Ipad kā atmiņas mērierīce

No progresa muļķībās. Daudzi teiks, ka šīs lietas gan ir saistītas, bet nu tas kā kuram. Šoreiz par pelēm un par Ipad. Izrādās, amerikāņi visā iet līdz galam un šoreiz ir iemācījuši peles lietot Ipad. Tas notika atmiņas trenēšanas un izpētes nolūkos, ko amerikāņu biologi publicējuši, kā atskaiti, žurnālā Behavioural Processes.

Eksperimenta laikā uz vienas no sienām tika izvietoti dažādi zīmējumi, apļi, kuru krāsojums bija dažāds, bet otra siena bija skārienjūtīgs Ipad ekrāns. Pelēm vajadzēja iegaumēt šīs bildes lai vēlāk tās atkārtoti saliktu uz skārienjūtīgā ekrāna. Vienā gadījumā, kad bildes sakrita, grauzējiem vajadzēja pieskarties ekrānam, bet citā – ja nebija tā, kā iepriekš, nedarīt neko. Te atkal parādījās interesants fakts – ja pazuda kontakts ar skārienjūtīgo ekrānu, peles ar uzdevumu nespēja tikt galā tik labi.

Patiesībā, līdzīgu tehnoloģiju izmantošana atmiņas pētījumos nav nekas jauns. Šoreiz tikai jauns ir tas fakts, ka tiek izmantots brenda produkts – Ipad. Iepriekš jau ir veikti pētījumi ar infrasarkanajiem sensoriem, tomēr tie ļoti slikti sadzīvoja ar pelēm, jo peles tos ātri vien nosmērēja un tie vairs nedarbojās, kā plānots – pelēm taču ir garas un samērā cietas ūsas. Skārienjūtīgie ekrāni tīri labi sadzīvo arī ar ūsām. Un ne tikai!

Torrenti nav pirātisms?

foto:bittorent.org

uTorrent un BitTorrent failu apmaiņas autors – korporācija BitTorrent sākusi kampaņu – „BitTorrent – Pirātisms?” (Does BitTorrent = Piracy?). Par to informē TorrentFreak. Kampaņas mērķis ir parādīt to, ka visiem zināmais protokols nekalpo tikai kā pirātisma vairotājs, bet tiek izmantots arī daudz legālākiem mērķiem.

BitTorrent izveidotāji ir sagatavojuši arī mājaslapu kurā tiek uzskaitīts tas, kādās legālās lietās tiek izmantots šis protokols un šī sistēma.

Kā piemērs tiek minēts tas, ka caur šo protokolu tiek izplatīti arī dažādi literatūras šedevri – Russo romāni, Šekspīra lugas, Darvina darba augļi un pat Čārlija Čaplina kinošedevri. Kā atbalstītājs legālajai p2p daļai tiek minēta arī „Wikipedia”, kas, izmantojot šo protokolu ietaupa uz videotranslāciju rēķina. Arī Facebook un Twitter izmanto šo protokolu. Tā kā, redzams, ka arī sociālajā sfērā tomēr neiztikt bez šī pirātismu ieguvušā protokola tēla.

Protams, arī datorspēles nekur tālu neatpaliek. Kā vienu no galvenajiem šī protokola izmantotājiem var minēt Blizzard, kas radījusi spēli World of WarCraft. Ar p2p protokolu tiek izdoti jauni ielāpi (patch) un arī spēles papildinājumus (expansions) iespējams iegūt izmantojot tieši šo protokolu (failu apmaiņas veidu).

Mūziķi, kas iesāk savu darbību arī labprāt izmanto tieši p2p, lai popularizētu sevi. Tāpat bezmaksas programmu autori pielāgojas p2p, lai izplatītu programmas, daudzas no kurām kļūst ļoti populāras.

Nobeigumā tiek piedāvāta statistika: 2012. gada pirmajos sešos mēnešos, izmantojot p2p (BitTorrent) protokolu tika ielādētas aptuveni 124 miljoni dziesmu, pie tam, legālā formā (pirktas).

Atgādināšu, ka failu apmaiņas protokols BitTorrent tika radīts 2000šo gadu sākumā. Par tā autoru tiek uzskatīts amerikāņu programmētājs Brems Kohens (Bram Cohen). Vēlāk viņš nodibināja uzņēmumu BitTorrent Inc, kas radījusi tādas failu apmaiņas programmas kā uTorrent un BitTorrent.

2012. gada janvārī, pēc atkal dažādiem statistikas datiem, aptuveni 150 milnoju cilvēku bija saistīti, tieši, ar šo protokolu un tā izpausmes veidiem.

Pasaules gals

Pasaules gals. Interesanta tēma ik vienā pasaules laika brīdī. Cik tādu jau ticis prognozēts un cik vēl netiks prognozēts.
Bet sakarā ar maijiem man ir interesanta doma, kas gan jau nebūs ne pirmā, ne pēdējā. Viņi, cik zināms, šo kalendāru paši neizgudroja, bet it kā saņēmuši dāvanā no saviem dieviem. Diez kāpēc Dievi, kas uzdāvināja šo kalendāru viņiem, ievija tur datus par Zemi. Dievi savā kalendārā pieļauj varbūtību, ka tiks izmantots Zemes dzīves cikls? Muļķīgi. Domāju, ka jauns cikls ir saistīts ar pāreju Ūdensvīra zvaigznājā, bet pasaules gals vai kas tāds domāts ir viņu, Dievu pasaulē, jeb tur, kur viņi izveidoja un radīja šo kalendāru. Un tas noteikti nav uz Zemes.

Piedevām, kļūda aprēķinos arī liek saprast to, ka šoreiz nekā nebūs. 2030 gads jeb 2029. gads, kad zemei pašausies garām komēta/asteroīds, liekas daudz reālāks, jo iespēja, ar kādu tiek aprakstīta sadursmes iespēja tiek minēta kā 1:1000, ja pareizi atceros, lai gan parasti šis cipars ir kā 1:100000 vai lielāks vēl, jeb mazāka iespēja.

Arī vēl kas ar maijiem un visu viņu kalendāru pārsteidz ir tas, ka vēl viens pasaules gals tiek prognozēts uz 4772. gadu, vai kaut kas ap to.Nostradamus ar lielāko no saviem pareģojumiem arī kļūdījās - 1999. gads pagāja, bet nekas nenotika. Arī kristīgo līderu panika tālajā 1666. gadā likās traģiskākais, kas bijis, jo toreiz cilvēki tik tiešām pārdeva visu un gaidīja iznīkšanu, bet... atkal nekā.

Viltus pravieši ik pa laikam pareģo kaut ko, bet nekas nenotiek. Te jāatzīst, ka pareģot var daudzas lietas, bet noteikt to, kas notiks - nesanāk, kaut kā. Arī pat ja mēs zinātu, ka Zemei draud sadursme ar asteorīdu vai komētu, neko jau tur mainīt nevarētu. Mūsu tehnoloģijas un spēki ir arvien vēl par mazu, lai ietekmētu kosmiskus notikumus un liktu tiem mainīties. Daudzi teiks, ka atombumba noderētu, vai vairākas, bet redz, lai tā dotu tādu pašu efektu kā uz Zemes, arī kosmosā jābūt tādiem pašiem noteikumiem - gravitācijai, atmosfērai utt, bet tur ir vakums, kurā sprādziens nebūtu tik efektīvs kā šeit, pie mums.

Vēl arī tas, ka maiji gadus rēķināja savādāk nekā mēs. Un mūsu kalendārs ir nedaudz citādāks. Laika skaitīšanas kļūda liek saprast, ka par pasaules galu tiek datēts 2029.... 2030. gads, bet pāreja jaunā ērā, kas notiek ik pa laikam, jo horoskopa zīmes mainās, ir ierasts notikums. Planētu parāde būs, kosmiski skaisti, taču arī ne unikāli. ik pa 11 840 gadiem, ja pareizi atceros, notiek kas tāds. Jā, planētu kustība ir, arī 1999. gadā bija kas līdzīgs, tikai ne tik lielos apmēros.

Vai jēga celt traci? Nedomāju, drīzāk muļķīgi, jo neko ietekmēt nevaram. Tā kā, esam mazi un nespējīgi pret kosmosa ietekmi. Paredzēt- var censties, bet....

Dzīvosim, redzēsim, bet viss paliek pa vecam! Apsolu! :)

Resnā (līkā) pirksta efekts

Google. Kompānija atkal radījusi ko jaunu un patīkamu, kas ne tikai aiztaupa laiku, bet arī nervus. Šoreiz priekš mobilajām ierīcēm. Daudziem būs pazīstama situācija, kad pārlūkojot kādu web lapu caur mobilo telefonu nākas saskarties ar reklāmām, un nejaušu uzklikšķināšanu uz kāda no reklāmas banneriem.

Skārienjūtīgajos telefonos tas notiek jo īpaši bieži. Tagad zem satura, kurš tiek pārlūkots, apakšā būs īpašs banneris, kuram pieskatoties parādīsies uzraksts „apmeklēt vietni”. Iepriekš reklāma uzreiz aizveda uz paredzēto vietu, taču tagad, lai tur nokļūtu, vajadzēs vēlreiz uzspiest.

Jāsaka, ka teksta reklāmās jau ir analoģiska aizsardzība, bet banneru sakarā gan vēl nebija. Google saka, ka šie jaunie banneri būs tikai ieguvums. Ieguvums gan reklāmas devējiem, gan arī lietotājiem, jo nejauša reklāmas apskate ir saistīta ar to, ka par to kāds maksā, bet nevēloties to apskatīt tiek velti tērēta reklāmas devēju nauda.

Pēc Pontiflex un Harris Interactive pētījuma datiem sanāk, ka mobilajās ierīcēs „resnā pirksta efekts” sastopams jo īpaši bieži – vismaz puse no reklāmu apmeklējumiem ir nejauša (jeb precīzāk jāsaka, nevēlama). Neinteresanta reklāma nu kļūs interesanta tikai tiem, kas to vēlēsies. Divreiz!

Bēres TV šovā!

foto: papaverofuneralhome.com

Reti kas var pārsteigt mūsdienās. TV, internetā tiek publicēts un darīts viss, kas vien prātam ir aptverams un... arī vairāk. Tā nu kārtējais unikālais TV šovs amerikāņu TV ekrānos: „Labākās bēres” (Best Funeral Ever). Kā jau var saprast no nosaukuma – tas būs par bērēm, aizgājēju ceļu. Raidīs to kabeļtelevīzijas kanāls TLC.

Šova veidotāji cer ienest bērēs... jautrības atzīmi. Tikai nesaprotu, kas tur jautrs ko ietvert vai radīt!

Šajā šovā filmēšana notiks ap Dallasā esošo uzņēmumu Golden Gate Funeral Home. Tiks rādīts viss process – plānošana un bēru norise, tā sakot no A līdz Z. Solīts tiek, ka katras bēres būs tematiskas, tātad, savā veidā unikālas. Viss, ko cilvēks dzīvē darījis un ar ko nodarbojies tiks savā veidā iekļauts sērijā un izlikts arī aizgājēja pēdējās ceremonijas apveidā.

