Deģenerējušies orgāni

foto: heelstogethertoesapart.com

Cilvēka ķermenī ir daudz orgānu, un izrādās, laika gaitā daži no tiem vairs netiek izmantoti. To funkcija ir vai nu zudusi vai arī tie, kā orgāni, mums ir nevajadzīgi dzīvības nodrošināšanai.

Kā vienu var minēt ķermeņa apmatojumu. Tā sauktā „zosāda” nerodas tikai cilvēka ķermenim sajūtot aukstumu. Arvien, vēl mūsdienās, daudziem dzīvniekiem šāda pati funkcija nozīmē ko pavisam citu – bailes (par dzīvību). Dzīvnieks, ar spalvu gaisā, noteikti izskatās vizuāli daudz lielāks un drausmīgāks, bet cilvēkam šī funkcija galīgi nav vajadzīga.

Krūšu gali. Lieki ko teikt, jo vīriešiem tie galīgi neder nekam. Vienīgi ģenētiski tie atrodami uz ķermeņa, jo bērna attīstībā visi ir vienādi, un vispār, visi sākotnēji ir meitenes. Vīrieša orgāni un atšķirība izveidojas tikai embrija pēdējā fāzē.

Gudrības zobi. Zinātnieki uzskata, ka sen vēsturē cilvēkam, tā sauktie, dzerokļi (un arī gudrības zobi) noteikti pildīja kādu daudz vitālāku funkciju. Mūsdienās, neko vairāk par zobu sāpēm tie nesniedz.

Astes kauls. Embrijs savā attīstībā iziet praktiski visus dzīvnieka veidus – esot gan kā kāpurveidīgs, gan visādos citos veidos. Beigu beigās, astes kauls tomēr cilvēkam paliek, tikai ir mazs un uz iekšu, vairāk, vērsts. Tomēr arī tas nepilda nekādu funkciju. Astes tad cilvēkam nav mūsdienās un nav arī atrastas liecības, ka kādreiz tā bijusi.

Apendikss. Cilvēkiem, kam tas izoperēts, nav nekādu diskomforta sajūtu vai citu saasinājumu. Tomēr, tas arvien piedalās pie gremošanas procesiem, lai arī ne tik izteikti, kā varbūt vajadzētu. Tiem, kas uzturā lieto vairāk dārzeņus, šis orgāns, pēc pētījumiem, darbojas daudz aktīvāk. Pārējiem – ne tik ļoti. Lai gan bez tā var iztikt vispār. Vēl tiek uzskatīts, ka tas ir kā noliktava specifiskai baktērijai, kura spēj radīt... caureju. Kolīdz cilvēku sāk mocīt šī neraža, no apendiksa noliktavām baktērija laužas ārā un steidzas uz zarnām, lai cilvēka organismam kā palīdzētu. Bet mūsdienu medicīna arī spēj līdzēt, pat ja nepalīdz paša orgāns.