Bībele

 

foto: wikipedia.org

Bībele - laikam visvairāk pazīstamā grāmata pasaulē. Bet kas tad īsti ir bībele un ko ar šo vārdu apzīmē? Vispirms tā jūdaisma un kristietības svēto rakstu kopums. Līdz šim brīdim vēl nav noteikts konkrēts svēto rakstu daudzums, kas ietilpst bībelē. Atkarībā no ticības, grāmatu skaits, kas tiek ietverti vārdā bībele ir dažāds, vienai ticībai to daudzums ir vairāk, citiem mazāk. Atšķirības ir lielas - no ticības uz ticību svēto rakstu un grāmatu kopums svārstās starp 66 un 81. Tāpat arī vairums no mums zin, ka kristieši bībeli dala arī kā jauno derību un veco derību. Ēbrejiem bībeles apkopojums sastā vien no 30 grāmatām, kas iekļautas Jaunajā derībā.

Tanahs (tā Jauno derība tiek saukta ēbreju valodā) tiek sadalīta trīs daļās - Tora (mācība), Nevīms (pravieši) un Ktuvims (rakstība). Torā iekļautas Jaunās derības pirmās piecas grāmatas, par kuru autoru uzskata Mozu. Šajās grāmatās jeb svētajos rakstos, izstāstīts viss, kas saistās ar ebreju tautu un viņu dzīvi, tiek izstāstīti likumi, vēsture un skaidrots tas, ko Sinajas kalnā Mozus saņēma kā ziņu no Dieva. Nevīmā tiek detalizēti aprakstīta ebreju valsts vēsture līdz par nonākšanai babiloniešu gūstā un Tempļa iznīcināšanai. Tāpat te iekļauti stāsti par kaujām, valdniekiem, un tie visi savijas kopā ar stāstiem par praviešiem, kas vēsta par Dieva gribu. Ktuvims satur poētiskus un filozofiskus sacerējumus, kas iespējams radīti ebrejiem esot babiloniešu gūsta periodā un iespējams, arī pēc tam. Konkrēts to tapšanas laiks īsti nav zināms. Būtībā viņu grāmata ir pirmā monoteistiskā reliģija un tās apraksts. Tieši šeit tas jūtams, jo visos stāstos, aprakstos un vēstījumus, mītos, jūtams reliģijas caurvijums. 

Kristietības attīstība balstās tieši uz šo grāmatu apkopojuma, un tieši tanahs bija viens no veidiem, kā kristietības popularitāte laika gaitā tikai pieauga, to sludināja un izplatīja, balstoties uz tā, kas rakstīts šai grāmatu kopumā. Jaunajā derībā vien iekļautas tikai 27 grāmatas, un zināms, ka Jaunā Derība sarakstīta laika posmā no 50. līdz 150. gadam, nu jau mūsu ērā. 

Evanģēliji (no grieķu valodas - labā vēsts) ir ļoti unikāls literatūras žanrs - tie reizē ir biogrāfija, kas satur arī reliģiskus komentārus. Tie vēsta par Jēzus veiktajiem brīnumiem, viņa dzīvi un mācību. Tajos apkopota viņa dzīve no dzimšanas līdz pat augšāmcelšanās brīdim, atskaitot 30 gadus, par kuriem nekas nav zināms arvien. Domājams, ka vairums evaģēliju sarakstīti jau pēc Jēzus nāves, un arī to autori ir dažādi, pie kam katrs no evaģēlijiem radīts konkrētai reliģiskai kopienai vai domubiedru grupai. Izšķir četrus galvenos autorus - Matveju, Marku, Lūku un Jāni. Ir arī daudz līdzīgu darbu uz reliģiskās bāzes, tomēr tie oficiāli netiek iekļauti nevienā no derībām. Pirmie trīs autori radījuši darbus, aprakstus jeb evanģēlijus, kas var tikt lasīti paralēli, jo tajos ir ļoti daudz līdzīgu faktu un aprakstu. Pēdējā evaņģēlijā - Jāņa, vairāk ir poētisku apcerējumu un pierakstu.