Pilota sērijā (pirmā sērija), kura, starp citu, jau ir pasūtīta, būs vērojamas bēres ziemas saulgriežu stilā – ar aļņiem, elfiem un sniegu. Tāpat tiek solīts arī kaut kas no kādas citas sērijas – bēres, kurās viss notiek ap barbekjū (gaļas cepšanu), dejotāju piedalīšanos un dzīvu sivēnu šovs.

Pilota sērija tiks demonstrēta 26. decembrī. Par producentiem pieteikusies kompānija Park Slope Productions.

Visvecākās galaktikas

foto: huffingtonpost.com

Astronomija. Pētnieki, kas turpina analizēt un pētīt datus, kurus mums arvien sūta kosmiskais teleskops „Hubble” nupat kā nākuši klajā ar diezgan interesantu faktu: atklātas septiņas visvecākās līdz šim zināmās galaktikas.

Vēl interesants fakts ir tas, ka par šo jaunumu viņi pastāstīja telekonferencē, kuru organizēja NASA. Sīkāk un kodolīgāk to, kas tur tika pateikts varam lasīt ScienceNow mājaslapā vai arī BBC News.

Gaisma, kas nāk no šīm galaktikām, tām kļūstot vecākām, pāriet sarkanā gaismas spektrā (šis efekts pazīstams kā sarkanā spīdēšana). Tāpēc, lai mēs jebkad varētu šādas galaktikas ieraudzīt, vajadzīga ļoti laba kamera, kas spēj uzņemt tuvu ideālam esošus attēlus infrasarkanajā spektrā.

Uz „Hubble” tāda ir – platleņķa kamera numur 3 (varēja jau kādu skaistāku vārdu iedot?). Tā tika pievienota kosmiskajam teleskopam jau 2009. gadā, kad uz to tika nosūtīta misija, kuras mērķis bija labot un veikt tā sakot, servisa apkopi kosmiskajam draugam.

Bildēs, kuru eksponēšanas laiks ir aptuveni 100 (!!!) stundas astronomi ieraudzīja septiņas galaktikas, kuras radušās aptuveni 380-600 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena. Tas ir periods Visuma vēsturē, kurš ilga aptuveni pirmo miljardu gadu pēc tam, kad Visums bija radies. Pētniekiem labpatīk to saukt par reionizācijas laiku. To tāpat arī pazīst kā laiku, kad radās pirmās galaktikas, pirmās zvaigznes, viss viss pirmais. Un te arī beidzas tumsas periods, jo rodoties zvaigznēm, galaktikām, rodas gaisma.

Visi šie procesi un atklājumi ir ļoti svarīgs solis virzienā, lai saprastu kā viss radās un kā viss attīstījās un attīstas pašlaik, kāpēc Visumam ir tāda formā kāda tam ir pašlaik, kāpēc tam ir tāda struktūra. Šo jautājumu izpētē ir ieguldīti milzīgi līdzekļi un radīta sarežģīta aparatūra. Tomēr astronomi gaida vēl kādu notikumu – 2018. gadu, kad kosmosā tiks sūtīts Džeimsa Veba teleskops. Šī būs jaunākā astronomu spēļmantiņa, jo spēs redzēt daudz tālāk un labāk nekā pašreizējais Habbls, kurš jau tiek uzskatīts par... novecojušu!

Zivtiņu rotaļas

foto:newscientist.com

Daba. Nevienam nav noslēpums, ka cilvēks par savu planētu zina mazāk nekā par kosmosu. Tad nu vēl viena lieta, kas skaitās jaunums. Te gan jāsaka, ka ziņa ir par vairošanos un intimitāti dabā. Galvenajā lomā – mazās tropu zivtiņas, kuras ieguvušas latīnisko vārdu Poecilia mexicana. Izrādās, ka tēviņi, lai palielinātu savas izredzes pāroties ar mātītēm, izmanto diezgan īpatnēju metodi: viņi cenšas satuvināties, intīmā sfērā, ar citām sev līdzīgām zivtelēm, pie kam, viņu dzimums nebūt nav svarīgs. Tādejādi, pēc pētnieku domām, mātītes uzskatāmi pievērš lielāku uzmanību tiem tēviņiem, kas šādi rīkojas. Pētījuma pilns atstāsts lasāms žurnālā Biology Letters, bet īsāku apskatu atkal mums dod ScienceNow.

Tēviņi, kuri citkārt mātītēm īpaši neliekas pievilcīgi, lai ar tiem pārotos, izmanto šo taktiku, un tādejādi iegūst visus laurus. Savādi, bet tas darbojas. Viņi sāk spēlēties ar citiem (pārsvarā sava dzimuma) īpatņiem, un dara to tieši tādā pašā veidā, it kā censtos pāroties ar tiem. Veic tieši tās pašas darbības. Un te notiek kas dīvains: mātītes, redzot šādu uzvedību sāk tiem pievērst uzmanību. Un laika gaitā šī vēlme paliekot vēl izteiktāka. Tātad, jo ilgāk tiek spēlēts teātris no tēviņa puses, jo lielāka vēlme rodas mātītē tieši ar viņu pāroties un veidot pēcnācējus.

Skaidrojams, tas iespējams ir ar to, ka Poecilia maxicana zivteļu sievišķais dzimums savu izvēli izdara parasti no kopējā viedokļa – sveša pieprasījuma. Jo vienam indivīdam lielāka piekrišana, jo arī ikviena, kas tuvumā, vēlas tieši viņu par savu partneri. Tēviņu viltus rīcība no viņu viedokļa tiek uzskatīta par veiksmes pierādījumu, ka viņš spēj atstāt pēcnācējus un arī to, ka viņš ir fiziski gatavs šim procesam.

Agrākais uzskats, ka iekāre rodas, ja tēviņi savas simpātijas izrāda tikai mātītēm bijis tomēr nepareizs. Nu vismaz šo zivtiņu pasaulē viss notiek savādāk nekā pārējā pasaulē!

Lingvistikas stunda

Brigama Janga universitātes lingvistus ieinteresējuši Jūtas (ASV) štata iedzīvotāji un tas, kā viņi izrunā burtu „t”. Izrādās, izrunājot šo burtu viņi rīkojas citādāk nekā pārējie amerikāņi. Izrunājot pazīstamo „t” burtu viņi to faktiski reducē. Viss sīkāk tas ir aprakstīts arī žurnālā American Speech, bet uzlasīt to var arī elektroniskajā versijā universitātes mājaslapā.

Lieta tāda, ka „t” burta reducēšana principā ir ļoti izplatīta visā angļu valodā. Dažādos vārdos tas notiek dažādās toņkārtās. Piemēram, izrunājot vārdu „often”, ļoti reti kurš reducē burtu T, bet tādos vārdos kā „mountain” tas notiek daudz retāk. Kā izrādās, šī esot ļoti jauna tendence.

Vairums amerikāņu izrunājot burtu „t” gaisu izelpo caur degunu, bet vairums Jūtas iedzīvotāju to dara caur muti.

Šeit meklējama arī sakritība. Pēc pētījuma datiem sanāk, ka „t” reducēšana un izelpa caur muti novērojama Jūtas štata daiļā dzimuma pārstāvēs, kuru vecums ir 20-30 gadi. Tātad, pašlaik visaktīvākā iedzīvotāju daļa, ja tā varētu teikt.

Pēc lingvistu domām, šeit redzams tas, ka izmaiņas valodā visbiežāk sākas un notiek tieši ar sievietēm un viņu spēju, ieradumus, izrunāt vārdus, zilbes, burtus.

Šeit jāiestarpina viena atsauce: Valspeak – dialekta veids, kas uzskatāms par fenomenu, radies kā sociāli – kulturāls dialekts Kalifornijā 80-tajos gados.

Tātad, sievietes vēl vairāk maina pasauli. Vairāk, nekā domāts līdz šim!

Hakeru uzbrukums slimnīcai

foto: geektech.in

IT. Krievijā darbīgie hakeri atkal pierāda sevi. Protams, nekas labs jau nav gaidāms. Šoreiz viņi uzlauzuši Austrālijas slimnīcas Miami Family Centre serverus un aizšifrējuši datus uz tā. Lai atkal viss būtu kārtībā, un datiem varētu piekļūt, hakeri pieprasa 4 000 dolāru.

Slimnīcas līdzīpašnieks Deivids Vūds (David Wood) atzina, ka pacientu dati šajā uzbrukumā nav cietuši un tie nav to datu vidū, kuriem īslaicīgi liegta pieeja. Tāpat viņš piebilda, ka pašlaik slimnīca cenšas atrast veidu, kā nodot hakeriem naudu un atrast kādu, kas spētu datus atšifrēt.

IT drošības speciālists Naigls Fairs (Nigel Phair) izteicās, ka visticamākais, slimnīcai tomēr nāksies izpildīt hakeru prasības.

Pēc vispārējām ziņām ik dienu piecas līdz desmit Austrālijas kompānijas saskaras ar hakeru uzbrukumiem. Pēdējā gada laikā tas jau ir desmitais šāda tipa uzbrukums valstī.

Džonija Depa Dona Kihota stāsts

foto: biography.com

Disneja studija noslēgusi līgumu ar Džonijam Depam piederošo Infinitum Nihil kompāniju, par tās nākošo projektu – filmu par mūsdienīgu Donu Kihotu.

Deps jau agrāk ir licis saprast, ka viņam šis varonis liekas ļoti saistošs. Klīda baumas, ka Deps filmēsies Terija Gilliama filmā par Donu Kihotu, tomēr šis projekts tā arī netika realizēts. Tagad pie darba ķēries pats Deps ar savu filmu studiju. Pašlaik gan visas detaļas par šo filmu nav zināmas, bet fakts, ka tāda tiks radīta ir skaidrs.

Zināms vēl tas, ka Deps šajā filmā figurēs kā producents. Tas, vai viņš filmēsies vai nē – arī nav skaidrs. Viens no filmas sižeta scenāristiem tiek solīts Stīvs Pinks, kurš ir režisors komēdijai „Hot Tub Time Machine”. Filma videonomās nonāca 2010. gadā.

Pats Džonijs Deps pašlaik filmējas filmā „Vientuļais reindžers” (The Lone Ranger). Tā uz ekrāniem parādīsies 2013. gada vasarā. 2011. gada februārī Gors Verbinskijs izteicās, ka šī filma būs sava veida atstāsts par Donu Kihotu, viņa dzīvi, kā to savām acīm redzēja Sančo Pansa.

Redzēsim, gaidīsim un tad izteiksim vērtējumu!

Alfa Centauras noslēpums

 foto: daviddarling.info

Astronomi, izmantojot matemātisku modelēšanu nonākuši pie secinājuma, kādā veidā divzvaigžņu sistēmas, līdzīgas kā Alfa Centaura, vispār rodas evolūcijas procesā un kā tās pastāv turpmāk. Izrādās, ka viss rodas no trīsvienības – trīs zvaigžņu savienības, kurā laika gaitā tiek zaudēta viena no... „māsām”.

