Tītars Patiecības dienā

foto: myfreshideas.com

Pateicības dienu svin visā ASV un Kanādas teritorijā. ASV šie svētki ik gadu tiek svinēti novembra ceturtajā ceturtdienā, bet Kanādā - oktobra otrajā pirmdienā. Svētki veltīti kā pateicība par novākto/labo ražu. Bet izrādās, ka mūsdienās pazīstamās tradīcijas - tītars - ne vienmēr ir bijis šo svētku pamatā.

Pašos pirmajos Pateicības dienas svētkos maltīte bija pavisam cita: briedis, kukurūza, menca un citas zivis. Tā vismaz tas tiek aprakstīts tālajā 1621. gadā. Tītaru par šo svētku tradīciju un ierastu lietu padarīja tikai viena rakstniece - Sāra Džosepha Hale (SArah Josepha Hale), kura dzīvoja 19. gadsimtā. Savā 1827. gadā izdotajā novelē - Ziemeļkoks: Stāts par Jauno Angliju (Northwood; a Tale of New England), viņa stāsta par ideālu Pateicības diena maltīti, kur goda vietu ierāda tītaram, uzskatot to par "ļoti izsmalcinātu ēdienu".

Ik gadu TV tiešraidē ASV prezidents pateicas tītaram un izvēlas no daudziem to, kas rotās Baltā Nama galdu šajā dienā. Pirmo tītaru un pateicību (sava veida) tam izrādīja Džordžs H. W. Bušs (41 ASV prezidents), 1989. gadā.

Kas saistās ar tītaru, tad vēl var minēt to, ka Bendžamins Franklins uzskatīja, ka tas būtu bijis daudz labāks un atbilstošāks simbols ASV ģērbonim par balto ērgli. Par to viņš runājis savā vēstulē meitai, kas datēta ar 1784. gada 26. janvāri. Viņš raksta:

"Es atrodos šajā amatā, bet neesmu apmierināts ar simbolu, kas zināms kā ērglis, bet vairāk atgādina tītaru. Patiesību sakot, tītars būtu daudz labāks un cienījamāks putns, kas atveidotu Amerikas nācijas pamatprincipus... Viņš taču ir arī nedaudz traks un smieklīgs, bet tomēr drosmīgs, kurš nebaidītos doties uzbrukumā par Britu kareivjiem, ja tie uzbruktu viņa fermai."