Šis un tas par mūsu planētu

foto; bbc.co.uk

Zeme. Zilā planēta, kas ir vienīgais mums zināmais dzīvības punktiņš visā neaptveramajā kosmosā. Skaista, valdzinoša, bet tomēr vārīga, lai arī mēs to tā arī neapzinamies. To var izmērīt, to var nosvērt, var daudz ko, bet ir arī lietas, kas ir mazāk zināmas par mūsu planētu un visu kas ir ap to, uz tās un tajā.

• Zemei ir sirdspuksti! Nu, varbūt ne tik burtiski kā mūsu ķermeņu sirdspuksti, bet kaut kas līdzīgs tomēr ir. Šie "sirdspuksti" ir elektromagnētiskie viļņi, kas nemainīgi sitas aptuveni 8 reizes sekundē. Viss tas notiek un ir aprakstīts Šūmaņa rezonansē: starp zemākajiem jonosfēras slāņiem un zemes virsmu ik mirkli notiek tūkstošiem zibens izlādes (pa visu planētu). Zināms, ka šie viļņi (sirdspuksti jeb to rezonanse) jūtama arī ārpus zemes. Tie aizceļo aptuveni 800 km tālu kosmosa dzīlēs no mūsu planētas.
• Anhela ūdenskritums (saukts arī par Eņģeļu ūdenskritumu) nebūt nav pats augstākais ūdenskritums uz zemes. Nu teorētiski ir, ja skaita tos, kas ir uz zemes virsmas. Bet ir arī ūdenskritums, kas ir augstāks. Zemūdens ūdenskritums, atrodas Dāņu šaurumā, Atlantijas okeānā starp Grenlandi un Islandi. Un būtībā, tas nav tikai ūdenskritums, bet tā ir vesela zemūdens slēptu upju struktūra, un ūdenskritums ir viens no tā elementiem. Tā augstums ir tiešām iespaidīgs - aptuveni 3,54 km. Un viss - paslēpts zem ūdens... okeāna plašumos.
• Zemeslode zaudē savu ūdeņraža krājumu apjomu. Savas dzīves pirmsākumos tas notika daudz ātrāk, jo tad skābekļa sastāv atmosfērā bija daudz mazāks, kas nozīmēja, ka ūdeņradis varēja daudz brīvāk pamest mūsu planētas plašumus. Šodien, pa cik skābekļa daudzums atmosfērā ir daudz augstāks, ūdeņradis saistās ar skābekli daudz biežāk, un tādejādi rotācijas ciklā nonāk atpakaļ uz zemes. Tomēr, neskatoties uz to, Zeme zaudē vidēji ik sekundi 3 kg ūdeņraža.
• Cilvēki nav vienīgie, kas zemeslodi dzen bojā, jo, kā parāda pētījumi, tad zilaļģes 2,4 miljardus gadu pirms mūsu ēras izraisīja masveida izmiršanu uz planētas. Nu, tas ir no tā, kas toreiz šeit mita. Lieta tāda, ka tolaik zemes atmosfēra un debesis bija rozīgā nokrāsā, jo gaisā virmoja daudz ūdeņražkarbonātu, kas sastāvēja galvenokārt no dzelzs (II) savienojumiem. Kad zilaļģes pirmo reizi parādījās uz planētas virsmas, tās masveidā sāka ražot skābekli, pārstrādājot dzelzs (II) savienojumus un radot okeānos nogulsnes, kurās nu jau bija dzelzs (III) daļiņas. Kad viss dzelzs (II) savienojumu klāsts tika izlietots, skābekļa atmosfērā bija tik daudz, ka tas kļuva par toksīnu toreizējai dzīvībai uz planētas. 200 miljonu gadu laikā skābekļa pārbagātība uz planētas iznīdēja visu, kas vien te pastāvēja. Toties, mēs tagad baudam rezultātu - skaistas, zilas un burvīgas debesis. Bez šī vēsturiskā notikuma, mums arvien, visticamākais, būtu rozā krāsa (vaniļas) debesis, ar nedaudz zilganīgu iezīmi... Bet varbūt tā būtu pat skaistāk?
• Fitoplanktonam (un planktonam vispār) vajadzīga saules gaisma, lai tas vairotos un dzīvotu. Tomēr, izrādās, ka Arktikā šis tas ir nedaudz savādāk, kā citviet uz planētas. Ledus, kā zināms, bloķē lielāko daļu saules gaismas, kas traucē planktonam augt. Jaunākās ledus kārtas pārklājas pāri vecajam ledum, un veido mūžīgo sasalumu un gaismas lamatas. Tomēr, neskatoties uz to, planktons Arktikā aug četras reizes ātrāk un lielākos apjomos nekā bezledus ūdeņos. Tas veido kolonijas, pat ja tā var izteikties, kas stiepjas ap 100 km garumā zem ledus veidojumiem un biezumā sasniedz pat 70 metrus. Tā daudzums un vienu litru ūdens pārsniedz visas iztēles normas biologu vidū.
• Atakamas tuksnes Čīlē ir pati, pati sausākā vieta uz planētas. Kalamas pilsēta atrodas tuksneša teritorijā, un tiek lēsts, ka tur nebija lijis 400 gadus, līdz vienā jaukā 1972. gada dienā, lietus tomēr bija - negaidīti pēc pavisam negaidītas vētras. Tiek lēsts, ka tur ir tik sauss, ka nedživo pat zilaļģu baktērija, kas sastopama visur, kur vien ir tuksnesis, akmeņi. Šeit ir tik piemērota vieta ārpuszemes apstākļiem, ka (nostāsti?) NASA šeit pēta šo ekosistēmu un ņem to par piemēru, lai salīdzinātu ar citām dzīvībai nedraudzīgām vietām mūsu saules sistēmā un... ne tikai. Skarbi, bet ironiski, ka pavisam netālu atrodas... Klusais okeāns - pasaules lielākā ūdenskrātuve.

• Bildē nedaudz augstāk var apskatīties to, cik liels ātrums ir zemes rotācijai, rotējot pašai ap sevi. Redzams, ka tas nav vienāds visos zemeslodes punktos. Tomēr, pa cik šī kustība ir nemainīga, mēs to nejūtam. Tāpat arī mēs nejūtam to, ka mūsu planēta, ne tikai rotē ap savu asi, bet vēl arī riņķo ap sauli ar ātrumu 100 000 km stundā.
• Zibens ir ikdienišķa parādība uz Zemes. Vidēji tas sper 8 miljonus reižu dienā jeb 100 reizes sekundē. Ja tic pētījumiem un statistikai, tad ASV teritorijā notiek 20 miljoni zibens izlāžu ik gadu.
• Okeāni klāj 70% planētas virsmas, bet izpētīti ir tikai 5% to dzīļu. Pēc biologu un zoologu (utt) datiem, teorijām, uz Zemes ir aptuveni no 5 līdz 100 miljoniem dažādu radību jeb sugu. Bet mēs zinām (pazīstam) tikai aptuveni 2 miljonus!!!
• Uz Zemes ik gadu nonāk daudz kosmisko putekļu. Daudz jeb aptuveni 40 000 tonnas ik gadu! Brrr.
• Mēs Sauli redzam dzeltenu tikai tāpēc, ka mūsu planētai ir atmosfēra. Patiesībā, Saule ir... balta.