Darba, modelēšanas, rezultāti, kas gan uzskatāmi par teoriju, publicēti arī žurnālā Nature, bet īsāku ieskatu tajos dod Science Now.

Divzvaigžņu sistēmas ir ļoti labi pazīstamas astronomiem. Tāda savā būtībā ir arī Zemei tuvākā zvaigžņu sistēma – Alfa Centaura. Šīs sistēma patiesībā ir trīszvaigžņu, agrāk bijusi, savienība, kurā nu palikušas divas galvenās zvaigznes, kuras arī mūsdienās kolorizē šo vietu. Sistēma sastāv no divām, vienai ap otru riņķojošām zvaigznēm  – viena ir tumšāka, otra – gaišāka. Vienu no otras tās šķir salīdzinoši neliels attālums – vien „nieka” piektdaļa gaismas gada. Būtiski šeit ir tas, ka spožākā zvaigzne patiesībā ir divas tuvu esošas zvaigznes – Alfa Centaura A un Alfa Centaura B.

Astronomi noskaidrojuši, ka sistēmas, kas līdzīgas Alfa Centaura, kurās zvaigžņu pāri atrodas ļoti lielos attālumos viena no otras, rodas trīszvaigžņu sistēmas sabrukuma rezultātā. Notiek zvaigžņu satuvināšanās, no pievelkas galvenokārt divi objekti, un divi spēcīgākie izgrūž trešo, tā sakot, „lieko” prom no sev tuvās apkārtnes. Viss tas notiek tikai iekšējās orbītas gravitācijas spēku ietekmē.

Rezultātā rodas stabila sistēma, kurā visu nosaka vecie gravitācijas likumi un savstarpēja pievilkšanās (un arī atgrūšanās).

Vēl pavisam nesen sistēmā Alfa Centaura tika atklāta eksoplanēta, kuras masa ir līdzvērtīga Zemes masai. Planēta riņķo ap zvaigzni Alfa Centaura B ar periodu, kas izsakāms vien 3 zemes dienu garumā. Pilns apriņķošanas cikls tikai trīs dienās – neticami, bet fakts, lai gan izmēri ir līdzvērtīgi Zemei!

Snapseed Android 4.0

foto: androidguys.com

Laba ziņa tiem, kas izmanto mobilo aplikāciju Snapseed. Tagad ir pieejama arī Android versija šai daudzsološajai aplikācijai. Protams, pagaidām tā vēl ir bezmaksas, un iegūt to var caur Google Plau veikalu.

Snapseed tiek uzskatīta par vienu no vislabāk aprīkotajām aplikācijām foto pārveidei uz mobilā telefona. Foto apgraizīšana, horizonta labošana, asums maiņa, krāsu korekcija un tamlīdzīgi. Mazs Photoshop telefonā.

Android versija ir 24 megabaitus liela un to var uzstādīt visās mobilajās ierīcēs, kurās ir Android 4.0 vai augstāka OS.

Patīkami, jo agrāk šī aplikācija bija pieejama telefonos, kas darbojas tikai uz iOS platformas. 2011. gadā Apple atzina to par „Gada aplikāciju” priekš iPad. Tie, kas savulaik to iegādājās, atceras, ka priekš iOS tā maksāja 4,99 ASV dolārus, bet kopš iznākusi ir Android versija, arī priekš iOS tā ir bezmaksas.

Šo aplikāciju izstādājusi kompānija NIK Software, kuru Google iegādājās 2012. gadā. Uzņēmums pazīstams ar to, ka izlaidis ļoti daudz spraudņus (plug ins) slavenajam Photoshop redaktoram uz datora.

Jaungada salūts ar telefonu

foto: fanpop.com

Ja jaungadā plānojam būt Sidnejā, un mums ir smārtfons (gudrais telefons), tad ir iespēja piedalīties svētku salūtā! Kā? Organizatoru ideja ir vienkārša un reizē arī forša – ielādējam īpašu aplikāciju savā telefonā un gaidam vajadzīgo laiku. Aplikācija būs gan Android, gan iOS platformām.

Aplikāciju palaižam tad, kad sākas salūts. Ko dara telefons? Aparāts jātur virs galvas, izstieptā rokā un tā ekrāns sinhroni spīdēs dažādās krāsās. Organizatori cer, ka telefonu aparāti cilvēkiem, kas būs atbraukuši, radīs diezgan interesantu efektu. Tiek plānots, ka piedalīsies aptuveni miljons cilvēku – gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji.

Šī aplikācija arī dod iespēju sūtīt īsziņas, kuras vēlāk varēs redzēt uz Harbor-Bridge pilona, kas ir centrālā vieta salūta pasākumā.

Katru gadu Sidnejā notiek Jaungada nakts svētku salūts. Tas sastāv no divām daļām – „ģimenes” (notiek plkst. 21:00) un „pusnakts” daļas. Lieki teikt, ka viss pasākums tiek translēts tiešraidē Austrālijas nacionālajā televīzijā!

Tiem, kas būs tuvumā – neaizmirstam piedalīties!

Google Apps par maksu

Google serviss Google Apps turpmāk būs maksas visiem uzņēmumiem, kas to lietos. Ja agrāk par to nebija jāmaksā, ja no viena uzņēmuma to lietoja līdz 10 cilvēkiem. Tomēr, acīmredzot, summa, kādu cer ievākt Google, ir pietiekami (lietotāju skaits ir bijis atsaucīgs) liela, lai turpmāk par to iekasētu naudu. Google Enterprise blogā lasāms, ka maksa par katru darbinieku, kas lietos Google Apps būs 50 dolāri gadā. Par šo naudu uzņēmums iegūst piekļuvi pie Google Apps, diennakts tehnisko atbalstu pa telefonu un 25 gigabaitus attālinātas diska vietas. Labi ka vien priekš individuāliem lietotājiem, kā arī skolām/universitātēm šis pakalpojums arvien paliks bezmaksas.

Jau 2011. gadā Google noteica maksu ikvienam uzņēmumam, kurā Google Apps lietoja vairāk nekā 10 cilvēki. Tagad par tā lietošanu maksās ikviens uzņēmums.

Google Apps sastāv no Gmail, kalendāra, dokumentu redaktora, mākoņveida (nu populāri tā teikt) diska glabātuves un vēl dažādiem servisiem. Konkurents šajā lauciņā Googlei ir Microsoft ar savu Office 365 servisu.

Ja var ticēt The Wall Street Journal datiem, tad Google Apps lieto vairāk kā 5 miljoni uzņēmumu. Vairumā uzņēmumu ikdienas lietotāju skaits ir mazāks par 10 cilvēkiem. Tas nozīmē, ka agrākā sistēma mainīsies, proti, tagad tas būs maksas pasākums.

Sāra Brightman ceļos kosmosā

Spaceadventures.com

Dziedātāja Sara Brightman būs vēl viens kosmosa tūrists. Viņa ir parakstījusi līgumu ar privāto kosmosa tūrisma kompāniju „Space Adventures” par došanos lidojumā. Nu jau zināms, ka viņa ir izgājusi gan fizisko, gan arī medicīnisko pārbaudi un lidojums notiks. Pašlaik gan nav īsti zināms datums, kurā varētu notikt šis lidojums, ceļojums, bet pēc pašreizējām aplēsēm – 2015. gads.

Gatavoties šim lidojumam jeb ceļojumam (kā kuram tuvāks teiciens) viņa sāks pēc vispasaules turnejas beigām – 2013. gada beigās.

Amerikāņu kompānija „Space Adventures” ar privātiem kosmosa lidojumiem, tūrismu, nodarbojas jau kopš 1998. gada. Ar viņu palīdzību kosmosā pabijuši jau Deniss Tito, Marks Šattlvorts, Anouše Ansari un citi (kopumā 7). Pēdējais, kurš izmantoja šo kompāniju ceļojumam kosmosā bija Gajs Laliberte – 2009. gadā.

Aptuvenās izmaksas gan ir dažādas, un grūti teikt, cik šoreiz nāksies maksāt. Sākotnēji izmaksas bija 20 miljoni dolāru, bet laika gaitā tās mainās. Pēdējais, kurš ceļoja – Gajs Laliberte, samaksāja jau 40 miljonus amerikāņu zaļo papīrīšu par 11 ceļojuma dienām.

Dinozauru sencis?

Paleontologi atklājuši dažus kaulus, kuru aptuvenais vecums tiek lēsts ap 243 miljoniem gadu. Tas nozīmē, ka tie varētu piederēt vienam no pirmajiem dinozauriem, kas dzīvojuši uz zemes. Pētnieku darbs ir publicēts žurnālā Biology Letters. Īsāks atstāsts lasāms arī Vašingtonas universitātes mājaslapā.

Pētnieku izpētes objekts tika atrasts mūsdienu Tanzānijas teritorijā jau tālajā 1930. gadā. Līdz šim šie pāris kauli tika uzglabāti Dienvidāfrikas muzejā. Jaunie kauliņi nu pieder īpatnim, kam no dots nosaukums Nyasasaurus.

Interesanti ir tas, ka par šiem kauliem paleontologi zināja jau sen, tomēr to saikni ar dinozauriem izdevies noteikt tikai tagad.

Kauliem – vienam pleca kaulam un pāris mugurkaula gabaliem, ir tādi pati struktūra kā citiem atrastajiem dinozauru kauliem. Tomēr ir arī atšķirības – tie ir nedaudz savādāki, vien jau tā dēļ, ka to vecums ir daudz lielāks nekā līdz šim apsekotajiem.

Jāsaka, ka vieta, kur atrasti šie kauli, ir ļoti bagāta, jo jau iepriekš šeit tikuši atrasti ļoti veci kauli. Šeit atrastas arī Asilisaurus atliekas, kas ir ļoti sens reptilis, un pēc pētnieku domām ir ķirzakveidīgo grupas radiniece, bet nav uzskatāma par dinozauru.

Pirmie, kurus uzskata par dinozauriem ir Eoraptor un Eodromaeus. To atliekas (fosilijas) tika atrastas mūsdienu Argentīnas teritorijā un tiek datētas ar nedaudz agrāku laiku – proti, 230 miljoniem gadu.

Vai tiešām šoreiz atklāts dinozauru sencis? Nu tas, no kura radās pārējie, mums tik ļoti daudz zināmie (no filmām un grāmatām)? 

Patriks Mūrs

foto: wikipedia.org

Anglijas dienvidos, 89 gadu vecumā mūžībā aizgājis britu astronoms Patriks Mūrs. Par viņa nāves iemesliem pašlaik nekādu ziņu nav. Zināms vien tas, ka viņš jau kādu laiku bija slims un nesen tika ievietots arī slimnīcā. Kad tapa skaidrs, kad ārstēšana nekādus rezultātus nedod, pētnieks izteica vēlmi savas pēdējās dienas pavadīt savā mājā – Selsijas pilsētā (Selsey).

Pazīstamais astronoms dzimis 1923. gadā, Londonā. Pasaulē slavens viņš kļuva pēc Otrā pasaules kara: uzmeistarojot spoguļteleskopu viņš sāka pētīt mūsu tuvāko kaimiņu – Mēnesi. Pētīja un sāka veidot tā virsmas karti. Vēlākos gados viņš izveidoja arī Venēras, Neptūna virsmas kartes. Faktiski visas Saules sistēmas planētu kartes un arī Visuma karte ir viņa ideja.

Mūrs piedalījās arī sagatavošanās darbos, kas amerikāņu astronautus nogādāja uz Mēnesi. Viņš tiek uzskatīts arī zinātnes popularitātes vairotājs. Uzskatāmi rādīja un popularizēja zinātni kā tādu, piesaistot tai arvien vairāk cilvēkus.

Kopš 1957. gada aprīļa viņš vadīja „BBC” programmu „Naksnīgās debesi” („The Sky at Night”). Šo programmu viņš vadīja tik ilgi, ka iekļuva arī Ginesa rekordu grāmatā kā visilgāk strādājošais vienas programmas vadītājs. Viņš sarakstījis daudz grāmatu par astronomiju un arī dažus zinātniski fantastiskus stāstus.

2001. gadā Mūru iesvētīja bruņinieku kārtā. Lielbritānijas karaliene uzslavēja viņa nopelnus un ieguldījumu zinātnē.

R.I.P.

Zaļgana galaktika

foto: scitechdaily.com

Astronomija. Atkal jaunums, šoreiz, diezgan unikāls, proti, atklāta jauna veida, tipa, galaktika, kura tās apjomā spīd ar zaļganu gaismu (jau iesaukta par Zaļajiem zirnīšiem). Tas, pēc astronomu vārdiem, ir ļoti neparasti un ļoti rets gadījums. Iemesls tam, ka galaktika izstaro zaļu gaismu ir... supermasīva melnā cauruma klātbūtne. Tieši šis vaininieks atrodas zvaigžņu kopojuma viducī un rada šādu unikālu gaismu. Šis pētījums un viss ar to saistītais publicēts arī izdevumā Astrophysical Journal. Īsāks izklāsts pieejams arī Space.com.

Astronomu grupa no izpētes centra „Gemini”, kuras vadībā atrodas Miša Širmers (Mischa Schirmer), atklāja šo nelielo galaktiku Ūdensvīra zvaigznājā. Tās koda nosaukums – J2240, un atrodas tā ļoti tālu – 3,7 miljardus gaismas gadu no mums.

Praktiski viss, kas atrodas galaktikā, izstaro zaļganu gaismu. Vēlākie pētījumi lika secināt, ka zaļganā gaisma rodas pateicoties tam, ka supermasīvais melnais caurums ar visu savu rentgena starojumu liek jonizēties skābekļa daļiņām, kas vēl atrodas starpzvaigžņu telpā esošajās gāzēs. Šis melnais caurums atrodas izpētāmās galaktikas pašā viducī, centrā, un burtiski aprij visu, kas nonāk tā tuvumā. Reizē notiek arī cits process – galaktika izstaro rentgena starus ar ļoti augstu enerģētisko lādiņu, kas liek burtiski uzsilt apkārtējai telpai.

Nekāds jaunums, ka šādi supermasīvi melnie caurumi meklējami daudzās galaktikās, tomēr nevienā līdz šim atklātajās nenotiek šādi procesi kā šeit. Arī rentgena starojums parasti nav tik intensīvs, lai liktu uzkarst starpgalaktikā esošajām gāzēm.

Pēc gandrīz miljarda galaktiku analīzes tika nonākts pie secinājuma – šī galaktika ir savā veidā unikāla. Unikāls un arī reizē skaists astronomiskais objekts. Jāsaka gan, ka kaut cik līdzīgi objekti ir visumā – aptuveni, pēc aplēsēm, esot 16 līdzīgi objekti, taču neviens neatbilst identiski šai galaktikai.

Kas skar melno caurumu galaktikas vidū tad izrādās, ja ticēt astronomiem – tas esot kļuvis mazāk aktīvs nekā tas bijis kādu laiku (noteikti miljonus gadu) atpakaļ. Šeit arī rodas vēl kāda mīkla un prāta lauzīšana astronomiem – kas tieši izsauc melnā cauruma aktivitātes krišanos – neskaidrs. Un kā tas vispār iespējams – arī neskaidrs. Kā saka, katrs atklājums dod kādu jaunu mīklu un nesapratni cilvēku prātos. Tomēr patīkami redzēt ko skaistu un unikālu reizē!

Naksnīgā Zeme

Resursi: http://npp.gsfc.nasa.gov/

Kā izskatās Zeme, kas to apgaismo cilvēku radītās ugunis? Grūti teikt, jo nav tik jūtīgu aparātu, kas nodarbotos ar šāda veida izpēti un fotografēšanu! Meli, ir. Saucas Suomi NPP.

Nasa dod iespēju visiem interesentiem apskatīt to, kā tad izskatās mūsu Zeme no kosmosa, kad to apgaismo cilvēka radītās ugunis. Pilsētas, lauki, kalni, viss viss ko vien varam vēlēties aplūkot. Protams, no pieklājīga attāluma.

Pavadonis Suomi NPP (National Polar-orbiting Partnership) tika palaists kosmosā aptuveni pirms gada. Kopš tā brīža tas jau apriņķojis apkārt Zemei aptuveni 5 tūkstošus reižu. Tā bruņojumā atrodama infrasarkanā fotokamera VIIRS. Nu tas tāpēc, lai varētu veikt ļoti labu fotografēšanu nakts laikā, diennakts tumšajā pusē. Interesanti ir tas, ka sākotnējais mērķis, kāpēc tas tika sūtīts kosmosā ir mākoņu fotografēšana un uzraudzība. Tas ir diezgan būtisks noteicošais faktors tam, lai prognozētu laiku nākamajām dienām. Tomēr, kā redzams, tas noderējis arī kam daudz interesantākam.

Tas palīdzēja arī novērot elektrības zudumu mirklī, kad ASV sasniedza nešpetnā Sendija (ASV austrumu piekrastes teritorijas).

Zīmīgi, ka arī ar šo visu var novērot to, kurš uz planētas ir vislielākais kaitnieks – proti, izmanto visvairāk enerģijas, tādejādi radot visvairāk ogļskābās gāzes. Civiliem mērķiem vēl var pievienot mežu ugunsgrēku novērošanu, nelegālās nozvejas novērošanu un vēl šādus tādus mazāk nozīmīgus novērojumus.

ASV naksnīgo Zemi vēro jau teju 40 gadus – pirmo reizi tas tika sākts darīt laikā, kad tika palaists pirmais DMSP programmas pavadonis – 1973. gadā.

Mazas nianses par pavadoņa kameru – tā ir tik jūtīga, ka spēj sekot okeānā esošam kuģim, kuram, protams, strādā ārējā apgaisme, vai arī to, kā spīd augstākie atmosfēras slāņi (ziemeļblāzma un ne tikai).

Tomēr pavadoņa galvenais uzdevums paliek laika prognozēšana. Te vēl jāpiemin, ka šo projektu sponsorē ASV aizsardzības ministrija.

Asteroīds Vestla

foto: Nasa.gov
 

Kosmiskais aparāts „Dawn” nofotografējis uz asteroīda Vesta neparastas iežu formas. To izcelsmi pašlaik nespēj izskaidrot neviens no planētas pētniekiem šajā lauciņā. Ziņa par to publicēta arī Nasa mājaslapā. Tur pat arī var atrast fotogrāfijas, kurās redzami šie iežu veidojumi. Veidojumos esošās taisnās līnijas tiek identificētas ar iežu, smilšu vai citas cietas substances, pārvietošanos pa „saimnieka” virsmu. Pārsvarā, šajā gadījumā, tās ir smiltis. Citviet redzamas V veida formas plaisas, kuras viena ar otru savienojas. Tās vietām paliek dziļākas, vietām seklākas un galos parasti veido plakanu iedobi, formu.

Nav skaidrs, kas varēja veidot šādas iežu formas uz asteroīda, jo uz Zemes šādas formas parasti atstāj tikai ūdens kustība. Arī uz kaimiņa Marsa senāk tika atklātas līdzīgas pēdas, bet arī šeit jāsaka, ka pat Marsa V veida skrāpējumi izsauc daudz strīdus un domstarpības.

Daži uzskata, ka šeit tik tiešām vainojams ūdens, citi – tie radušies ogļskābās gāzes kustības ietekmē. Pastāv vēl arī trešais variants – tie radušies citu apstākļu iespaidā. Kādu – neviens nespēj izskaidrot.

Kosmiskais aparāts Dawn jau iepriekš devis savu ieguldījumu dažu mīklu risināšanā, proti, tas nesen sniedza informāciju par to, ka uz asteroīda Vestla, kuram nav atmosfēras, arvien notiek erozija. Kas ir neparasti, jo iepriekš nekas tāds netika novērots. Šeit atkal radusies viena versija par to kāpēc tas tā, proti – uz Vestlas asteroīda pie erozijas vainojams asteroīdu it kā aizsargājošais magnētiskais lauks.

Galaktiku sadursme

Kosmiskais draugs, ko visa pasaule dēvē par „Habblu” (teleskops), izdarījis diezgan labus uzņēmumus kādam astronomus, un ne tikai, satraucošam notikumam – gredzenveida mākoņainu apgabalu, kas palicis pāri pēc tam, kad vienas galaktikas (NGC 922) centram cauri izspraucās neliels zvaigžņu sakopojums. Principā, nevar teikt, ka caur vienu galaktiku izgāja cita, bet nu cilvēkiem, kas no astronomijas ir tāli, tas būtu vispieņemamākais skaidrojums pāris vārdos.

Vairāk foto pieejami oficiālajā Habbla mājaslapā, kur arī visi šie attēli pieejami augstā izšķirtspējā. Tur arī redzams, kā sarkanīga substance (gāze) ieskauj visu galaktikas NGC 922 perimetru. Kāpēc gāze sarkana? Tā atrodas tādā temperatūrā, ka ir jonizēta, un viss ūdeņradis tajā vienkārši... peld. Un kā zināms, tieši ūdeņradi uzskata par vienu no vielām, kurš piepilda starpzvaigžņu telpu.

Cauri NGC 922 izšāvās daudz mazākos izmēros esošā galaktika, kas tiek apzīmēta ar kodu 2MASXI J0224301-244443. Pēc šī zīmīgā notikuma NGC 922 aizsākās jaunu zvaigžņu formēšanās process. Skatoties uz šo vietu ar caur rentgena spektru redzams, kā zilie mākoņi izplešas pa visu galaktiku, kas apzīmē jaunu zvaigžņu aizdīgļus.

Protams, tas nav nekas jauns, jo līdzīgi gadījumi ir novēroti, taču, kosmoss ir īpašs ar to, ka identiskus gadījumus nevar sastapt, tie visi ir unikāli un līdz ar to arī foto - neatkārtojami.

Mājaslapa foto: Hubble lapa