Šis un tas vēl par Titāniku

foto: history.com

Iepriekšējais raksts

Par šo laineri un tā bojāeju vēl runās ilgi. Arī man ir par to interese, bet tīri sakarību vai nejaušību pēc. Protams, nelaime tā bija liela, bet ja atceras to, ka ik pa 100 gadiem notiek liela katastrofa uz jūras, tad šeit jau jāskatās uz to, cik cikliska ir cilvēce kā tāda palikusi. Zin, bet atkārto tās pašas kļūdas, vai arī nejaušības notiek, bet summa ir viena.

• Džeimsa Kamerona filma tik tiešām bija ļoti panākumiem bagāta, jo tā pasaulē nopelnīja gandrīz 2 miljardus dolāru un saņēma 11 Oskarus.
• No visiem bojāgājušajiem tika atrasti tikai 306 mirstīgās paliekas. Dažus no tiem atrada pat pie Halifaksas, Jaunskotijas krastiem. Ir arī speciāls muzejs kurā var aplūkot bojāgājušajiem piederējušos dažādus priekšmetus.
• Pirmais kuģis, kas varēja doties palīgā Titānikam bija Kalifornija, bet... tā spītīgi, nez kāpēc, ignorēja palīgā saucienus un .... par to dārgi samaksāja - to vēlāk nogremdēja vāciešu zemūdene.
• Uz kuģa bija 26 pāri kas tur svinēja tā saukto "medusmēnesi".
• Kuģis nogrima 15. aprīļa rītā, plkst. 2:20, beigās arī pārlūztot uz pusēm (kā tas atainots filmā, lai gan arī te domas dalās īsti). Ūdens temperatūra tajā mirklī bija aptuveni mīnus 2 grādi pēc Celsija skalas. Šādā ūdenī cilvēks spēj izdzīvot ne ilgāk kā 15 minūtes, esot pie ļoti labas veselības. Katrs piektais, pēc aplēsēm, aizgāja bojā jau pēc divām minūtēm. Grūti iedomāties šādu ūdens temperatūru un cilvēka spējas izdzīvot tajā!
• Kopš brīža kad tika pamanīts aisbergs un līdz sadursmei, pagāja vien 37 sekundes.
• Pēdējā no izdzīvojušajiem - Millvina Dīna (Lillvina Dean), nomira 2009. gada 31. maijā. Miršanas brīdī viņai bija 91 gadi, bet Titānika katastrofas mirklī - tikai divi mēneši.
• Uz kuģa kopumā bija 9 suņi, un divus no tiem izglāba (pekinieti un pomeriāni).
• Pirmās klases pasažieriem tika izsniegts mūzikas reperturārs kurā bija 352 dziesmas. Mūziķiem bija jāzin tās visas, ja pēkšņi kāds no pasažieriem vēlēsies lai kādu no tām atskaņo.
• Tiek lēsts, ka kuģa nolaišanu ūdēni, 1911. gada 31. maijā, ieradās novērot ap 100 000 cilvēku.
• Belāstā, kuģa būvniecības laikā, ir dokumentēti daudz negadījumi, jeb precīzāk - 246 dažādi ievainojumi un 2 nāves.
• Titāniks ik dienu patērēja ap 600 tonnām ogļu. Tās visas ar rokām tika padotas krāsnīs. Lai tādu apjomu paveiktu, pie krāsnīm strādāja kopumā 176 cilvēki. Ik dienu no tā skursteņiem paceļās sodrēji 100 tonnu apjomā.
• Pirmās klases vajadzībām uz kuģa bija 20 000 pudeles alus, 1 500 pudeles vīna un 8 000 cigāru.

Visneparastākie darbi pasaulē #2

foto: pinimg.com

Iepriekšējais raksts

Turpinot par šo tēmu - neparastajām profesijām.

Košļājamo gumiju savācējs
Mūsdienās jau nu tas ir retāk, tomēr arvien notiek - apsēžamies krēslā, un tur - košļājamā gumija. Uz sēdekļa, zem tā, uz ielas, jebkur kur vien tās var izmest, tās arī ir. Un izrādās, ir arī speciāli algoti cilvēki, kuru uzdevums tās ir savākt un likvidēt... potenciālos draudus :) Pārsvarā viņi ar to nodarbojas publiskās vietās, kur ir samērā liela cilvēku plūsma un maiņa. Ja nākas pielilp vai tā pieķeras apģērbam, matiem, neko patīkami tas nav. Šī profesija atkal vairāk aiz okeāna izplatīta. Eiropā neatradu informāciju.


Ausu tīrītājs
Smieties vai nē, bet ir arī šāda profesija. Vairāk Indijas reģionā.


Sērotājs
Ir kultūras, kurās bēru laikā tiek algoti profesionāli sērotāji, raudātāji. Tā arī Taivānā tā ir profesija ar kuru cilvēki nodarbojas pat profesionālā līmenī.


Ziemassvētku koku dizainere
Arī Taivāna ir tā vieta, kur ir kāda sieviete, kuras uzdevums ir nodarboties ar mākslīgo, plastmasas, ziemassvētku koku darināšanu. Acīmredzot arī šeit ir jābūt mākai to pareizi izdarīt, jo, plastika neizskatās tik labi kā koks, un arī tā jāmāk pareizi pasniegt.

Gleznu piekarinātājs
Austrālijā, Sidnejā, dzīvo kāds vīrs kura profesija ir profesionāli uzkārt gleznas. Viņam pat ir sava mājaslapa un sauc viņu Džons Verhoevens (John Verhoeven). Jāsaka, ka viņš piestiprina, profesionāli, ne tikai gleznas mājā, bet arī ofisu ēkās. Prieks nav no lētajiem. Iespējama arī spoguļu profesionāla piestiprināšana pie sienas!

Rīsu rakstnieki
Tā ir vairāk māksla nekā profesija, bet abus var apvienot vienā. Pirmkārt - rīsa graudiņi ir ļoti mazi, lai uz tiem vispār kaut ko uzrakstītu, bet ir cilvēki, kas to spēj izdarīt. Pēc tam, kad rīsa graudiņu nospodrina, apstrādā, tajā iegravē vajadzīgo vārdu (piemēram, Jānis). Gleznot vai iegravēt - pēc katra paša vēlmēm un tā, vai šādas iespējas pieejamas. Šo profesiju un tās darboņi parasti sastopami Indijā un Turcijā.

Visneparastākie darbi pasaulē #1

foto: meme.am

Pasaule ir pilna ar pārsteidzošām un pat ļoti neticamām lietām, tajā skaitā arī ar dažādiem darba veidiem. Visiem ierastajie darbiem ik pa laikam rodas kas jauns, jo cilvēki savā iztēlē nestāv uz vietas. Un labi vien ka tā! Tad uzskaitīšu nedaudz tos, ko izdevās atrast interneta plašumos un, kas manuprāt, ir tīri interesanti un gana neparasti... darba veidi.

Vies-iemītnieki
Izrādās, ka arī ir šāda, sava veida profesija. Protams, nosaukumu nācās izdomāt no zila gaisa, bet ideja ir vienkārša: ģimene dzīvo greznā savrupmājā kura tai nemaz nepieder. Iemesls ir vienkāršs - ja kāds dzīvo mājā, to izdodas daudz ātrāk pārdot, piedevām, nezūd arī mājīgums tad, kad potenciālie pircēji to nāk apskatīt. Ja pircējs māju vēlas nopirkt - nekādu problēmu. Ģimene, kas tur tikai dzīvo īslaicīgi, kamēr atradīsies pircējs, ir gatava izvākties uzreiz. Viņu mantas ir sapakotas (vai precīzāk - nekad nav izpakotas), un viss ir gatavs promnešanai uzreiz. Piedevām mājīgums arī, kā izrādās, maksā dārgāk - šāda māja, kurā kāds, kaut vai īslaicīgi dzīvo, gan maksās dārgāk par citām, līdzvērtīgām, tomēr pētījumi pierāda, ka tās tiek pārdotas daudz ātrāk un par daudz augstāku cenu.

Grāmatu apgleznotājs
Šeit uzreiz jāsaka, ka grūti pat iedomāties vienu, divus vārdus kādā šo profesiju aprakstīt, bet tas, ka to ir grūti aprakstīt, nenozīmē, ka tā ir izdomāta. Tā ir pavisam reāla. YouTube video parāda to, kā tas viss notiek. Īsāk sakot tā ir profesija, kur grāmatas lapas tiek apgleznotas ar kādu gleznas daļiņu vai visu gleznu, portretu, bildi, jebko. Grāmata aizvērtā formātā parāda visu šo mākslasdarbu uz tās lapas sāniem, bet to šķirstot tā sadalās. Protams, gleznošana notiek tad, kad grāmata ir aizvērta. Neesmu gan pats šādas grāmatas dzīvē redzējis, jo cik nu var noprast, šāda prakse tika izmantota ļoti ekskluzīvi 19. gadsimta sākumā... pirms un pēc tam gan jau ar. Izskatās iespaidīgi, darbs milzīgs. Tolaik pret grāmatām izturējās daudz citādāk, kā šodien!

Atkritumu pētnieks
Ir mīts interneta vidē, ka vienā no tiesas procesiem tikusi pieaicināta kāda sieviete, kurai pilsēta (kura diez?) esot maksājusi par to, ka viņa rūpīgi izpēta atkritumus konkrētā apvidū. Iemesls: atkritumos parasti esot tikušas slēptas narkotiku paciņas. Mīts vai nē, bet ja līdz tiesai šāds process nonācis un viņa bija piesaukta kā lieciniece, tad... laikam jau jātic!

Mudžeklētājs
Lielbritānijā, pirms Ziemassvētkiem (viss aizsākas jau līdz novembra vidum, kad šādi cilvēki tiek meklēti), ir viena specifiska profesija - eglīšu rotājumu vadu mudžekļu atšķetinātājs. Ideja vienkārša - atritināt, izķibināt lampiņu virtenes tā, lai tās nav ne saķērušās, ne mezglā, ne arī kā citādi samudžinājušās. Kvalifikācijai arī jābūt - degsmei pret mantiņām, Ziemassvētkiem un spējai 3 minūšu laikā atšķetināt jebkuru 3 metrīgu lampiņu virteni.

Ja tā paskatās, darbi nemaz nav tik neparasti. Protams, šis ir tikai pirmais ieskats, jo esmu gatavs paskatīties vēl un atrast vēl šo to. Un liekas, ka ir šis tas, kas varētu būt daaaaudz neparastāks pat par visu šo, augstāk, minēto!
Lai jauka diena!

Lidmašīnas un mobilie telefoni

foto: mobigyaan.com

Līdz šim tā arī nav pierādīta saistība starp to, vai mobilo telefonu lietošana lidojuma laikā novedīs pie iespējamās katastrofas (lainera) vai nē. Skaidrs ir viens - ir apstākļi, kuru dēļ tiek lūgts (lūgts, nevis prasīts) izslēgt mobilos telefonus. Un tam visam ir viens pavisam skaidrs apstāklis: radio traucējumi, un nekas vairāk.

Mazo lidmašīnu piloti jau sen ir novērojuši to, ka ja viņi paši neatslēdz savus mobilos telefonus, radio rodas traucējumi, tāda kā dūkšana. Un tas pārsvarā ir no viena... diviem telefoniem. Tagad iedomāsimies, ka lidmašīnā ir 100 cilvēki un neviens nav atslēdzis telefonu... radio sakari, visticamākais, būs praktiski neiespējami.

Piedevām, telefons, ja tam nav zonas pārklājuma, patstāvīgi meklē tuvāko torni, kas nozīmē, ka baterija izlādējas daudz ātrāk.

Jautājums rodas pats no sevis - kāpēc ir bezvadu internets daudzos reisos? Atkal tīri praktiski var paskaidrot, ka wifi tīkls rada aptuveni 100 reizes mazāku radioviļņu piesārņojumu nekā mūsdienu 3G (vai 4G) telefons. Tiek runāts, ka jaunajos laineros mobilo telefonu slāpēšanai (signāla) ir jau ieviestas speciālas ierīces, kas savukārt nebloķē wifi darbību.

Tomēr, mobilajiem telefoniem ir cita laba īpašība: lidojuma režīms. Tas burtiski domāts, lai atslēgtu signālu, īslaicīgi, un netraucētu pilotiem vadīt laineri un nogādāt mūs mūsu galamērķī. Vienmēr jau atradīsies kāds, kas domās citādāk...viņa tiesību neievērošana un tamlīdzīgi, bet te jāaizdomājas - kas svarīgāk... mobilais telefons, kuram zonas praktiski, tāpat nebūs un radio ētera piesārņošana, vai veiksmīga nokļūšana galamērķī?

Vēl ir arī tas, ka patiesībā, mobilie telefoni nav domāti tam, lai tiktu lietoti pie tādiem ātrumiem, pie ātrumiem tiek domāts to pārvietošanās ātrums. Parasti tie atrod tuvāko torni, tīklu, un to arī lieto, pārslēdzoties uz nākamo tam esot tuvāk. Bet lidmašīnas ātrums un automašīnas ātrums nav salīdzināmi. Līdz ar to, sanāk tā, ka mobilais telefons reizē var pieslēgties pie 2..3 torņiem un īsti nevar saprast, kurš labāk, bet kamēr notiek process, lidmašīna jau ir citviet, un tas atkal meklē citus torņus (pat ja neliels signāls to sasniedz). Un tā - visu lidojuma laiku, papildus meklējumiem izdalot radiotraucējumus un arī (NASA pierādījusi) - elektromagnētisko radiāciju (tas gan būs visos un it visur, kur tos lietosim).

ASV, piemēram, mobilā telefona signālam domātos torņus izmanto arī citā veidā - lai signālu raidītu nevis ap to, bet virs tā - specifiski tikai lidmašīnām, lai tur varētu lietot internetu. Tehnoloģija tā pati, raidīšanas virziens cits.

Tomēr, būsim pieklājīgi un ieslēgsim lidojuma režīmu, dodoties kaut kur ar lidmašīnu. Sazvanīt nevarēsim nevienu tāpat, ne arī mūs, un būs drošāka sajūta, ka bez šķēršļiem nokļūsim galamērķī.

Peļņa caur YouTube

Lieki teikt, ka mūsdienās pelnīt naudu var dažādos veidos. Ir arī veidi, kā to dara profesionāli datorspēļu cienītāji - vienkārši liekot video no spēlēm, raidot tās tiešraidē internetā. Katrs izvēlas savu, bet iespēja nopelnīt ir arī šeit. Cik liela - viss atkarīgs no dažādiem faktoriem.

• Ieteicams izmantot atslēgas vārdus (keywords) tādā veidā, lai cilvēki varētu atrast mūsu YouTube kanālu un tur esošos video. Atslēgas vārdiem jābūt būtu pēc iespējas vairāk saistītiem ar kanālā esošajiem video, tas padarīs meklēšanas rezultātus un lietotāju plūsmu daudz efektīvāku.
• Protams, video saturam jābūt noderīgam, vismaz kaut kādā veidā. Reti kurš vēlēsies skatīties kā aiz loga vējš dzenā lapas 3 stundas pēc kārtas. Tāpat ieteicams video likt regulāri. Arī kvalitāte ir noteicoša, jo mūsdienās kvalitātes prasības, vismaz video sakarā, ir arvien augstas. Jo zemāka video kvalitāte, jo mazāk lietotāju.
• Sociālie tīkli - iespēja, kā iegūt vairāk skatījumu un līdz ar to - auditoriju kopumā. Komentārus, skatījumus un share, like arī var iegūt daudz vairāk izmantojot plašo sociālo tīklu sfēru.
• Protams, ir arī iespējas mākslīgi pavairot skatījumu skaitu; grūti teikt, cik tas ir noderīgi, bet internetā un mārketingā ir zināms fakts: pērc skatījumus lai kļūtu populārs. Mūsdienās taču tirgojas itin viss. Nu gandrīz viss.
• Saikne ar komentētājiem arī ir svarīga. Atbildot uz komentāriem, ko citi lietotāji atstāj pie jūsu video, arī radīs vairāk patikas, nekā tas, ja pat uz konkrētiem jautājumiem komentārs paliks (līdz ar to cilvēks, potenciālais kanāla apmeklētājs) bez atbildes.
• Jāatceras vēl tas, ka nauda kaudzēm uzreiz nesāk plūst. Šis process, patiesībā, ir diezgan laikietilpīgs. Arīdzan, viss atkarīgs no tā, kāds būs video saturs un cik ļoti tie būs savā veidā unikāli vai.. noderīgi, pretrunīgi. Jāatceras gan arī tas, ka par dažāda tipa video un tur esošo saturu, pieejama mūsu pašu kanālam var tikt liegta, kā arī var tikt piešķirts konta bans (īslaicīgi, ilgtermiņā vai pavisam).
• Jāatceras arī tas, ka ir daudz kompāniju kas spēj un arī dara to - pretendēt uz tiesībām jeb kopiraightu. Ja ieliksim kādu filmu, par to nekādi ienākumi mums nenāks, kā arī iespēja ka kanāls tiks slēgts ir ļooooti liela. Mūzika, video gabali no filmas... tas viss, ko kāds cits jau ir izveidojis, kam pieder tiesības uz video, audio, nebūs nekas unikāls un par labu nākošs. Varbūt sākotnēji jā, bet ne ilglaicīgā periodā.
• Vispārējs miers un humors pavairos interesi. Protams, te jāskatās arī uz to, uz kādu auditoriju video būs domāts - specifiska vecuma, profesijas vai dzimuma. Iespēju ir daudz, vajag tikai izpausties, pieklājīgā veidā.
• Valoda arī ir būtiska lieta: angļu, krievu, spāņu, vāciešu, latviešu... jebkāda, bet arī tas, ierobežo skatījumu daudzumu. Bet ne vienmēr, lai gan... 95% gadījumu!

Veiksmi. Cerams, nedaudz noderēs!

Kosmoss un mazāk zināmas nianses

foto: marshall.org

Mikrobi
Cilvēks ir spējīgs uz neprātīgiem un ļoti apzināti saprātīgiem soļiem, bet katram solim ir savas ēnas puses. Liekas, ceļojums uz Mēnesi bija vienkāršs vai vismaz, ne tik sarežģīts, bet... ir daudzi bet, tomēr viens no tiem - mikrobi. Nils Ārmstrongs un Bazs Aldrins atgriežoties no Mēness lidojuma un pastaigas pa to, uz kādu laiku nonāca... karantīnā. Cilvēce un zinātne tik ļoti baidījās no dažādiem mikrobiem un patogēniem, ko tie varētu atnest līdzi, ka viņi no karantīnas tika izlaisti tikai pēc 3 nedēļām (jeb 21 dienas). Lieki teikt, ka šāda pat procedūra sagaidīja ikvienu, kas devās Apollo misijās. Pēdējie, kam šī procedūra bija jāiziet - Apollo 14 apkalpei, jo pēc tam oficiāli misijas uz Zemes pavadoni tika pārtrauktas.

Dimanti!!!
Uz Zemes tie rodas noteiktos apstākļos, bet kā viens noteikums - liels spiediens. Tomēr, uz Zemes esošie briljanti, dimanti, nav nekas, ja tos salīdzina ar tiem, kādi pieejami kosmosā. Ir viens, kura cena tiek aplēsta aptuveni 26,9 noniljonos dolāru (miljons 19 pakāpē).
Kosmosā ir spēki un vietas, kur cilvēka apziņa pat nespēj pabūt, bet ir zināms, ka šis dimants ir aptuveni 2 reizes lielāks par planētu Zeme. Reiz, sen sen sen, tas bija zvaigzne, kas sastāvēja no divām tuvu esošām zvaigznēm-māsām. Bet... laika gaitā vieta sāka apēst otru, ja tā var izteikties. Zvaigznes kodols tomēr palika neskarts un ogleklis tajā, liela spiediena un karstuma iespaidā pārvērtās par... dimantu. Nu par dimantu mūsu uztverē, jo kodola virsmas temperatūra ir arvien pietiekami karsta, lai turp aizlidotu un nolauztu sev gabaliņu - 1648 grādi pēc Celsija skalas.
Pēc pētnieku datiem, aplēsēm, trešā daļa no planētas masas ir tīrs dimants, bet pārējā tās daļa sastāv no grafīta, mazākiem dimantiem un citiem silikātu savienojumiem.
Pēc fizikāliem datiem - planētas masa ir astoņas reizes smagāka par Zemi!!! Cerams, neviens no mūsdienu pasaules bagātniekiem necentīsies to privatizēt vai pieteikt īpašumtiesības!

Aukstā metināšana
Uz Zemes un kosmosā procesi notiek pavisam citādi. Uz Zemes metāls pie metāla nepielīp, bet kosmosā, kur nav skābekļa, šis process notiek automātiski. Arī uz Zemes šāda tehnoloģija tiek izmantota, industriālajā rūpniecībā. Aizdomājoties par astronautiem, jāmin tas fakts, ka viņu līdzipaņemtie instrumenti vēl saglabā ap sevi skābekļa apvalku, kas tik ātri neizzūd, līdz ar to, zemes instrumentiem šāds process nedraud, bet laika gaitā... tie salīp kopā tā, ka tos... nevar atraut. Nu gluži kā piemetināts āķis metāla plāksnei.

Mūžīgais ceļojums
Kosmoss izplešas vienmēr, neapturami. Un pa cik Zeme un Saules sistēma ir viena sīiika tā daļiņa, mēs arī kustamies telpā. Vidējais ātrums ar kādu pārvietojas visa Saules sistēma, un Zeme līdz ar to - 530 km sekundē. Mūsu galaktika - Piena Ceļš, griežas ap savu asi ar ātrumu vidēji 225 kilometri sekundē. Dzīvē tas nozīmē, ka pēc vienas minūtes mēs atrodamies aptuveni 19 000 kilometru tālāk nekā iepriekš. Te gan jāmin arī fakts, ka daudzi pētnieki nepiekrīt tam, ka Piena Ceļa ātrums ir vienmērīgs, bet uzskata, ka tā ātrums mainās. Vidēji šīs svārstības tiek ierakstītas starp 130 - 1000 km sekundē. Einšteins noteikti nepiekristu, bet... viņa teoriju arī visi neatbalsta, diemžēl, lai cik tā pareiza nebūtu.


Vecā gaisma
Liekas, ka nekas nevar ceļot ātrāk par gaismu. Noteikti tā arī ir, bet... atkal viena anomālija - gaisma, kas tagad sasniedz Zemes virsmu ir aptuveni 30 000 gadus veca. Lieta tāda, ka šai gaismai ir vajadzīgi aptuveno 30 000 gadi, lai tā no Saules kodola izlauztos līdz virspusei un pēcāk gandrīz pēc 8 minūtēm sasniegtu Zemi.

Izdzīvo krītot no 10 km augstuma

foto: emadion.it

Attēlā redzama serbu izcelsmes sieviete - Vesna Vuloviča (Vesna Vulovic). Viņai pieder rekords, kas gan ir visnotaļ dīvains - augstākais kritiens bez izpletņa. Šāds ieraksts atrodams arī Ginesa Rekordu grāmatā. Visnotaļ iespaidīgi: viņa izdzīvoja pēc kritiena no 10 160 metriem (jeb 33 333 pēdām). Kā tas gadījās?

1972. gada 26. janvārī viņa kā stjuarte lidoja ar reisu JAT aviokompānijas (Dienvidslāvija) reisu nr. 367. Lidojuma laikā, atrodoties vis pilsētiņas Srbska Kamenice (pašlaik Čehijas teritorija) lidaparāts sadalījās divās daļās. Viņai tolaik bija vien 22 gadi. Viņa lidojumā piedalījās, var teikt, kļūdas pēc, jo, visticamākais, birokrātisku kļūdu pēc viņu uz šo reisu ielika citas stjuartes vietā, kuru, starp citu, arī sauca Vesna.

Lidaparāts sadalījās divās daļās, pēc vienas no versijām, sprādziena rezultātā. Iespējamais spridzeklis esot atradies lidmašīnas bagāžas nodalījumā.

Iespējamās terorisma aizdomas pastiprina arī tas fakts, ka 27. janvārī, dienu pēc negadījuma, uz Kvallposten (vietējā avīze Malmo pilsētā, Zviedrijā), piezvanīja kāds vīrietis, kurš lauzītā zviedru valodā pastāstīja, ka viņš ir no horvāts un ir nacionālā grupējuma dalībnieks un ir atbildīgs par sprādzienu šajā lidmašīnā. Izmeklēšanā gan nekas vairāk par pulksteņa mehānismu, kas varētu būt bijis daļa no bumbas, atklāts netika. Līdz ar to, šis vairāk tiek klasificēts kā mistisks atgadījums, nevis kā terorakts.

Kas notika ar Vesnu? Viņa pēc kritiena izdzīvoja. Neviens nesaprot kā, bet viņai tas izdevās. Viņa ir dzīva arī vēl šodien! Pārsteidzoši, bet ir cilvēki, kuriem... kāds stāv klāt. Cerams, mums visiem ir kāds tāds, kurš par mums rūpējas no ne-šīs pasaules apveidiem! :)

Specefekti un datorspēles

foto: 3dtotal.com

Bez datorgrafikas un animācijas nav iedomājama ne kino, ne arī videospēļu industrija. Liekas, šīs divas jomas iet roku rokā, jo praktiski, pie vizualizācijām strādā vieni un tie paši cilvēki. Nu vismaz zināšanu apjomā bagāti un līdzīgi. Bet tomēr dzīvē viss ir daudz savādāk - kino industrijā izmantotie specefekti ir krietnu laiku priekšā datorspēļu nozares sasniegumiem.

Viss, kas parādās kino, ko mēs redzam fantastikas (un ne tikai) filmās pēc kāda laika tiek izmantots arī datorspēlēs. Bet tikai pēc kāda laika. Iemesls: filmā šo kadru vienreiz uztaisa, sasniedz perfekcionisma virsotni (pēc prasību un budžeta skalas) un... miers. Datorspēlē savukārt, šāda lieta (renderēšana) - vizualizācija, būtu jāveic ik reizi kad kāds spēlētājs atrodas konkrētā vietā, kur vajadzīga ultra-super-lieliska grafika un pārsteidzoša realitāte.

Pašreiz tiek uzsvērtas divas lietas, kas jau redzams kā sasniegums filmās, bet nav vēl pieejams datorspēlēs - ķermeņu (cietības, mīkstuma dinamikas) īpašības, kas filmās ir pārsteidzošā līmenī un... ūdens. Datorspēlēs ūdens vienmēr praktiski ir plakans, bet nekad tāda parādība nenotiek filmās (atskaitot mazbudžeta projektus). Divas no lielākajām īpatnībām, kur kino industrija diktē noteikumus tehnoloģijā, ko izmantos datorspēlēs. Protams, arī šeit ir savi izņēmumi, bet te jāskatās arī uz to, cik vidējs datorspēļu cienītājs var tērēt par datoru, lai paspēlētu vienu spēli un cik tas maksā, cik maksā pats dators un cik maksā videospēle. Filmā - noskaties to un tev nekas nepieder, kā tikai atmiņas. Salīdzinoši divas dažādas tehnoloģijas, tomēr ļoti tālu viena no otras.

Kā piemēru var pieminēt Avatāru, tik populāro Holivudas kasu grāvēju: skaista grafika, lieliski izpildītas detaļas un nianses. Visi filmas specefekti, ja pareizi atceros, kopumā aizņēma ap 1,2 Petabaitiem, ja nejaucu neko. Ik sekundi filmā tiek izmantoti specefekti, kuru kopējais svars datu izpratnē ir 17.28 gigabaiti.

Animācija, 3D TV... tehnoloģijas, kas maina mūsu uztveri un pasauli. Bet tas viss nāk vispirms kino, tikai tad pie datoriem. Dīvaini, jo lai to vizualizētu, tiek izmantoti simtiem, pat tūkstošiem datoru. Bet... laikam jau tik tiešām praktiskums ir labāks nekā uzpūtīga izrādīšanās! Kas labāk - biļete par 10 eiro un atmiņas, iespaidi, vai dators pa 2500 eiro un spēle pa 100 eiro, lai to šad tad paspēlētu, piedevām, ar to palielīties, iespaidos padalīties varēs vien ierobežotā cilvēku lokā, un.. arī tad varēs palikt nesaprasts. Bet kino skatās praktiski katrs!

Kāpēc aviokompānijas vairs nepasūta Airbus A380?

foto: wikimedia.org

Izstrādes laikā likās, ka šī lidmašīna aizvietos drīzumā visus pasaulē esošos lidaparātus un līdz ar to, izstums no tirgus daļas tolaik vadošo Boeing. Bet, kā izrādās, viss nav tik vienkārši, cik pompozi bija sākumā. Pasūtījumu pārtraukšanas iemeslus min dažādus, bet tam visam var pieiet no praktiskā un ekonomiskā skatpunkta. Tātad, kāpēc pasūtījumu apjomi ir krasi sarukuši? Lūk, daži no loģiskiem iemesliem:

• Tas ir pārāk liels, izmēru ziņā. Tā spārnu platums ir ļoti liels (kā jau divklāju lidmašīnai), kas nozīmē to, ka visos pašlaik esošajos lidlaukos tā nosēsties nevar - tātad, tīri praktisks iemesls, kāpēc A380 izmantošana pa visu pasauli nav tīri iespējama (ja vien netiek pārbūvēti tūkstošiem lidlauku tieši šī lainera vajadzībām).
• Lai arī laineris ārēji ir ļoti milzīgs, tā iekšpuse ir ļoti maza, salīdzinājumā. Vairāk pasažieru lidmašīnā ir protams labāk, jo avio kompānijas pelna vairāk uz pasažieru pārvadājumiem, liekot ik kilometram nest peļņu, BET... visiem šiem pasažieriem ir arī bagāža, kas nozīmē, vairāk pasažieru, vairāk bagāžas, bet vieta ir ierobežota. Līdz ar to, pasažieru skaits pret bagāžas daudzumu arī ir ierobežots un A380 ar šo uzdevumu netiek galā teicami.
• Degvielas izmaksas. Lai arī naftas produktu cenas svārstās, tad tāpat neko daudz nenozīmē, jo A380 tiek uzskatīts par degvielas izmantošanā neefektīvu laineri. Konkurents - Boeing 777, ir daudz ekonomiskāks un arī praktiskāks. Un, ja atceras, ka degviela ir tā pozīcija, kurā aviokompānijas iztērē lielu naudu, tad nākas saprast, ka neefektīvus lainerus uzturēt nav rentabli.
• Izmēru pēc gan pasažieru iekāpšana, izkāpšana, gan bagāžas piegāde, uzņemšana, notiek daudz lēnāk, tīri ciparu pēc. Piedevām, A380 grūti nākas pieturēties pie noteiktajiem ceļošana sgrafika laikiem, jo ir daudz apsketu, ko ietekmēt, paredzēt ir grūti.
• Tiek jokots, ka tas ir pārāk izsmalcināts. Ja vairumā aviokompāniju visu nosaka cena, un arī pircējs koncentrējas uz to. Jebkurš būs daudz priecīgāks iztērēt vairāk naudas par labāku viesnīcu nekā par labāku vietu lidmašīnā. Vai ne tā? 
• Sakarā ar to, ka tas ir par lielu izmēru pēc, daudzi cilvēki to neizvēlas tāpēc, ka tiešais reiss no vienas pilsētas, valsts, uz citu iespējams tikai ar pārsēšanos. Tas, protams, ir papildus izmaksas, laiks un arī stress. Līdz ar to, iespējas atkal tiek limitētas šim lainerim.
• Airbus attieksme pret negadījumiem ir ļoti pārsteidzoša. Ja Boeing par negadījumu saka: pilotam ir taisnība, tad Airbus par tādu pašu identisku incidentu pasaka: tas nav iespējams, aviokompānijai (lidmašīnai) ir taisnība (jeb citiem vārdiem, aviokonstruktori nav vainīgi, cilvēciskais faktors vainojams visos negadījumos ar Airbus). Dinamiskums un fleksibilitāte ir tas, kas pietrūkst Airbus. Tāpat, atsevišķi neminot ir vēl tas, ka viņiem nav sava klientu centra jeb tā sakot, klienta vēlmju izpētes programmas, kas vairāk klausītos klientu vēlmēs, vajadzībās, nevis domātu tikai par peļņu un reisu īstenošanu.

Protams, tas ir tikai viedoklis, bet fakti un dati liecina paši par sevi. Daudzi izmēģināt Airbus vēlas tikai tāpēc, lai pēcāk teiktu, jā.... es ar šo laineri reiz lidoju, un domāju ka.....

Ēšanas tradīcijas

foto: wikimedia.org

Ēšanas tradīcijas un paražas, pat ieradumi pasaulē ir ļoti dažādi. Tāpat arī visam tam līdzi nāk dažādas mānticības un baumas. Viena no izsenis nepareizām uztverēm ir tā, ka bambusa kociņi, ko lieto vairums Austrumāzijas iedzīvotāju, tiek ražoti no koka. Tā nebūt nav. Bambusa koks tā tikai tiek saukts, bet patiesībā bambuss ir īpašs zāles veids. Tam seko nākamā praktiskā pielietojuma puse - tiek lēsts, ka bambusa kociņos, to struktūrā, uzkrājas daudz mazāk mikrobu nekā koka vai metāla tādos pašos galda piederumos.

Protams, neviens nenoliedz, ka reiz ir bijuši arī koka bambusa kociņi, bet, sakarā ar globālo problēmu - mežu daudzumu, Ķīnā, īpaši pēdējos gados, no koka šo galda piederumu vairs, praktiski, neražo.

Mūsdienu naftas industrija ir ienesusi savu daļu praktiskuma arī šajā sakarā - tiek izmantoti daudz un dažādi plastmasas "bambusa kociņi". Tie esot daudz praktiskāki no higiēnas un pielietošanas viedokļa, vienīgais mīnuss ir tas, ka pret temperatūras izmaiņām tie ir ļoti neefektīvi. Kā piemēru var minēt to, ka, piemēram, daudzi korejiešu ēdieni tiek gatavoti un pasniegti tādā temperatūrā, pie kuras plastmasas galda piederumu izmantošana nav iespējama, jo tie vienkārši izkusīs.

Dažādi avoti mūsdienās izmanto masu medijus un mārketingu, lai piesaistītu arvien lielāku interesi tieši metāla galda piederumiem. Eksperti gan lēš, ka izmainīt ap 6 000 gadu ilgas tradīcijas nav tik vienkārši, tomēr, iespējams, ka metāla kociņiem (galda piederumiem) ir nākotne austrumu tradīcijās, šoreiz gan - jaunajās.

Ja skatās uz praktiskumu, tad metāls, salīdzinot ar koku, bambusu, ir arī diezgan nelabvēlīgs tā lietotājam tīri no karstuma viedokļa - tas karstumu no ēdieniem spēj nodot uz gardēža rokām daaaaudz efektīvāk kā jebkurš koks vai bambuss. Plastmasu šeit atkal pieminēt nevar loģisku apsvērumu pēc.

Un cik zināms, tad tradīciju izmainīšanai ir nepieciešams laiks. Lai gan cilvēki uz jaunām lietām skatās ar dažādām vērtību skalām, tomēr, nedrīkst aizmirst, ka austrumu cilvēki sevi vienmēr ir dēvējuši par etiķetes būtnēm, kas arī liek domāt, ka etiķeti mainīt, praktiski nevar pat simts gadu laikā, kam arī seko praktiskums un izmaksas (preces).

HI-Tech pele un klaviatūra

Cik daudz filmās agrāk ir redzēts, ka cilvēks ar datoru sazinās ar balss palīdzību un visas darbības veic tā, it kā priekšmeti atrastos uz galda. 3D modelis, kuru grozīt, darboties un pārvaldīt. Leap Motion ir kaut kas tāds, kad atkrīt vajadzība gan pēc peles, gan klaviatūras. Viss notiek ar roku palīdzību. Video runā daudz vairāk kā teksts. Tas ir jāredz!

Kurpes, kas aizšņorējas pašas

Lai pārvietošanās, skriešana, vai jebkas, ko cilvēks dara, nebūtu ar diskomforta sajūtu, Nike radījis botas, kas ir bez šņorēm un kas vēl interesantāk - šņores savelkas pašas, cilvēkam sākot iet, pārvietoties. Sistēma sastāv no jauninājumiem inženieru, ciparu un mehānikas jomā.

Botās iestrādātas baterijas, kuras... ir jālādē. Pilna uzlāde notiek 3 stundu laikā. Kad tām nepieciešama uzlāde, gaismas indikātors par to dod ziņu.

Protams, inovācija ir interesanta - šņoru sistēma, kas pašam nav jāaiztiek, bet kuru botas savelk pašas. Tikai nekas nav minēts (ok, dziļi īpaši neskatījos, kā arī lietotāju komentārus neraku) par to, kā tās uzvedas mitrā, aukstā laikā. Bet ideja kā tāda man patīk. Tikai, gan jau ka cena pārsit visas vēlmes tās iegādāties tuvākajā laikā. Malači, Nike!

Gaismas stara ceļojums palēninājumā

Gaismas ātrums ir cilvēka prātam neaptverams skaitlis. Iedomāties reālajā dzīvē ko tik ātru ir grūti, tomēr ir censoņi, kas spēj šo parādību, ikdienišķo, nofilmēt un tehnoloģiski mums parādīt. Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūta darbinieki lāzera staru raida caur kolas pudeli, plastmasas.

Lai to visu nofilmētu un parādītu, bija nepieciešami daudzi mēģinājumi un pēcāk montāža, jo viss process aizņem tikai sekundes triljono daļu. Bet tomēr, mēs to varam aplūkot, un... jāsaka, ir diezgan iespaidīgi.

Ir daudz lietas, ko cilvēka prāts nespēj aptvert: gaismas ātrums, visuma plašums, pat attālumi starp saules sistēmas planētām. Cipari, ko mums dod zinātne, ir tikai cipari, vizualizēt mēs to nespējam, lai arī iedomājamies, ka varam. Tādus ātrumus, spēkus, plašumus un masas, izmērus, mēs nespējam modelēt, jo neesam pieraduši pie kaut kā tāda, kura apzīmējumā ir 12....30 ciparu kombinācijas, vai vairāk.

Slepkavu lapa uzlauzta

foto: softpedia-static.com

Cilvēka iztēle (vai arī muļķībai) nav robežu. Internetā var darīt praktiski jebko, radīt lapas kas paredzētas... jebkam. Tā arī Tumšā Tīkla (Dark Web) ietvaros nesen kā uzlauzta lapa, kurā cilvēki varēja atrast jeb, precīzāk teikt, nolīgt, hakerus un algotus slepkavas. Piedāvājumu klāsts bija dažāds - sākot no piekaušanas, ļaunprātīgas dedzināšanas, beidzot ar slepkavošanu. Samaksa - tikai BitCoin valūtā.

Visu šo jezgu izbeidza hakeris, kas slēpjas zem iesaukas "bRpsd". Lapas administrātors gan kategoriski noliedz uzbrukuma faktu, tomēr no iegūtajiem datiem redzams, ka neviens no pasūtījumiem nekad tā arī nav izpildīts. Un diezgan maz ticams, ka vispār kāds no tiem ir reāli uzsākts.

Datubāzē gan ir dati, kas norāda uz to, ka saņemti ir vismaz 38 pieteikumi kaut kam no pasūtījumu klāsta, bet, tiek domāts, ka šī vieta, patiesībā, tikusi izmantota kā iespēja cilvēkiem ar kriminālo pagātni savā veidā apmainīties ar informāciju, čatot, principā.

Labs, kas izdarīts, jāsaka pat tā. Protams, anonimitāte internetā arvien sastāda vislielākos draudus drošībai, un ne tikai IT sakarā, bet arī, kā izrādās, cilvēcu dzīvībai. Bet no otras puses - ja mums nebūs privātās dzīves, un visu kāds varēs kontrolēt, tad... dzīve paliks gaužām neinteresanta, vismaz, interneta vidē.