārnus nekustina. Vīru acīs, kuri to vēro, atmetuši galvas, asaras. Putnā viņi redz dievu sūtni, kas pie viņiem nolaižas. Beidzot putns ar nagiem sāk plosīt sprāgoni. Tad daži vīri metas tam virsū, putnu sasien, ielej tam knābī trago – alkoholu, lai dieva sūtnim pielabinātos.

Korida Katabombas ciemā pulcina tūkstošiem indiāņu no visas apkaimes. Pūlī neatkarības dienā nevar sastapt nevienu skaidrā prātā – visi ir piedzērušies, arī policisti, kuriem jābūt kārtības uzturētājiem.

Ciema centrālais laukums ir ļaužu pilns. Pusdienlaikā tajā no aploka ielaiž vēršus. Cilvēki bēg, kā nu varēdami, lec pāri žogam, bet drosmīgākie vai pilnīgi piedzērušies ar saviem pančo sāk dzīvniekus kaitināt. Vienam saniknotais vērsis caurdur vēderu, un cietušo aiznes no laukuma. Mirušie atnes laimi – tāda ir inku ticība. Asinis iežēlina dievus. Jo vairāk būs upuru, jo labāka raža būs gaidāma.

Aizvien vairāk asiņu plūst laukuma smiltīs. Beidzot gubernators ar rokas mājienu paziņo ilgi gaidīto – par vēršu cīņu ar kondoru. No aploka izved milzīgu vērsi, tam mugurā, ar virvi piesietu, sēdina kondoru. Neciešamu troksni veido orķestris. Kondors ar savu lielu un smago knābi sāk drupināt vērša pakausi. Tas, mēģinot izglābties, mētājas uz visām pusēm, griežas riņķī, izdara milzu lēcienus, ceļas uz pakaļkājām, taču piesietais putns, līdzīgi jātniekam, slimīgi turas. Kādu no matadoriem, kas pagadās priekšā, vērsis aiz ragiem paceļ gaisā, tad nomet zemē un ar ragiem vēl piespiež. Cilvēks guļ nekustīgs, pūlis trako sajūsmā.

Kondors vērsim mugurā izstiepj garu kaklu un ietriec knābi tam acīs. Saniknotais dzīvnieks ar ragiem ietriecas žogā, sāpes ciezdams, bada akmens sienu. Publikas aplausu vētrā kondors turpina kalt tam mugurā. Beidzot tas caururbj galvaskausu un izdara triecienu, no kura vērsis nokrīt ceļos. Sajūsminātie skatītāji atkal pulcējas laukumā. Vērsis vēlreiz pieceļas kājās, un, neko neredzot ar vienīgo, asiņaino aci, skrien uz priekšu. Cilvēki metas sānis, bet viens, galīgi piedzēries, pakļūst zem vērša nagiem. Vērsis vairākkārt ar ragu sit tam vēderā, pamet gaisā un nelaimīgā ķermenis krīt uz žoga, pārlūzdams uz pusēm.

Dievi būs apmierināti, korida izdevās godam. Vērsis saļimst. Kondors turpina kalt jau nedzīvā vērša galvu, līdz to noņem no dzīvnieka muguras.

Nākamajā dienā dieva sūtni palaidīs brīvībā – atpakaļ debesīs. Svētki beigušies, un nākamā gada raža ir nodrošināta.

Nav komentāru: