Visiem tiem, kas saka, ka mūsu senči, pērtiķveidīgie (tie, kas tik Dārvina teorijai), bija anti sociālas un nedraudzīgas būtnes, kļūdās savos uzskatos. Kā izrādās, pēdējie pētījumi sniedz jaunu ieskatu tajā visā, kas tiek uzskatīts par seno draudzešanos (čomošanos).
Viņi ne tikai draudzējās savas cilts iekšpusē, bet arī draudzējās ar citām ciltīm. Sīkākas ziņas par šo pētījumu un atklājumu atrodamas arī žurnālā "Science". Lai neliktu mums lasīt visu to lielo un plašo jezgu, ir arī pieejams sīkāks, uzskatāmāks info, kā piemēram, lūk te.
Tradicionālais uzskats par senajiem cilvēkiem, primitīvajām ciltīm, ir tāds, ka tās bija lielas, milzīgas pat jāsaka, ģimenes. Tuvinieki, radininieki - tā principā, visa bija cilts. Pēc līdzīga principa arī tas notiek pērtiķiem, šimpanzēm - nu visiem... primātveidīgajiem.
Pētījumā izmantoti dati, kas aptver ziņas par 32 ģimenēm, kas dzīvo mūsdienās - Indijas, Austrālijas un arī... dažās citās zemēs. Kopējais cilvēku skaits, kas dživo šajās ģimenēs - 5067.
Tad nu tā: beigu beigās tika konstatēts tas, ka vairums cilts locekļu patiesībā nemaz nav tuvi radinieki. Viņi dažkārt pat nav radinieki vispār. Arī precības starp ciltīm ir atļautas. Sieva, jaunā, var pati izvēlēties, vai palikt savā ciltī, vai doties uz jauno cilti, no kuras ir viņas vīrs. Protams, arī otrādi ir atļauts - vīrs var pārnākt arī uz sievas cilti un dzīvot tajā. Nu un re, tieši tas, ka ir atļautas šādas migrācijas, teiksim tā, notiek ģenētiskā materiāla sajaukšanās, kas patiesībā, ir tikai un vienīgi noderīgi.
Pētījums uzskatāmi pierāda to, ka arī primitīvās ciltis agrākos laikos (ne tikai tās, kas palikušas mūsdienās džungļos un tamlīdzīgās vietās) patiesībā bija dziļi sociālas būtnes un viņu vēlme pēc sociālā aspekta pārsniedza pašu ciults robežas.
Pētnieki izsaka vēl vienu varbūtību, kuru mantojis no senajiem senčiem mūsdienu cilvēks (labi, ne visi, tomēr lielākā daļa): vēlmi rūpēties, apciemot savus radiniekus, pat ja tie dzīvo citā pasaules daļā vai vietā. Gan mūsu senči, gan arī mēs cenšamies neaizmirst savus radiniekus un par tiem atcerēties lai arī kā!
Principā, to visu jau mēs varējām paši izmodelēt, tomēr, lai tam visam noticētu zinātnieku pasaule, to vajag pierādīt... uz papīra un... ne tikai! Diskusijas un viss pārējais nāk pēc tā publicēšanas attiecīgos laikrakstos un slejās/vietnēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru