Fakti par Sauli

foto: zenfs.com

Saule ir mūsu planētu sistēmas centrs. Mēs riņķojam ap to, dzīvojot bezrūpīgi uz Zemes. Bet tā nebūs vienmēr, jo visam, kam ir sākums, reiz arī pienāks gals. Nekas nav mūžīgs, ne saule, ne ūdens, ne akmens, ne arī atomi no kuriem tie sastāv. Skatoties dažādus raidījumus esmu aizdomājies par to, kas ir Saule, cik tā ir liela, un… kas ar to būs. Tad nu daži fakti par šo mūsu spīdekli, kuram pateicoties, mēs arvien izbaudam mierpilnu dzīvi.

Saules izmēri ir milzīgi. Patiesībā, ja tā būtu tukša, tai būtu tikai lodes apveids, tās iekšienē varētu ievietot 960 000 Zemes izmēra planētu. Ja tukšo vietu starp sfērām likvidētu, tad Saulē (tukšā) ietilptu 1 300 000 Zemes izmēra planētu (tilpums vairāk domāts). Saules virsmas platība ir tikpat liela, cik 11 990 Zemes virsmas kopplatību.

Saules mūžs arī reiz beigsies, un sava galaktiskā mūža nogalē uz tās pietrūks ūdeņraža. Tad tā sāks izplesties, un šis izplešanās ilgums būs aptuveni 130 miljonus gadu ilgs. Kad tas sāksies, Saules izmēri pieaugs tik ļoti, ka proces beigās agrākais spīdeklis “apēdīs” Merkūriju un Venēru, un… arī Zemi. Beigu beigās tā paliks par sarkano milzi, gigantu.

Kad sarkanā milža fāze būs beigusies, Saule sāks sarauties. Tā sarausies līdz izmēriem, kas būs apmēram tikpat lieli kā pašreiz ir Zeme. Šī procesa rezultātā tā kļūs par balto punduri, kurai būs miiiilzīga masa, bet ļoti mazi izmēri (kosmosa izpratnē).

Saule kā zvaigzne ir milzīga. Patiesībā tā ir tik liela un smaga, ka no visas Saules sistēmas, tā sevī ietver 99,86% visas Saules sistēma masas. Pati zvaigzne sastāv no trīs ceturtdaļām ūdeņraža un vienas daļas hēlija.

Saule ir gandrīz ideāla sfēra, jo tās diametrs polos un ekvatorā atšķiras tikai par 10 kilometriem. Dabā nekur vēl nav novērots tik perfekts veidojums (dabīgas izcelsmes; relatīvi).

Neskatoties uz to, ka Saule atrodas no Zemes 150 miljonu kilometru attālumā, tās gaisma mūs sasniedz aptuveni pēc 500 sekundēm jeb 8 minūtēm 20 sekundēm. Gaismas ātrums ir fantastisks, bet neskatoties uz to, gaismai ir vajadzīgi vairāki miljoni gadu, lai tā no Saules centra (vidus) tiktu līdz virspusei.

Mūsu centrālais spīdeklis atrodas aptuveni 24 000 - 26 000 gaismas gadu no Piena Ceļa (mūsu galaktika) centra. Saulei (un līdz ar to arī mums) vajadzīgi aptuveni 225-250 miljoni gadu lai veiktu pilnu apriņķošanu ap Piena Ceļa centru.

Saule pašlaik atrodas savā zvaigznes pusmūžā. Tā ir aptuveni 4,5 miljardus gadus veca un jau ir sadedzinājusi aptuveni pusi no saviem ūdeņraža krājumiem. Tā vēl turpinās spīdēt nākamos 5 miljardus gadu. Šāda tipa zvaigznes kā mūsu saule, astronomi sauc par Dzeltenajiem punduriem.

Saules iekšienē enerģija rodas atomreakcijas rezultātā, kad ūdeņradis tiek pārvērsts hēlijā. Ja vien uz Saules nebūtu supermasīva magnētiskā spēka, tā jau sen būtu uzsprāgusi. Jāatceras vien vēl tas, ka Saules iekšienē temperatūra sasniedz aptuveni 15 miljonus grādu pēc Celsijas skalas.

Saule raida kosmosā sava veida vējus - lādētu daļiņu plūsmu visos virzienos, kas ceļo ar ātrumu 450 kilometri sekundē. Šāda daļiņu izmešana (vējš) notiek tad, kad magnētiskais lauks ļauj uz Saules virsmai notikt daļiņu izlādei kosmosa virzienā, nevis uz spīdekļa iekšpusi. Zemes magnētiskais lauks ir tas, kas mūs pasargā no šo daļiņu negatīvās ietekmes (ultravioletais starojums, UV). Protams, arī ozona slānis piedalās procesā.