>.

otrdiena, 2016. gada 14. jūnijs

Ēšanas tradīcijas

foto: wikimedia.org

Ēšanas tradīcijas un paražas, pat ieradumi pasaulē ir ļoti dažādi. Tāpat arī visam tam līdzi nāk dažādas mānticības un baumas. Viena no izsenis nepareizām uztverēm ir tā, ka bambusa kociņi, ko lieto vairums Austrumāzijas iedzīvotāju, tiek ražoti no koka. Tā nebūt nav. Bambusa koks tā tikai tiek saukts, bet patiesībā bambuss ir īpašs zāles veids. Tam seko nākamā praktiskā pielietojuma puse - tiek lēsts, ka bambusa kociņos, to struktūrā, uzkrājas daudz mazāk mikrobu nekā koka vai metāla tādos pašos galda piederumos.

Protams, neviens nenoliedz, ka reiz ir bijuši arī koka bambusa kociņi, bet, sakarā ar globālo problēmu - mežu daudzumu, Ķīnā, īpaši pēdējos gados, no koka šo galda piederumu vairs, praktiski, neražo.

Mūsdienu naftas industrija ir ienesusi savu daļu praktiskuma arī šajā sakarā - tiek izmantoti daudz un dažādi plastmasas "bambusa kociņi". Tie esot daudz praktiskāki no higiēnas un pielietošanas viedokļa, vienīgais mīnuss ir tas, ka pret temperatūras izmaiņām tie ir ļoti neefektīvi. Kā piemēru var minēt to, ka, piemēram, daudzi korejiešu ēdieni tiek gatavoti un pasniegti tādā temperatūrā, pie kuras plastmasas galda piederumu izmantošana nav iespējama, jo tie vienkārši izkusīs.

Dažādi avoti mūsdienās izmanto masu medijus un mārketingu, lai piesaistītu arvien lielāku interesi tieši metāla galda piederumiem. Eksperti gan lēš, ka izmainīt ap 6 000 gadu ilgas tradīcijas nav tik vienkārši, tomēr, iespējams, ka metāla kociņiem (galda piederumiem) ir nākotne austrumu tradīcijās, šoreiz gan - jaunajās.

Ja skatās uz praktiskumu, tad metāls, salīdzinot ar koku, bambusu, ir arī diezgan nelabvēlīgs tā lietotājam tīri no karstuma viedokļa - tas karstumu no ēdieniem spēj nodot uz gardēža rokām daaaaudz efektīvāk kā jebkurš koks vai bambuss. Plastmasu šeit atkal pieminēt nevar loģisku apsvērumu pēc.

Un cik zināms, tad tradīciju izmainīšanai ir nepieciešams laiks. Lai gan cilvēki uz jaunām lietām skatās ar dažādām vērtību skalām, tomēr, nedrīkst aizmirst, ka austrumu cilvēki sevi vienmēr ir dēvējuši par etiķetes būtnēm, kas arī liek domāt, ka etiķeti mainīt, praktiski nevar pat simts gadu laikā, kam arī seko praktiskums un izmaksas (preces).

Nav komentāru: