foto: mirror.co.uk (c)
Ar mūsdienu cilvēces prasībām un nepieciešamībām pēc resursiem mums drīz vien nepietiks pašiem savas planētas. Steidzīgi ir jāmeklē jaunas vietas un veidi kā apmierināt tikai augošo alkatību pēc visām precēm. Piedevām arī pārapdzīvotības jautājums jo dienas, jo kļūst aktuālāks. Viena no iespējām - kolonizēt kādu citu, tuvāk esošo, planētu. Marss ir visērtākais no daudziem viedokļiem, bet kā to izdarīt vislabāk? Viens no ieteikumiem, kas izskanēja jau pāris gadus atpakaļ no Tesla motors dibinātāja Īlona Maska - bombardēt Marsu ar atomieročiem. Nē, nopietni!
Idejas pamatā bija cēls mērķis: palīdzēt mūsu pašu planētai atdzīvoties, atlabt no tā, ko mēs gadu simtiem esam tai kaitējuši. Izmantojot tālas un vidējas darbības rādiusa lidmašīnās izmantot tās lai apzaļumotu planētas tālākos un nepieejamākos nostūrus. Lidmašīna lido, tās krava ir sēklas vai dažādi citi augi, ūdens, un attiecīgās vietās tos izmet. Šai iecerei tika domāts izmantot C-130 Hercules lidaparātus, tomēr, ideja ieguva pavisam citu virzību, ne tā kā sākotnēji. Tika iecerēts ka jau 2017. gadā ar šādu tehnoloģiju tiks īstenots apzaļumošanas pasākums Taizemē un Taiti reģionos.
Ideja bija kā ideja, bet cerams, tā vēl tiks īstenota. Nākamais solis un iecere bija laika gaitā aizvietot lidmašīnas, jo kā zināms, tās arī piesārņo gaisu. Tās aizstāt tika domāts ar bezpilota aparātiem jeb droniem, kā to teiktu šodien. Tāpat arī vēl ir viena cita nianse, kāpēc droni būtu daudz ērtāks veids; precizitāte. Lai izsētu sēklas un augus vajadzīga precizitāte nevis vienkārši sēklu maisa izmešana kaut kur. Lai viens augs netraucētu citam starp tiem ir jābūt noteiktam, minimālam kaut, attālumam. Šeit lidmašīnas derētu tikai sākotnēji, jo to lidošanas ātrums ir nedaudz par augstu, proti - 630 km/h. Droni turpretī ir lieliska alternatīva - to ātrums nepārsniedz 80...150 km/h. Precizitātes indekss pieaug vairākkārt. Bet te atkal ir viena cita lieta, kas man pašam, liekas aizdomīga: dronus visticamākais izgatavotu no jauna, patērējot vēl resursus un laiku, nevis izmantojot jau esošas lidmašīnas. Kas būtu efektīvāk, grūti teikt, bet viens ir skaidrs - tas, kurš ražos šos dronus, nopelnīs vairākkārt, un šādas tehnoloģijas un to masveida ražošana ASV ietvaros jau ir, un arī vadošie cilvēki spēj izteikt pārdrošas idejas, kas iespējams varētu nostrādāt, cēla mērķa vārdā. Bet dronus vai jebko neviens jau tāpat par brīvu neražos, tik liels filantropisms gan vēl nevienā nav iedzimis. Nu tas tā, ejam tālāk idejas attīstībā.
Nākamais solis, kamēr vēl pirmais netiek īstenots - pārveidot Marsu par pienācīgu un derīgu vietu cilvēkam un cilvēka vajadzībām. Ideja laba, atbalstāma, bet, cik reāla? Vispirms ir jāpārveido Marsa virsma, atmosfēras (neesošās, praktiski) sastāvs, lai tur vispār varētu kaut kas notikt un viss neaizietu bojā kosmiskā starojuma dēļ. Tāpat arī temperatūras svārstības stabilizācija ir vēl viena problēma. Bet... izrādās to visu, vismaz teorētiski, esot iespējams līdzsvarot, piedevām, ne tik ilgā laika posmā.
Īlons Masks (SpaceX īpašnieks, dibinātājs, Tesla Motors īpašnieks, PayPal dibinātājs) reiz TV šovā piedāvāja gandrīz neprātīgu ideju - nosūtīt uz Marsu kosmisko kuģu kavalēriju, kas bruņotas ar kodolieročiem. Atombumbu sprādzienu sarkanās planētas polos tos momentā izkausētu. Tad pēc kāda laika turp dotos citi kosmosa kuģi kuri turp nogādātu fabrikas, kas nodarbotos ar siltumnīcas efektu izraisošu gāzu radīšanu. Laika gaitā atmosfēra būtu pietuvināta tai, kāda tā ir uz zemes pašlaik - piesārņota, bet stabila. Tolaik viss izklausījās kā joks, ja vien nebūtu bijis pamats nopietnībai: Masks kompānija SpaceX parakstīja ar NASA daudzmiljardu līgumu par pilotējamu kosmosa kuģu izveidi kas varētu sasniegt Marsu.
Laika gaitā šī ideja aizskāra daudzu cilvēku un pētnieku prātus. Vairums arvien ir noskaņoti diezgan skeptiski. Daži pat nostājās kardināli pret šo ideju, sakot, ka šāda iejaukšanās iztraucētu dabisko planētas (Marsa) attīstību.
Bija arī tādi kā Džons Brandenburgs, kurš izteicās, ka Marss jau esot reiz kļuvis par bombardēšanas objektu, diemžēl gan, neveiksmīgu. Viņš tic ka senatnē kāda cita civilizācija ir centusies Marsu šādā pat veidā kolonizēt , bet diemžēl kaut kādu iemeslu pēc tas nav izdevies.
Mans personīgais viedoklis par šo visu arvien paliek nemainīgs; atomieroči neko nerisina. Ja ņem vērā to, cik pēc tiem paliek radiācijas, tad grūti būtu teikt, ka kāds no augiem varētu izaugt... uz Marsa. Un pat ja varētu, tad cik reāli būtu to lietošana uzturā, ja to dzīvība no A līdz Z noritētu vidē kur vidējais radiācijas limits ir pārsniegts tūkstošiem reižu. Vai arī uz Marsu tiek plānots nosūtīt bez-radiācijas atomieročus? Varbūt ūdeņražbumbas? Bet cik zināms, tikai vienu reizi tāda ir izmēģināta uz zemes, un nedomāju ka kāds būtu tik traks lai to paceltu virs zemes, ņemot vērā to, cik daudz nelaimes gadījumu notiek ar pavadoņiem pēdējos 20 gados.
Teraformēšana ir izeja, bet ne ar šādiem kardināliem soļiem. Domāju, ka savākto datu arvien nav tik daudz, lai konkrēti teiktu, jā, mūsu rīcībai būs tieši šādas sekas. Lai arī par kosmosu mēs zinam vairāk nekā par savu planētu, tomēr tur arī daudz aspektu ir tādu, par kuru eksistenci mēs nemaz vēl pat nenojaušam.... Un vai vērts iznest atomieročus ārpus zemes robežām, lai ar iznīcību aizsāktu ko produktīvu?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru