Dimanta lāsts

foto: seeing-stars.com

Viens no atpazīstamākajiem dimantiem pasaulē - "Cerība" jeb Hope (angliski). Eh, nešpetni labs un dārgs. To sauc dažādos vārdos, pat iesaukās - "Karaļu rota" vai "Franču zilais". Fakts paliek fakts - tas ir pietiekami skaists un īpašs. 45.52 karāti jeb 9.104 grami smags. Debesu zils. Skaistulis (vai skaistule?). Bet ar to saistās lāsts jeb vairāk gan jāsaka, cilvēku māņticība un vēlme tulkot visu pa savam.

Neviens īsti nezin to, no kā tas tieši ticis "izgriezts" jeb noslīpēts, bet skaidrs ir tas, ka 1666. gadā to iegādājās franču dārgakmeņu tirgotājs Žans Baptists Taverniers. Tolaik dimants vēl nebija ieguvis savu formu un apveidu, un to noslīpējot tas kļuva par Franču Zilo. Tālāk Taverniers to pārdod karalim Luisam XIV 1668. gadā. 

Laiks iet bet dārgakmeņi uz vietas nepaliek un... 1791. gadā to nozog un pārveido, no vecā dimanta lielāko daļu nosauc par Cerību, jo to dārgakmeņu katalogā ievieto Londonā dzīvojošā banķieru ģimene - Hope. Tā no 1839. gadā dimants iegūst tā šodienas vārdu.

Šodien tā vērtība ir ap 250 miljoniem ASV dolāru. Bet pag, par lāstu tā arī aizmirsu pastāstīt, tikai vēsturiskais fakts. Nu tad pie lāstiem.

1. Žans Baptists-Taverniers. Tiek vēstīts, ka neilgi pēc tam, kad viņš nozadzis dimantu, viņš saslimis ar drudzi. Slimība progresējusi un viņš nomiris, viņa ķermeni pēc nāves esot saplosījuši vilki. (??). Protams, ir arī citas liecības, kas norāda, ka tas viss ir izdomas pilns stāsts, un ka viņš nodzīvojis līdz visai pieklājīgam vecyumam - 84 gadiem. Kam ticēt?

2. Karalis Luiss XIV. Pēc tā iegādes viņš liek to pārveidot. Šī pārveidošana notiek 1683. gadā. Saistīti vai nē, bet pats karalis iet bojā no gangrēnas un visi viņa bērni, kas varētu mantot troni mirst jau bērna gados. Visi izņemot vienu. 

3. Nikolass Foukuets (Nicholas Fouquet). Viņš bija karalim pietuvināta persona un tiek lēsts, ka īpašos gadījumos viņam ticis atļauts nēsāt šo dimantu. Tomēr tas nebija ilgi, jo laiki mainās, karaļu domas arī un tā sanāca, ka viņš karalim vairs nebija tik tuvs kā pienāktos tolaik un ticis padzīts no Francijas. Tomēr, ak jel, atkal karalis mainīja savas domas un padzīšanu aizstāja ar mūža ieslodzījumu. Grūti teikt, kāpēc tā, bet tiek runāts, ka tieši viņš bija tas, kuru vēsturē apraksta kā "Cilvēku dzelzs maskā". Tā vai savādāk, tieši viņš, skaidri zināms, bija tas, kurš 15 gadus pavadīja ieslodzījumā Pignerolas cietoksnī.

4. un 5. vieta pienākas Karalim Luisam XVI un Marijai Antoinettei. Luiss saņēma dimantu mantojumā un Marija to nēsāja. Vēsturiski nav liecību par to, ka viņa to vispār kādreiz nēsājusi, bet viņas un karaļa liktens un iznākums tīri labi var tikt savervēts kopā ar dimanta lāstu. Nejēdzīgi, bet varbūt der!

6. Vilhemls Fals bija holandiešu juvelieris kurš pārveidoja dimantu vēlreiz. Viņa nāve bija diezgan baisa - viņa paša dēls viņu nogalināja un pēcāk izdarīja pašnāvību.

7. Grieķu tirgotājs Simons Maoncharides bija īslaicīgs tā īpašnieks, bet arī viņam laikam, tomēr nepaveicās. Viņa nāve arī ir diezgan mistiska, bet nebūt neizskaidrojama. Viņš ar auto, kurā bija viņa sieva, viņu bērns, nobrauca no klints.

8. Evalīna Velša MakLīna (Evalyn Walsh McLean). Izlutināta miljonu mantiniece, kas dzīvoja berūpīgu dzīvi kā vairums bagātnieku. Par viņu pasaule uzzināja tikai tad, kad viņas vīrs 1911. gadā par 180 000 ASV dolāru iegādājās šo dimantu (un lāstu?). Viņa ir pirmā, kura tik tiešām ir redzama to nēsājam. Tiek runāts, ka viņa izgatavojusi speciālu ietvaru, lai varētu to pakārt kaklā savam sunim un ļaut tam staigāt ar to apkārt pa apartamentiem. Vai tur ir kāda saikne vai nē, bet, domājams, ka dimants apvainojās, jo, kas notiek tālāk, ir tiešām mistiski. Viņas vīramāte nomirst, viņas dēls mirst 9 gadu vecumā, vīrs aiziet pie citas sievietes un vēlāk mirst psihiatriskajā slimnīcā, viņas meita mirst no narkotiku pārdozēšanas 25 gadu vecumā. Viņai pašai nācās tirgot avīzes. Mirstot viņa arvien bija parādā lielas summas. Viņas bērni, kam izdevās paglābties no lāsta do pārdeva Harijam Vinstonam.

Ir vēl pāris mirkļi, kurus varētu pieminēt, bet tie jau ir sīkumi un tīrākā izdoma, manuprāt.

Kas vēl ir interesanti ir tas, ka ja šo dimantu patur zel ultravioletajiem stariem, un pēcāk izslēdz telpā gaismu, tas spīd sarkanā krāsā. Tas viss tāpēc, ka tā sastāvā ir bors, kas tam dod zilo krāsu dienasgaismā un bors, savienojumā ar slāpekli pēcāk rada sarkanīgo tā nokrāsu ultravioletajā apgaismojumā.

Protams, ikvienam dimantam ir vajadzīga sava leģenda, savs šarms, sava vēsture. Bet piesaistīt pie tā cilvēku dzīves un likteņus un likt domāt, ka dimants tos veidojis, slīpējis un radījis... nu es nezinu. Sakritības ir jā, bet tās visas, domājams, skaidrojamas tīri no cilvēciskās puses.

Tā vai savādāk, skaistums prasa upurus, un šis retais dimants ir tam viens labs pierādījums. Intriģējošs, dārgs, mūžīgs (gandrīz). Bet jāatceras, ka dimantus par meiteņu draugiem arī pataisīja komerciāli veiksmīgs triks un kampaņa. Bet vienalga, lai vai kā, iespaidīs akmenis un tā vēsture... tomēr intriģē, baida un pārsteidz.