Daudzas lietas cilvēces vēsturē balstās uz faktiem, nostāstiem un arī izdomas. Tomēr ēģiptes vēsture vienmēr tikusi rakstīta. Un tā iet daudzus gadus atpakaļ pirms laika, kad Mozus visticamākais, bija reāla persona uz Zemes. Bet ja tā, tad kaut kur tam būtu jābūt minētam arī Ēģiptes vēsturiskajos rakstos, ne tā?
Zināms ka Ēģiptes vēsturē tieši nav minēts tas, ka Mozus bijis. Viņa darbība tieši nekur nav pieminēta, ne arī tiek pieminēts viņš kā vēsturiski nozīmīga persona. Ir gan viens "bet" - ēģiptieši neveica pierakstus par notikumiem, ja tajos bija jāmin viņu zaudējums kaujā.
Ir daudz dažādu faktu un nianšu, kas jāņem vērā, ja skatāmies atpakaļ uz šo laika periodu.
- Faraona Amenemhata III (12 dinastija) valdīšanas laikā Nīlas deltā ieradās grupa aziātu klejotāju. Viņu apmetnes centrs tika saukts par Tell el-Daba. Viņi audzēja garvilnas aitas no savas izceļošanas vietas un radīja māla traukus Kanaanites tipā. Līdz ar to, viņus var uzskatīt par aitkopjiem. Tomēr neskatoties uz miermīlīgu eksistenci, viņu apbedījumos un dzīvesvietās tika atrasti arī diezgan daudz ieroči.
- Gadu laikā faraonu vara un ietekme mazinājās. Domājams, ka arī viņi ievēroja to, ka šie ieceļotāji kas mīt upes deltā, plauks un zeļ, kļūst arvien bagātāki. Tomēr ir vēl viens fakts, kas ir diezgan neizskaidrojams pat vēl līdz mūsdienām - zīdaiņu mirstības līmenis. Tieši upes deltā, kur dzīvoja aitkopji - iebraucēji (kā teiktu mūsdienās), zīdaiņu mirstība bija augsta - no 20 līdz 30% vidēji vecuma grupā līdz 18 mēnešiem. Vēl graujošāks ir fakts ka zīdaiņu puiku vidū šis rādītājs bija 65%. Iemesli un cēloņi paliek neskaidri pat vēl mūsdienās.
- Bruklinas papirusā (Brooklyn papyrus 35.1446) ir faraona Sobekhotepa III (13 dinastija) spriedums jeb norāde par to, ka nepieciešams pārvietot 95 vergus, pusei no kuriem ir semīta tipa vārdi (tādi kā Ašers, Isāks, Menahems, Šiprahs un citi). Tolaik Kanānās (Canaan) nebija nekādas kara darbības, kas liek jautāt - no kurienes šie vergi radās? Tāpat ir dīvaini ka sieviešu un vīriešu attiecība ir 3 pret 1. Vai tas saistīts ar augsto zīdaiņu mirstības līmeni vai ko citu, arvien nav skaidrs. Bet tā sakot, transfēra fakts ir vēsturisks - pārvietošana notikusi un notikusi nevis kā brīvu cilvēku veids, bet kā vergu.
Šis pēdējais fakts iet kopā ar Bībeles rakstiem. Tāpat arī zināms, ka pēc tam faraons pārvieto aitkopjus no Kanānas uz upes deltu; faraons kļūst nedaudz paranoisks un pakļauj šos aitkopju ieceļotājus; viņš tāpat liek nogalināt lielu daudzumu vīriešu zīdaiņus. Vai puiku nāves fakts slēpjas faraona paranojā? Grūti teikt, jo nekas tieši vēstures grāmatās un liecībās pagaidām nav atrasts, vismaz kas tāds, kas tieši saistītu šos divus faktus.
Vairums mūsdienu vēsturnieku sliecas domāt, ka visi Bībelē aprakstītie notikumi risinājušies vismaz 200 gadus pēc Amenemhat III vai Sobekhotepa III dzīves.
Pēdējais valdošais faraonu no 13 dinastijas visticamākais bija Dedumes vai arī Dudimose. Grūti teikt, jo viss šis vēstures periods ir diezgan haotisks un grūti skaidrojams, tāpat kā liecības par šo faraonu ir ļoti maz un tās ir neskaidras. Zināms tas, ka viņam ir karaspēka pavēlnieks - Khonsuemvasets, kurš reizē ir arī viņa dēls. Vienā no rakstiem tas arī tiek pieminēts, bet tur ir vēl divas diezgan interesantas lietas:
- pirmā - faraons Dudimose mirst, negaidīti, neatstājot mantiniekus, kas liek saprast, ka viņa dēls aizgāja bojā pirms tēva (faraona)
- otrā - faraona dēls attēlots un aprakstīts ar cimdiem rokā. Tolaik tas bija faktors Ēģiptē, kas norādīja uz to, ka persona atrodas kavalērijā (līdz ar to, viņš ir kavalērijas komandieris). SAvukārt tālāk loģika liek mums saprast, ka zirgi un rati Ēģiptē bija jau pirms hiksu parādīšanās.
