Pirātu patiesā būtība

foto: pinterest.com

Pirāti un pirātisms mūsdienās ir ieguvis daudz nozīmju, tomēr pati pirmā - jūras laupītāji. Pirātu un zelta saistība ir neizvairīga, tāpat kā dēkaiņu dzīvesveids, kas robežojas ar briesmām un nāvi. Ne velti filmas, kas balstītas uz šī sižeta, kļūst tik populāras, jo cilvēki alkst piedzīvojumu, maģijas, slēptās burvības un arī visu briesmu. Bet ko viduslaikos nozīmēja būt pirātam? Kas ir "Jautrais Rodžers" un cik patiesi ir atainots filmās pirātu dzīves cikls?

"Jautrais Rodžers" ir iesauka/mīļvārdiņš pirātu karogam - galvaskauss ar diviem zem tā sakrustotiem kauliem. Tomēr, lai arī cik plaši un sīki pirāti un viņu dzīve nav aprakstīta un apcerēta grāmatās un citviet, īsta skaidrojuma par to, kā radies šis karogs, nav. Būtiski ir arī tas, ka šis karogs ne vienmēr bijis melns (balti kauli uz melna fona). Kas saistās ar karoga nosaukumu jeb mīlvārdiņu, tad arī - izcelmes versiju ir ļoti daudz. Viena no visplašāk sastopamajām ir tā, ka faktiski angliskais "Jolly Rogers" ir vecfranču valodā esošais "Jolie Rouge", kas laika gaitā pārangliskojies. Un sākotnējais tulkojums, vecfranču valodātam burtiski bija "skaistais sarkanais". Un ja skatās arī uz pirātu pirmsākumiem, tad tas ir tīri loģiski, jo sākotnēji pirātu karogs bija sarkans. Pati pirmā versija tā sakot.

Pēc 1700tā gada tā sarkano krāsu sāka saistīt ar briesmām un izplatīto iebiedēšanas tehniku - nepretoties, padoties, tad mazāk nelaimes. Tomēr, bija kuģi kas šo sarkano krāsu neņēma vērā un turpināja ceļu. Pirātu tad sāka izmantot melno karogu. Būtībā, ja aplaupāmais kuģis nereaģēja ieraugot sarkano karogu un pirāti to sāka sekot, tie karogu nomainīja uz melnu, tādejādi uzreiz parādot - vajātais kuģis tiks ieņemts un... labi nebūs. Gadu gaitā karoga maiņu atmeta un pa cik iznākums tā vai savādāk bija aplaupīšana (labākajā gadījumā), tad sarkano karogu izmantot palika maznozīmīgi... iespējams, arī cilvēciskais slinkums pie karoga maiņām nostrādāja par labu melnai krāsai.

Ir arī vēl citas versijas, kas liek saistīt šo iesauku ar pirātiem. Izsenis Anglijā, kas viduslaikos bija jūras lielvalsts, vārds "Rodžers" tika saistīts ar cilvēku, kas ir saistīts ar kaut ko pretlikumīgu, mūsdienās teiktu, kriminālu. Tas iegājās, un neviens nezin pat pirmsākumus šim paradumam (saiknei). Īrijā ar vārdiem "vecais Rodžers" savulaik apzīmēja pašu velnu. Lai arī cik versiju par šo tēmu apskatītu, beigās nākas secināt tikai to, ka skaidru faktu par izcelsmi kas viennozīmīgi pateiktu neapgāžamu atbildi uz šo un citiem ar pirātiem saitītiem jautājumiem nav. Un diez vai arī būs, jo viss pirātu dzīvesveids un būtība lielā mērā bija balstīts uz nerakstītiem likumiem. Daudz kas, bet ne viss.

Izrādās, arī pirātiem bija sava veida grāmatvedības principi, ja tos tā var nosaukt. Ir zināma viena grāmata, kuru sarakstījis franču (citos avotos viņš tiek minēts kā grieķis, vēl citviet - kā holandietis) pirāts, kuģa ārsts un rakstnieks Aleksandrs Ekskeumelins (Alexandrre Exquemelin; 1645-1707). Viņš sarakstīja tiešām grandiozu darbu, kurš pazīstams pēc nosaukuma "Amerikas pirāti". Tajā arvien šad tad tiek atrasts kas jauns un neievērots iepriekš un šo darbu uzskata par būtiskāko pirātu rokasgrāmatu un viņu, tā sakot, profesijas nianšu rokasgrāmatas. Tā kalpojusi par iedvesmas avotu daudziem mūsdienu un agrākiem rakstniekiem, lai tur smeltos iedvesmu šedevru radīšanai.

Kas tad tajā tik interesants? Pie visiem aprakstiem un izklāstiem ir arī kas tāds, kas noder tam, lai saprastu, kā tad pirāti dalīja laupījumu. Izrādās, ka laupījums, vadoties pēc grāmatas, tiek sadalīts "visiem vienādi atkarībā no ieguldītā darba". Piedevām, pirātam saņemot laupījuma daļu bija jāzvēr, ka viņš nav paņēmis vairāk kā tam pienākas. Ja kādu pieķēra krāpniecībā tad mazākais sods - padzīšana no kuģa un komandas, sliktākais - uh... līdzīgi kā filmā seriālā "Black Sails" - piesēja pie virves un vilka zem kuģa apakšas visā tā garumā. Skaidrs ka esot tik ilgi ūdenī bez gaisa plus kad ķermenis nonāk saskarē ar uz kuģa apakšas esošajiem moluskiem, dživam palikt iespējas bija ļoti mazas. Bet bija arī citi sodi, jo viss šajā sakarā bija atkarīgs no tā, kā lems pirātu kuģa kapteinis.

Pirātu kodeksā ir daudz un dažādu aprakstu par viņu ikdienu un paradumiem. Pirāta nāves gadījumā viņa uzkrāto laupījumu viņa komandas biedri centās nodot ģimenei, sievai vai bērniem. Pret pirātu sievām visi izturējās ar gandrīz vai karalisku attieksmi - cienīja cik vien varēja. Tāpat bija arī dažādi sodi, kurus piemērot dažādos gadījumos; piemēram, par gūsteknes piespiešanu intīmai tuvībai draudēja nāvessods uzreiz, bez jebkādām ierunām; par bojā gājuša biedra laupījuma daļas piesavināšanos - nāvessods. Sodu sistēma bija barga, bet tieši tas, iespējams, pasargāja pirātus no biedru apzagšanas.