Lieki teikt, ka Bībele ir tulkota visvairāk cilvēces vēsturē. Tā pieejama visās pasaules valodās. Daži no tulkojumiem atstājuši būtisku ietekmi uz pasaules vēstures līklocēm. Tā mūsu ēras ceturtajā gadsimtā Džeroms (Jerome) pārtulkoja Bībeli uz latīņu valodu un kopš tā brīža šī Bībeles versija - Vulgate, kā to dēvē, kļuva par Romas katoļu baznīcas oficiālo Bībeles versiju. Šī grāmatas versija kļuva par sava veida simbolu. To nemainīja, tikai kopēja, cik iespējams, un tās saturs, apjoms, netika izmainīts līdz par Reformācijas laikam. Tāpat tā bija vispieejamākā Bībeles versija Rietumeiropā. Kad Mārtiņš Luters Bībeli pārtulkoja vācu valodā, viss būtiski izmainījās. Protams, Luters nebija pirmais, kas Bībeli pārtulkoja uz savu dzimto valodu, bet pēc viņa sākās masveida Bībeles tulkošana uz citām Eiropā esošajām valodām. Lutera Bībeles versijas tulkojums bija nedaudz savādāks, un tieši šīs nianses pēc protestanti atļāvās savā Bībeles tulkojumā neiekļaut tās Bībeles daļas, kuras uzskatīja par apokrifiskām (nievājošām).

Angļu valodas versija Bībelei tika radīta diezgan nopietnos apstākļos. No 1604. līdz 1611. gadam pie tās versijas strādāja 47 zinātnieki. To pazīst kā "Autorizēto versiju" jeb vēl arī sauktu par "Karaļa Jākoba Bībeli". 1989. gadā ASV tika izdota "jaunā un pārskatītā Bībeles versija". 

Ebreji un kristieši Bībeli uzskata par "burtisku Dieva vārdu", kas pierakstīts ar mirstīgo rokām. Lieki teikt, ka tulkojumi un Bībeles teksta uztvere būtiski mainījās gan laika gaitā, gan arī par tautām. Iespējams tieši tāpēc daudzas nianses laika gaitā no sākotnējās domas ir sagrozītas un īsti neiet kopā ar tradīcijām. Te var vainot tikai pārtulkošanu un tā sakot.... "pazudis tulkojumā" efektu. Tomēr fakts paliek fakts - Bībele un tās ietekme ir milzīga. Tā atstājusi lielu ietekmi uz mākslu, mūziku un literatūru kā tādu. Iespējams pasaulē nebūtu tik daudz skupltūru un mākslas darbu, ja vien nebūtu šīs grāmatas ietekmes. Lieki teikt, ka ietekme uz cilvēka psihi arī ir bijusi mulzīga, jo tieši ticība apvienoja cilvēkus, bet vēlāk tieši reliģija tos šķir. 

Cilvēka smadzeņu nianses

foto; cdn.the-scientist.com

Par cilvēka smadzeņu būtību ir zināms diezgan maz. Tiek lēsts, ka cilvēks vairāk zin par kosmosu un kosmoloģiskiem faktiem, notikumiem, nekā pats par savām smadzenēm - būtiskāko organisma orgānu, daļu. Cilvēka smadzenes sastāv no vidēji 90 miljardiem neironu jeb nervu šūnām. Ik katrs neirons "komunicē" vidēji vēl ar 1000 citiem, tuvāk esošiem neironiem. Tieši neironi un to savienojumi rada atmiņas, izjūtas, mīlestību, sāpes, it visu. Tie ir spējīgi uz daudz ko, bet nespēj izjust... sāpes.

Faktu, ka cilvēka smadzenes sastāv no šāda tipa šūnu savienojumiem atklāta tika nebūt tik sen - aptuveni pirms 100 gadiem. Tolaik pētījumi tika veikti vien uz smadzenēm, kas jau bija faktiski mirušas, jo šāda tipa eksperimentus uz dzīviem cilvēkiem neveica. Reāli strādājošas smadzeņu šūnas, neironus, cilvēks spēja vien aplūkot pirms aptuveni 25 gadiem. Pateicoties tam, ka cilvēcei kļuva pieejama daudz labāka medicīniskā aparatūra, precīzāk - skaneri, mēs spējām ielūkoties smadzenēs un to būtībā daudz rūpīgāk un dziļāk. Pēc neironu atklāšanas tikušas radītas simtiem grāmatu un rakstu par to, kā tās strādā, ko mēs varam no tām iemācīties un to, ko tās sevī slēpj un kādu potenciālu glabā, par kuru mēs, paši cilvēki, būtībā nemaz nenojaušam.

Pāris gadus atpakaļ tieši ASV valdība smadzeņu izpētei piešķīra 3 miljardus dolāru. "The Brain Acitivity Map" projekts izrādījās ļoti perspektīvs, jo tieši šis projekts nodarbojas ar to, lai izpētītu smadzenes un visu, kas ar tām saistās. Tieši spēja saprast smadzeņu darbības principus un veikt to detalizētu izpēti ir veids kā saprast to, kā cīnīties ar dažādām psihiskām saslimšanām un iespējams, ar slimībām kopumā, jo daudzi uzskata par faktu to, ka slimības sākas galvā, smadzenēs, un tur arī izbeidzas.

Smadzeņu izpēte ir cieši saistīta arī ar... filozofiskiem jautājumiem, jo tieši smadzenes ir tās, kas ir tā sakot, atbildīgas par saprātu un apziņu. Un kā noskaidrots, smadzeņu aktivitāti būtībā ir impulsu apmaiņa, kas varētu nozīmēt, ka cilvēks ir impulsu vadīts objekts.

Tomēr, kā uzskata daļa pētnieku, pats cilvēks par sevi un savu smadzeņu darbību apjauš diezgan maz. Būtībā, pat mūsu uzskati par to, kāds princips notiek smadzenēs un uz ko tās balstās, ir arī diezgan mānīgs, jo ikviens jauns pētījums maina priekšstatu par iepriekšējo. Tiek lēsts, ka būtībā, cilvēka smadzenes aktīvi nodarbojas ar to, ko sauc par pašapziņu, cenšoties saprast pašas sevi. Jāsaka, ka iespējams, arī tie ir maldi, jo cilvēks jau savā būtībā nespēj apzināties sevi divreiz un saprast pašam sevi nav vajadzības, bet saprast līdzcilvēkus šķiet neiespējami. Pētnieku vēlmes izveidot kopēju modeli tam, kā cilvēks domā, uzvedas, šķiet jau pašā saknē lemtas neveiksmei, jo ikviens domā savādāk, un modelēt smadzeņu būtību kopējos vilcienos vien jau ir grūti, individuāli - neiespējami. 

Bet ja paskatās uz citiem dzīvniekiem, tad te nākas rast arī dažas pārsteidzošas lietas. Piemēram, bites smadzenes sver vien tikai 1 miligramu un tajā ir ne vairāk kā miljons neironu. Bet neskatoties uz to, tās spēj orientēties apvidū, komunicēt savā starpā, veidojot tā saukto kopējo apziņu. Tāpat arī par jaunas mājvietas izvēli tās lemj kopīgi, balstoties uz to, kādu informāciju atnest izlūki. Kopējā apziņa tikai ar miljons neironiem spēj daudz, tad cik liels potenciāls ir paslēpts mūsos, ar mūsu vismaz 90 miljardiem neironu šūnu un savienojumu? Protams, viena nianse mūs atšķir no bitēm - mēs neveidojam kopējo apziņu, vienoto domāšanas veidu, tas mums katram in individuāls un neapstrīdams, bet ja mēs spētu apvienot šo neironu darbību kopējiem mērķiem, iespējams, mēs sen jau būtu pāris attīstības stadijas tālāk, nekā esam šobrīd.

Bitcoin pelnīšana

Ir daudz dažādu veidu, kā iegūt BitCoin. Liekas, ka šai valūtai, lai arī daudz kritizētai un lamātai, tomēr paliek arvien nākotne. Un šī nākotne, lai arī pēc cenām, liekas ļoti lēkājoša, tomēr ir. Vienīgais tas, ka par pamatu tai faktiski nav nekādas garantijas. Ja cenas sabrūk, tās sabrūk un īpašnieks paliek miljarda vietā bez nekā.

Pa cik visi lieto kaut kādu pārlūku, interneta, tad ir opcija - pelnīt nedaudz bitcoinus kamēr dators strādā un kamēr mēssērfojam internetā. Alternatīva jau visiem esošajiem pārlūkiem ar iebūvētu bitcoin vācēju, kas apstrādā datus tad, kad mums datora resursus tik daudz nevajag un tos var novirzīt citiem mērķiem. Līdzīgi kā ar SETI (nu tiem, kas izmanto datora, mājas, spēju lai meklētu ārpuszemes civilizācijas, datu apstrāde ir ļoti laikietilpīga, tāpēc lūdz mājas lietotāju palīdzību, nu vismaz agrāk bija šāda opcija).

Tātad, tas no lietoju un atstāju šad tad ieslēgtu arī pa dienu, kamēr pats pie datora neesmu ir šis:

Interesējošiem spiest šeit.

Reģistrācija nav sāpīga un ilga. Tāpat arī ieteiktu izmantot kādu no BitCoin makiem. Man visērtākais nez kāpēc likās Armory. Bet nu tas katram jāizvēlas individuāli.