foto: clipartsign.com
Cilvēku lēmumi un riski, bailes, daudzkārt ir faktors tam, ka tiek izdarīti lēmumi, ko vēlāk nākas nožēlot. Vai tieši otrādi, priecāties. Šoreiz gan atkal par to, kas izdarīts nelaikā, nenogaidot, un radījis vairāk negatīvā, nekā pozitīvā. Bet te var aizdomāties, ka ne vienmēr pirmais lēmums, viedoklis, ir tas, kam der paklausīt, pat ja to saka iekšējā balss, sestais prāts. Visa pamatā šim rakstam - nauda un tas, kā tā ietekmējusi cilvēkus vēsturē. Zaudēt naudu nepatīk nevienam, bet kad tas notiek ilgtermiņā, to ir grūti prognozēt un arī sevi vēlāk vainot diez vai būtu pareizi. Radīs tikai negācijas. Ir taču likums - lai iegūtu kaut ko jaunu, citu, jāzaudē kaut kas no esošā!
Apple akcijas
Līdztekus Stīvam Džobsam un Stīvam Vozņikam, Ronalds Veins (Ronald Wayne) arīdzan kļuva par Apple sākotnējo akcionāru. Tomēr, bailes un skepse par nākotni lika viņam rīkoties tolaik apdomīgi (šodien - muļķīgi) - viņš pārdeva visas sev piederošās Apple akcijas par nieka 800 ASV dolāriem (516 britu mārciņas, tolaik). Tas bija neilgi pēc Apple dibināšanas. Mūsdienās cilvēki ir aprēķinājuši, ka uz šodienu viņam piederošo akciju daudzums būtu aptuveni 25 milajrdus britu mārciņu vērts! Pareizi vai nē, grūti spriest, bet risks vienmēr pastāvēja, īpaši, ja esi pionieris kādā jomā.
Pamatskolas matemātikas kļūda
NASA iztērēja aptuveni 80 miljonus britu mārciņu projektā “Mars Climate Orbiter” (Marsa Klimata orbitālā stacija). Tās vienīgais mērķis bija izpētīt klimatu uz sarkanās planētas. Ar to tika zaudēti sakari un tā uzsprāga planētas orbītā. Iemesls - inženieri programmatūrā izmantoja divu veidu metriskās sistēmas. Metrs, jards, kilograms, mārciņa… nav viens un tas pats, īpaši, ja runa iet par ārpuszemes projektiem. Eh, neraža!
Aļaskas pārdošana
Ja 19. gadsimta nogalē cars Aleksandrs II būtu vien apjautis, kādus dārgumus sevī slēpj Aļaska, viņš to nekad nebūtu pārdevis amerikāņiem. Toreiz likās ka visa šī teritorija ir viens vienīgs sasalis ledus bluķis, kur… nekā, nekā nav. Tā nu 1867. gada martā viņs būdams Krievijas cars, nolēma to pārdot, un amerikāņi visai laipni piedāvāja cenu - 4,6 miljonus britu mārciņu. Darījums šķita izdevīgs, līdz… tika aplēsts, ka šī teritorija, patiesībā, ir vairāku desmitu vai pat simtu miljardu mārciņu vērta vieta. Var jau būt, ka labāk zīle rokā, nekā dzenis kokā, bet man jau liekas, ka te ne zīles, ne dzeņa tuvumā pat nav. Bet nu… kā ir tā ir!
Izmetot 116 miljonus
2010. gadā kāds britu pāris loterijā laimēja 116 miljonus britu mārciņu. Viss būtu labi, ja vien ne sievietes vīrs - viņš savas neuzmanības, vai neapdomības pēc, laimīgo loterijas biļeti (cerams, pirms tā kļuva par laimējušo) izmeta mistkastē. Mistkaste tika iznesta, aizvesta un… pāris tā arī nevarēja pierādīt to, ka tik tiešām laimējuši. Nauda palika organizētāju kontā!
Černobiļas katastrofa
1986. gadā notikušais sprādziens Černobiļā arvien pasaulē iezīmē savu rētu. Darbinieku neuzmanības pēc vai tehniskā aprīkojuma kļūdas pēc, grūti teikt, bet fakts paliek fakts - videi un cilvēcei nodarītie bojājumi tiek lēsti ap 230 miljardiem britu mārciņu apmērā uz katastrofas brīdi. Ilgtermiņā šī summa tikai aug. Ap 2015 gadu šī summa sasniedza jau 464 miljardus britu mārciņu.
Xeros kļūda
1970tos gados tehnoloģiju firma Xerox bija izgudrojusi savu personālo datoru, kuru varēja vadīt, kontrolēt, ar peles palīdžibu. Par nelaimi, firma nespēja to pārdot. Dekādi vēlāk Xerox ielūdz Stīvu Džobsu un vēl pāris cilvēkus no Apple, ciemos pie sevis. Viņiem tiek piedāvāts apmeklēt Xerox izpētes un izstrādes nodaļas apmaiņā pret Apple akcijām 1 miljona dolāru vērtībā. Apple šo ideju attīstīja tālāk, bet Xerox tā arī nespēja. Šo akciju vērtība mūsdienās ir aptuveni 9 miljardi britu mārciņu un paša “Mac” tirgus zīme un tirgus vien sastāda aptuveni 335 miljardus britu mārciņu lielu kopvērtību. Ģeniāla vīzija un neatlaidība no Stīva Džobsa puses.
Pirkums vējā
AOL (America Online, masu mēdiju korporācija) nopiirka Time Warner (filmu, izklaides industrijas milzis) laikā, kad IT (informācijas tehnoloģijas) piedzīvoja savu augstāko punktu. Darījuma summa bija 106.2 miljardi britu mārciņu. Nedaudz vēlāk AOL nolemj atdalīties no Time Warner. 2009. gadā notikusī šķelšanās rada diezgan baisu skatu uz korporāciju kopējo vērtību: AOL vērtība - 1.1 miljards britu mārciņu, bet Time Warner - 25,8 miljardi britu mārciņu. Nauda vējā? Ja tās ir daudz, tad pārdesmit miljardi neko nenozīmē!
Ir jāmāk zaudēt, un ir jāmāk vinnēt un pats galvenais, zaudējot, necepties par to visu atlikušo dzīvi, jo dzive dod iespēju pēc iespējas, ja vien mēs spējam objektīvi to saskatīt. Nauda arīdzan, nebūt nav tas galvenais, par ko uztraukties. Jā, to vajag, bet ne tik ļoti kā lietas, par ko mēs aizmirstam ikdienā - veselība, gaiss, ūdens, saule, līdzcilvēki….
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru