Bībele

 

foto: wikipedia.org

Bībele - laikam visvairāk pazīstamā grāmata pasaulē. Bet kas tad īsti ir bībele un ko ar šo vārdu apzīmē? Vispirms tā jūdaisma un kristietības svēto rakstu kopums. Līdz šim brīdim vēl nav noteikts konkrēts svēto rakstu daudzums, kas ietilpst bībelē. Atkarībā no ticības, grāmatu skaits, kas tiek ietverti vārdā bībele ir dažāds, vienai ticībai to daudzums ir vairāk, citiem mazāk. Atšķirības ir lielas - no ticības uz ticību svēto rakstu un grāmatu kopums svārstās starp 66 un 81. Tāpat arī vairums no mums zin, ka kristieši bībeli dala arī kā jauno derību un veco derību. Ēbrejiem bībeles apkopojums sastā vien no 30 grāmatām, kas iekļautas Jaunajā derībā.

Tanahs (tā Jauno derība tiek saukta ēbreju valodā) tiek sadalīta trīs daļās - Tora (mācība), Nevīms (pravieši) un Ktuvims (rakstība). Torā iekļautas Jaunās derības pirmās piecas grāmatas, par kuru autoru uzskata Mozu. Šajās grāmatās jeb svētajos rakstos, izstāstīts viss, kas saistās ar ebreju tautu un viņu dzīvi, tiek izstāstīti likumi, vēsture un skaidrots tas, ko Sinajas kalnā Mozus saņēma kā ziņu no Dieva. Nevīmā tiek detalizēti aprakstīta ebreju valsts vēsture līdz par nonākšanai babiloniešu gūstā un Tempļa iznīcināšanai. Tāpat te iekļauti stāsti par kaujām, valdniekiem, un tie visi savijas kopā ar stāstiem par praviešiem, kas vēsta par Dieva gribu. Ktuvims satur poētiskus un filozofiskus sacerējumus, kas iespējams radīti ebrejiem esot babiloniešu gūsta periodā un iespējams, arī pēc tam. Konkrēts to tapšanas laiks īsti nav zināms. Būtībā viņu grāmata ir pirmā monoteistiskā reliģija un tās apraksts. Tieši šeit tas jūtams, jo visos stāstos, aprakstos un vēstījumus, mītos, jūtams reliģijas caurvijums. 

Kristietības attīstība balstās tieši uz šo grāmatu apkopojuma, un tieši tanahs bija viens no veidiem, kā kristietības popularitāte laika gaitā tikai pieauga, to sludināja un izplatīja, balstoties uz tā, kas rakstīts šai grāmatu kopumā. Jaunajā derībā vien iekļautas tikai 27 grāmatas, un zināms, ka Jaunā Derība sarakstīta laika posmā no 50. līdz 150. gadam, nu jau mūsu ērā. 

Evanģēliji (no grieķu valodas - labā vēsts) ir ļoti unikāls literatūras žanrs - tie reizē ir biogrāfija, kas satur arī reliģiskus komentārus. Tie vēsta par Jēzus veiktajiem brīnumiem, viņa dzīvi un mācību. Tajos apkopota viņa dzīve no dzimšanas līdz pat augšāmcelšanās brīdim, atskaitot 30 gadus, par kuriem nekas nav zināms arvien. Domājams, ka vairums evaģēliju sarakstīti jau pēc Jēzus nāves, un arī to autori ir dažādi, pie kam katrs no evaģēlijiem radīts konkrētai reliģiskai kopienai vai domubiedru grupai. Izšķir četrus galvenos autorus - Matveju, Marku, Lūku un Jāni. Ir arī daudz līdzīgu darbu uz reliģiskās bāzes, tomēr tie oficiāli netiek iekļauti nevienā no derībām. Pirmie trīs autori radījuši darbus, aprakstus jeb evanģēlijus, kas var tikt lasīti paralēli, jo tajos ir ļoti daudz līdzīgu faktu un aprakstu. Pēdējā evaņģēlijā - Jāņa, vairāk ir poētisku apcerējumu un pierakstu.

Lieki teikt, ka Bībele ir tulkota visvairāk cilvēces vēsturē. Tā pieejama visās pasaules valodās. Daži no tulkojumiem atstājuši būtisku ietekmi uz pasaules vēstures līklocēm. Tā mūsu ēras ceturtajā gadsimtā Džeroms (Jerome) pārtulkoja Bībeli uz latīņu valodu un kopš tā brīža šī Bībeles versija - Vulgate, kā to dēvē, kļuva par Romas katoļu baznīcas oficiālo Bībeles versiju. Šī grāmatas versija kļuva par sava veida simbolu. To nemainīja, tikai kopēja, cik iespējams, un tās saturs, apjoms, netika izmainīts līdz par Reformācijas laikam. Tāpat tā bija vispieejamākā Bībeles versija Rietumeiropā. Kad Mārtiņš Luters Bībeli pārtulkoja vācu valodā, viss būtiski izmainījās. Protams, Luters nebija pirmais, kas Bībeli pārtulkoja uz savu dzimto valodu, bet pēc viņa sākās masveida Bībeles tulkošana uz citām Eiropā esošajām valodām. Lutera Bībeles versijas tulkojums bija nedaudz savādāks, un tieši šīs nianses pēc protestanti atļāvās savā Bībeles tulkojumā neiekļaut tās Bībeles daļas, kuras uzskatīja par apokrifiskām (nievājošām).

Angļu valodas versija Bībelei tika radīta diezgan nopietnos apstākļos. No 1604. līdz 1611. gadam pie tās versijas strādāja 47 zinātnieki. To pazīst kā "Autorizēto versiju" jeb vēl arī sauktu par "Karaļa Jākoba Bībeli". 1989. gadā ASV tika izdota "jaunā un pārskatītā Bībeles versija". 

Ebreji un kristieši Bībeli uzskata par "burtisku Dieva vārdu", kas pierakstīts ar mirstīgo rokām. Lieki teikt, ka tulkojumi un Bībeles teksta uztvere būtiski mainījās gan laika gaitā, gan arī par tautām. Iespējams tieši tāpēc daudzas nianses laika gaitā no sākotnējās domas ir sagrozītas un īsti neiet kopā ar tradīcijām. Te var vainot tikai pārtulkošanu un tā sakot.... "pazudis tulkojumā" efektu. Tomēr fakts paliek fakts - Bībele un tās ietekme ir milzīga. Tā atstājusi lielu ietekmi uz mākslu, mūziku un literatūru kā tādu. Iespējams pasaulē nebūtu tik daudz skupltūru un mākslas darbu, ja vien nebūtu šīs grāmatas ietekmes. Lieki teikt, ka ietekme uz cilvēka psihi arī ir bijusi mulzīga, jo tieši ticība apvienoja cilvēkus, bet vēlāk tieši reliģija tos šķir.