Kas būs cilvēka vietā kad mēs kā rase izzudīsim?

foto: bbc.co.uk

 

Kāda būtu pasaule, ja cilvēks pēkšņi izzustu? Nu ja ne izzustu uzreiz, tad izmirtu? Kā nekā, pēc mūšu pašu uzstādītiem standartiem mēs, cilvēks, esam vienīgā būtne uz šīs planētas, kam ir intelekts, kas gatavo ēdienu (nevis ēd jēlu), būvē mājas, rada auto un telefonus un vēl visādas sadzīves lietas. 

Bet ja mēs izzustu, vai būtu kāda cita būtne no tām, kas eksistē jau šodien, kas aizņemtu mūsu nišu? Iespējams, jo mūsdienās ir iespējams modelēt jebkuru scenāriju un ņemot vērā evolūciju un gēnu secības tehnoloģijas, ir iespējams paredzēt nākotni. Nu vismaz teorētiski, jo ģenētika ir lielākā loterija kas jebkad eksistējusi.

Ja cilvēku rase izzustu rītdien, vienā mirklī, mūsu nedarbu sekas vēl ilgi turpinātu mainīt planētas ekosistēmu un klimatu uz tās. Polārie lāči un pingvīni būtu vieni no tiem, kas visticamākais izmirtu neilgi pēc mums, jo mūsu radītās klimata izmaiņas ietekmē viņu dzīvi un ikdienu vairāk nekā citas radības. Viena rase spēj pielāgoties videi un vienā tajā pat vidē ir tik daudz dažādu rasu un radību, kuras kardināli atšķiras. Tomēr, protams, ir nianses, kas atšķir katru rasi un radību. Mums, cilvēkiem, ir paveicies ar roku formu un ar spēju risināt problēmas un spēt rast risinājumu izmantojot intelektu vai spontānus racionālus (un neracionālus) lēmumus, kas tā vai savādāk pārveido situāciju mums par labu. Pārsvarā. Tomēr lai kāda no mūsdienās eksistējošām būtnēm uz Zemes spētu aizņemt mūsu vietu un darboties līdzīgi mums, ir nepieciešama viena būtiska lieta - īkšķi. Ir divas primātu grupas, kas varētu būt teorētiski mūsu pēcteči - šimpanzes (pan troglodytes) un boboni (pan paniscus). Tie jau pašlaik ik retā reizē spēj izmantot dažādus priekšmetus savvaļā, lai tos izmantotu kā instrumentus uzdevumu veikšanai vai risinājuma atvieglošanai. 

Vēsturē kā zināms jau ir precendents ar to, ka mēs izdzīvojām un neandertālieši, kas bija diezgan intelektuāli attīstīti, izmira. Vien nieka 40 000 gadus iepriekš šāds liktens pavērsiens ir jau gandrīz vai atzīts fakts. Bet lai mūsdienās eksistējošie divi mani pieminētie primātu indivīdi evolucionētu līdz kaut cik tuvam intelekta un mūsdienīguma apveidam, būs vajadzīgi tūkstošiem, visticamākais miljoniem gadu evolūcijas. Bet evolūcijai miljons gadu principā ir nekas liels. Viens acumirklis. Mūsu senči, kas laika gaitā kļuva par homo sapiens sapiens, pārvarēja laika periodu 7 miljoni gadu. Tas ir ļoti daudz paaudzes un ļoti daudz laika mācīties. Un mūsu agrīnie senči bija tie paši, kas šimpanzēm. Evolūcija nošķīrā vienus no otriem. Un labi ka tā, jo citādāk, kā mēs vēl spētu lietot visus mūsdienu labumus, ja mēs nebūtu mēs?

Bet visā scenārijā ir viens "bet". Ja notiek kāda katastrofa, un te es domāju kādu globālu negadījumu, un bojā aiziet visi homo sapiens sapiens, tad visticamākais, ka bojā aizies arī visi pērtiķveidīgie jeb primāti, kas varētu pārņemt mūsu vietu. Pētnieki un teorētiķi uzskata, ka tad mūsu vietu varētu ieņemt tikai vēl viens, potenciāli spējīgs dzīvnieku veids - putni. 

Kad pirms 66 miljoniem gadu izzuda visi dinozauri, viņu vietu ieņēma zīdītājveidīgie un aizņēma brīvas dabas nišas savai tālākai eksistencei. Dažiem būs tam grūti noticēt, bet putni nebūt nav tik lieli muļķi kā varētu domāt. Pētījumus esot pierādīts, ka daži putni, tādi kā kraukļi un vārnas savā intelektā patiesībā pārspēj pat šimpanzes (pētījums veikts 2020. gadā un publicēts Science web portālā). Live Science ir raksts par to, kā papagaiļi (Psittacus erithacus) esot pat spējīgi risināt vienkāršus matemātiskus uzdevumus un iemācīties vairāk kā 100 cilvēku valodas vārdus un saprast principu, kas ir un ko nozīmē nulle matemātikā.

Vēl viens potenciāls kandidāts uz mūsu vietu - astoņkājis. Tiek lēsts, ka tie esot paši gudrakie no dzīvniekiem, kas sastopami uz Zemes pašlaik. Tie spēj atšķirt virtuālus un reālus priekšmetus, viņi spēj aizbarikadēt savu alu ieejas ar gliemežvākiem (durvis?) un attīrīt alas no aļģēm un citiem nevēlamiem priekšmetiem. Viņi, lai arī nav tieši uzskatāmi par bara dzīvniekiem, spēj dzīvot baros jeb kopienās, kas ir sava veida sociālās puses priekšsākums. Diemžēl viņiem gan būtu grūti pielāgoties dzīvei uz sauszemes, jo viņu asinīs ir liels daudzums dzelzs, kas tieši reaģē ar skābekli. Viņi izvēlas ūdens vidi kurā ir daudz skābekļa, bet nemīl skābekli tīrā veidā, tā sakot, uz sauszemes. Neefektīvais metabolisms (jeb vielmaiņa) viņu organismos saistīts ar dzelzs un vara saturu. Iespējams, bet maz ticams, ka astoņkāji varētu būt nākamā intelektuālā civilizācija uz zemes, vai uz Zemes esošajos ūdeņos. 

Visticamākais, varbūt, ir radības, kas jau šodien ir socialas un kuru skaits ir pietiekami liels, lai to eksistence zaudējot daļu, neietu bojā kā sugai - skudras un termīti. Skudras un termīti uz mūsu planētas pastāv jau ļoti sen - ap 480 miljoniem gadu. Šo miljonu gadu laikā šie divi veidi spējuši iemājot it visās dabas radītajāš nišās - no sauszemes līdz ūdens dzīlēm, apguvušas spēju lidot un rakt un pat sadzīvot ar cilvēku to mājokļos. Termīti, kā zināms arī rada mājokļus sev paši un viņu torņi var atgādināt kādu debesskrāpi, ja ņem vērā pašu termītu izmērus. Termīti un skudras spēj sazināties ļoti lielā attālumā, izmantojot speciālas virbācijas. Viena no nākamajām, iespējams cilvēku aizvietojošajām būtnēm varētu būt skudras vai termīti, tas, ja viņi izdzīvos tos apokaliptiskos draudus kuru rezultātā ies bojā cilvēces rase.

Pilnīgi noteikti neviens nevar pateikt kā būs. Iemeslu ir daudz un nezināmo faktoru vēl vairāk. Ģenētika un evolūcija spēlē pēc saviem noteikumiem, kurus mēs visus vēl nezinam un visticamākais, nekad arī neuzzināsim. Pārāk liels variāciju daudzums, pa vidu tam vēl ir mutācijas, ārējāš vides ietekme, daļēja iznīkšana, kad jāatjaunina suga no praktiski nekā. Te tikai rodas cits jautājums - vai daba pieļaus kļūdu divreiz, ļaujot rasties kam līdzīgam kā cilvēks, kas iznīcina it visu, kam pieskaras un piesārno tur, kur dzīvo, ēd, ko valkā un kas tam pagarina mūžu? Domājams, ka daba tomēr nebūs tik neapdomīga, lai kļūdu pieļautu divreiz. Viņa nav cilvēks, kas kļūdās vairākkārt!