Atrašanās kosmosā iznīcina sarkanos asins ķermenīšus

foto: vox-cdn.com

 

Atrašanās kosmosā ir saistīta ar daudz riskiem. Pēc pēdējiem pētījumiem, ko veikuši Kanādas zinātnieki, atrašanās kosmosā iznīcina sarkanos asins ķermenīšus organismā. Tiek lēsts, ka aptuveni 50% no visiem asinīs esošajiem sarkanajiem asins ķermenīšiem aiziet bojā. Tā tas notiek visu laiku kamēr cilvēks atrodas kosmosā. Tieši tas esot saistīts ar to, ka pēc atgriešanās no kosmosa gandrīz visiem astronautiem novērojama mazasinība.

Uzreiz tiek runāts par to, kā cilvēka organismu ietekmēs ilgāki lidojumi, kā piemēram uz ilgi gaidīto Marsu. "Kosmosa mazasinība" kā to dēvē ir novērota jau kopš laika kad pirmās kosmosa misijas dalībnieki atgriezās uz Zemes, bet līdz šim bija neizskaidrots fakts, kāpēc tas tā notiek. 

Pētījumā tika izmantoti paraudi no izelpas un asins paraugi. Kā zināms sarkanie asins ķermenīši ir tie, kas organismā transportē skābekli. Kosmosā, kur ķermenis atrodas bezsvara stāvoklī tas nav tik būtiski, bet atgriežoties uz Zemes visiem astronautiem tiek novērots arī kaulu un muskuļu masas zudums.

Atrodoties kosmosā ik sekundi organismā bojā aiziet aptuveni 3 miljoni sarkano asins ķermenīšu. Uz Zemes šis rādītājs ir "tikai 2 miljoni". Par laimi cilvēku glābj viņa unikālais ķermenis, kas spēj to kaut kādā veidā kompensēt, jo pretējā gadījumā neviens kosmosā ilgi neizdzīvotu. Pētnieki gan ir vienisprātis par to, ka ir ļoti grūti prognozēt, cik ilgu laiku cilvēka ķermenis var uzturēties kosmosā bez būtiskiem apdraudējumiem tālākai dzīvei un dzīvībai.

Eksperimentā iesaistītajiem cilvēkiem blakusefekti nebeidzās uzreiz pēc eksperimenta beigām. Vēl gadu pēc tā beigām tika novērots šis pats efekts - sarkano asins ķermenīšu paaugstināta bojāeja organismā. Neskatoties uz to, cilvēki dzīvoja un strādāja, funkcionēja kā parasti. Ārēji tas nekādi neizpaudās. Šim blakusefektam tika pakļautas gan sievietes, gan vīrieši, bez izņēmuma.

Šis stāvoklis kosmosā tiek pielīdzināts tam, kādā daži pacienti nonāk atrodoties intensīvās terapijas nodaļā, guļot nekustīgi vairākas nedēļas, mēnešus. Nekustīgums, kas liekas, saistīts ar muskuļu nenoslogošanu, rada tieši identiskus blakusefektus uz cilvēka organismu.

Vecs dators ievāks bitkoinu pēc 584 miljoniem gadu

                                                                       foto: wikipedia.org

 Bitkoinu vākšana, kamēr vēl nav savākti visi, arvien uzņem apgriezienus, neskatoties uz to, ka CO2 emisijas gāzes tikai palielinās. Ir entuziasti, kas pat pieslēguši gameboy consoli, lai tā vāc bitkoinus. Tas gan vairāk tiek darīts tīri sporta, intereses pēc, nevis tīri praktiskas peļņas pēc. Tie, kas atceras 386 procesorus, turbo pogas, noteikti atpazīs arī šo briesmoni - 386 procesoru, kurš strādāja ar 16 MHz lielu ātrumu. Tolaik tas bija superātri.

Pēc aprēķiniem, balstoties uz tā ātrumu, iznāk, ka vienu bitkoinu tas ievāks pēc aptuveni 584 miljoniem gadu. Žēl ka tā, jo ap 2140 gadu visi jau būs savākti, tad nu tā. Bet sporta pēc un tehniskās pieejas pēc tas ir interesants veids kā parādīt, ka pat ļoti veca tehnika ir spējīga kaut cik risināt algoritma matemātiskās puzles un virzīties uz to pabeigšanu. 

Portatīvais, kas tika izmantots, ir no tālajiem 1989.gadiem. Tolaik tā cena bija 6299 ASV dolāri par vienu vienību (šodien tas maksātu 13896 dolāri). 

Lai spētu šo antīko datoru pieslēgt tīklam, kas nodarbojas ar bitkoin vākšanu, eksperimenta autors radīja pats savu mining pool, programmējot jaunu veidu, kā tas notiek. Tika izmantots sha256 protokols, bet problēmas radīja tas, ka visam jānotiek DOS vidē, 16 bitos, un pat sha256 protokols ir diezgan ierobežots. Nācās izdomāt veidu, kā sadzīvot ar to un rast risinājumu.

Ātrums? 15 H/s, jā 15 haši nevis tera vai giga haši. Tas ir daudz lēnāk nekā jebkurš no mūsdienu smārienjūtīgajiem telefoniem. Pārsim reizes. Ja vēl ņem vērā elektrības izmaksas, kas gan nav īpaši augstas - ap 39 W. Tāpat lietotājs zaudētu ap 3.37 ASV dolāri mēnesī, elektrības izmaksās, kas patiesībā norāda uz to, ka dators ievāktu vienu bitkoinu pēc aptuveni 600 miljoniem gadu.

Salīdzinājumam mūsdienās esošā tehnika, piemēram, Bitmain Antminer S19 Pro uzrāda ātrumu 110 TH/s, kas ir aptuveni 7 triljons reižu ātrāk nekā vecais labais 80386SX.