Ir arī vēl viens papiruss, kuru vēsturnieki ļoti ciena tur esošo liecību pēc - Admonitions of Ipuwer. Tas tiek datēts aptuveni ap šo laiku un ja tā, tad tur esošās liecības vēsta, ka Ēģipte iegrima dziļā haosā. Aprakstīts tas, ka Nīlas ūdens kļuva sarkans (kā asins), ugunsgrēki plosās viscaur, plenu lietus kas iznīdē zemi un mājas, nāve ceļo pa visu apkārtni un aiznes daudzus, vergi bēg, nekārtības, nabadzība un arī Aziātu iebrukumi sākās.
Visus šos faktus var saistīt ar Exodus (saukta arī par Mozus otro grāmatu jeb vēl arī par Izceļošanas grāmatu) aprakstītajiem notikumiem. Faraons, kuram ir kara rati un zirgi, kura vienīgais dēls nomirst pirms viņa un pēc faraona nāves valstī ir haoss un tā kļūst ļoti, ļoti vāja. Tiek teikts, ka tas ir Dieva sods, jo viņš esot dusmīgs uz tiem. Tāpat Nīlas asins upes statuss tiek minēts, vergu bēgšana. Hiksi izmantoja izdevību un iekraoja novājināto valsti. Fakti it kā sakrīt, bet atkal ir viens "bet" - vairums vēsturnieku mūsdienās uzskata, ka Exodus jeb Izceļošanas grāmatā rakstītais attiecināms par laika periodu kas ir 300 gadus vēlāk Ēģiptes vēsturē, proti - aptuveni Ramzesa II valdīšanas laikā. Bet kā zināms Ramzesa II laikā šāda tipa notikumi - haoss, asins upes, iekarošana, valdnieka un viņs dēla nāve nav notikusi, tātad, jādomā, ka arī Exodus minētais ir tīri vai izdoma, vai arī datumu nesaderība.
Ir vēl arī citi notikumi un fakti, kurus var pieminēt. Vairākus gadus pēc šiem notikumiem Jeriko pilsētu aplenca armija, un negaidīti notika zemestrīce, kas ļāva armijai bez problēmām iekļūt pilsētā un nodedzināt to. Bet, ja skatās uz faktiem, tad arī šiem notikumiem vajadzēja notikt 300 gadus vēlāk nekā aprakstīts Exodus jeb Mozus otrajā grāmatā.
Es nesaku ka kaut kas ir tā, kā es domāju, es tikai pieminu faktus. Ir vēl šis tas, ko noslēgumā vēlētos pieminēt.
- Faraoni nedzīvoja tajā laikā, kad Exodus aprakstītais tiek pieminēts Bībelē. Tas nozīmē, ka Exodus 1:11 jāuzskata par patiesu faktu, bet tikai nepareizajā laikā pieminēti notikumi.
- Pilsēta kuru dēvēja par Pi-Ramzess bija faraona galvaspilsēta, bet Ramzesa pilsēta bija vieta, kur tika glabātas preces, mantas. Tātad, Exodus 1:11 otrajā daļā minētais arī jāuzskata par pareizu faktu, bet jāignorē Exodus 1:11 pirmā daļa. Ja atmetam pirmo pusi, ticam otrajai, ja ticam otrajai, ignorējam pirmo.
- Ramzesa (noliktavas pilsēta) pilsēta tika sākta celt vēl pirms Mozus bija piedzimis, tas, ja par atskaites punktu ņemam Bībeli. Exodus jeb Izceļošanas grāmata (jeb izceļošanas fakts) notika laikā, kad Mozus jau bija 80 gadus vecs un pie varas bija jau pavisam cits faraons. Tātad, tagad mums jāuzskata Izceļošanas grāmatas (Exodus) pēdējā daļa par patiesu, bet pirmā un otrā daļa jāignorē, jo pie varas bija jābūt Ramzesam II. Vienīgi mazs fakts, kas liek nedaudz situāciju labot ir tas, ka vārds "Rameses" bija ļoti izplatīts tolaik un tas nebūt nenozīmē, ka ar vienu vārdu tiek domāts tieši viens vienīgais faraons.
Protams, tas ir tikai faktu kopums. Nebūt ne šeit ne kur citur es nesaku, ka Izceļošanas grāmata ir meli vai ka Bībele ir meli. Tikai fakti no vēstures. Kā to katrs interpretēs, ir katra paša darīšana. Bet vēsturiski laiks ir laba lieta, tomēr zināms, ka Ēģiptes vēsture ir ļoti sagraizīta pa daļām un tur ir daudz caurumu un robu un to īsti izmantot kā pamatu nevar. Viens valdnieks ir minēts dažādos laikos kā galvenais valstsvīrs un dažādos rakstos tā valdīšanas periodi atšķiras. Arī šeit minētais ir tikai faktu kopums no viena resursa nevis pārbaudītas lietas no simtiem resursu. Vēsturnieki arīdzan nav vienisprātis par to, kas un kā notika, jo vēsture... ar gadiem aizmirstas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru