Piesārņojums uz planētas

foto: wikimedia.org/wikipedia

Par vides un pasaules piesārņojuma problēmām cilvēce nojauš jau sen. Pārsvarā visur ir izkristalizējies viens fakts: pie tās vainojams mūsu, cilvēku, dzīvesveids un tas, ka mēs savā attīstībā esam aizgājuši pa industrializācijas ceļu. Bet, ja paskatās no vēstures dzīvajiem lieciniekiem, rakstniekiem, filozofiem, tad šī problēma nebūt nav tikai 19. vai 20. gadsimta sērga. Tā ir bijusi vienmēr, kopš uz planētas ir pastāvējušas pilsētas vai pilsētciemi.

Cicerons savos darbos raksta daudz par to, cik ļoti viņam nepatīk pilsētas gaiss un cik tas ir slikts, salīdzinot ar lauku (ārpus-pilsētas vides) gaisu.

Pasaules vecākajām pilsētās piesārņojuma problēma viduslaikos sasniedza savu maksimumu. Īpaši šajā sakarā var izcelt Londonu. Viduslaikos dzīves apstākļi šajā senajā metropolē bija zem katras kritikas, vismaz, no sanitārā skatpunkta. Kaut cik tīrību ieviesa lietus, un faktiski bez tā, Londona būtu noslīgusi netīrumos, mēslos un citās drazās, kas nu paliek pēc tās iedzīvotājiem. Kāpēc tā? Vienkārši: cilvēks dodas uz tualeti, nokārtojas spainī un visu tā saturu izmet... pa logu. Tālredzīgākie pilsētas arhitekti izstrādāja "gudro tualeti" - mājas sienā bija speciāls caurums, pa kuru viss.... nevajadzīgais nokļuva tieši uz ielas. Tieši tāpēc ielām bija speciāla struktūra - malās tās bija augstākas, vidū - zemākas, lai veidotos drenāžas, primitīva, sistēma, un lietus aizskalotu visus s*dus prom.

No šejienes arī, kā daudzi uzskata, radusies etiķetes iezīme; ienākot mājā (vai pirms ienākšanas) novilkt apavus. Tam visam pamatā bija tas, lai ciemiņi neiznēsātu cilvēku mēslus pa visu māju ar kurpēm, pie kurām tie, protams, pielipa ejot pa ielu.

Ironiski, bet Londonai palīdzēja attīrīties ne tik daudz lietus, kā tās lielais 17. gadsimta ugunsgrēks. Tiek lēsts, ka sanitārie apstākļi un piesārņojums pilsētā bija tik liels, ka to sakārtot, pilsētu attīrīt, nebija iespējams, un vienīgais veids - uzcelt vecā vietā jaunu. Tas bija ērtāk un lētāk un risināja uzreiz vairākas problēmas vienlaikus ar vismazākajiem izdevumiem.