>.
piektdiena, 2011. gada 24. jūnijs
Dinozauri bija siltasiņu dzīvnieki?
foto:dinosaurs.wikia.com
Liekas, ka diskusijas un atklājumi, strīdi, par un ap dinozauriem būs vēl ilgu laiku. Tomēr, katrs jauns pieņēmums/atklājums nes ko jaunu un ļauj attīstīt vispārējas teorijas. Cerams, tās noved arī pie kā reāla un neatgāžama. Šoreiz – pieņēmums (ar pierādījumiem), ka dinozauri tomēr bijuši siltasiņu dzīvnieki, nu vai vismaz aukstasiņu dzīvnieki, bet ne tādā izpratnē, kādā mēs to saprotam, domājot par mūsdienu reptiļiem. Zinātniskā darba rezultāti publicēti arī žurnālā Science, kas nozīmē, ka īsti blēņas tas viss gan nav.
Ilgu laiku dinozaurus uzskatīja par aukstasiņu radībām jeb radībām, kurām ķermeņa temperatūra ir tieši saistīta ar apkārtējās vides ietekmi un temperatūru ap tiem. Tomēr, pēdējā laikā arvien vairāk speciālistu sliecās domāt, ka senie radījumi bija aukstasiņu radības – viņi spēja uzturēt ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides svārstībām (temperatūras izteiksmē).
Pētījuma autori centās noskaidrot, kā tad tur īsti ir izmantojot analīzes metodi. Šī metode tiek visbiežāk izmantota, lai modelētu un noteiktu to, kādi laikapstākļi tad bija... sen, ļoti sen un vēl senāk. Metodes pamatā ir izotopu daudzums konkrētā paraugā, kas tiek izmantots. Ar to daudzumu var arī noteikt, kādi bija laikapstākļi tad, kad tas sācis veidoties. Diezgan unikāla metode, kuru izmanto jau sen, jo izotopi un klimats ir cieši saistīti. Izotopi ir viena un tā paša elementa atomi, kuri satur katrs savu elektronu skaitu.
Pētnieki izmantoja 11 dažādus pārakmeņojušos zobu paraugus, kas piederējuši dinozauriem no Brachiosaurus un Camarasaurus dzimtes. Šie paraugi atrasti Oklahomas apkārtnē (ASV). Jāsaka, ka konkrēti izmantotie paraugi pieder dinozauriem, kas bija lielākie zālēdāji, kas jebkad atradušies uz mūsu planētas (vai vismaz līdz šim atklātie, jo svēruši ap 50 tonnām (brachiosaurus) / 30 tonnām (camarasaurus)). Viņiem bija gari kakli un astes, pārvietošanās notika uz visām četrām. Speciālisti analizēja CO2 saturu zobu emaljā, kurš sastāv no retiem oglekļa-13 izotopiem un skābekļa-18 izotopiem. Abu šo elementu klātbūtne liecina, ka temperatūra bijusi visai augsta (karsta).
Agrākie pētījumi vedinājuši domāt, ka dinozauri bijuši aukstasiņu dzīvnieki, kuru ķermeņa temperatūra bijusi aptuveni robežās no 40-45 grādiem pēc Celsija. Tomēr, tas ir pārāk liels cipars tik liela izmēra dzīvniekam. Pēc pētnieku domām, šādā gadījumā dinozauriem vajadzēja būt kaut kādai īpašai sistēmai, kas rūpējās par ķermeņa atdzesēšanas funkciju. Siltumu, pēc pētnieku domām, tie varēja zaudēt tieši pateicoties tam, ka viņiem bijušas tik garas astes un kakli.
Kā nu tur bija patiesībā, grūti teikt, tomēr pētījumi notiek un ik pa laikam mums rodas jaunas teorijas pārdomām, iespaidiem, kas... ved pie ģeniāliem atklājumiem!
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru