_front.jpg)
Neviena valsts iepriekš cilvēces apzinātajā vēsturē nav piedzīvojusi tādas sankcijas un tādus to apmērus, kā pašlaik piedzīvo Krievija. Daži eksperti lēš, ka ar sankcijām, kas vērstas pret banku sektoru, Krievija var jau atrasties uz dziļas ekonomiskās krīzes sliekšņa, un ka vienīgais veids, kā daļēji izbēgt un labot šo sitāciju - izvest spēkus no Ukrainas.
Francijas ministrs BRuno le Maire otrdien teica, ka tik tiešām, plāns ir radīt ekonomisko krahu Krievijā. Tomēr, izdarīt to ir daudz grūtāk darbos, nekā vārdos. Eiropa iegūst aptuveni 40% dabasgāzes un 25% naftas no Krievijas. Kolīdz piegādes un iepirkumi tiek pārtraukti, cieš pats Eiropas tirgus, kā mēs to varam novērot uz augstajām dīzeļdegvielas un benzīja cenām jau tagad. Un tas ir tikai pašlaik, tās augs, noteikti, ja vien situācija netiks labota un netiks atrasts kāds diplomātisks kompromiss, lai risinātu visu šo jezgu ko ievārījis pats Putins.
Konfliktu nosoda praktiski visa pasaule. ASV, Lielbritānija, Eiropas savienība, Kanāda, Japāna, Austrālija un pat Šveice, kas vienmēr kofliktos saglabājusi neitrālu pozīciju. Šveices nostāja šoreiz ir publiski krasa un pret konfliktu, un tā izteikusies, ka ieviesīs banku darījumos sankcijas pret Krieviju un tās potenciālajiem iedzīvotājiem. Jau zināms, ka globāli Krievija ir atdalīta no SWIFT maksājumiem. Divas lielākās bankas vairs nav SWIFT sistēmas (bankas ir Sberbank un VTB) dalībnieces, kas nozīmē, ka maksājumi kas agrāk bija ātri un ērti, droši, nu vairs nav iespējami no un uz Krievijas kompānijām. Pašlaik pēc dažām aplēsēm iesaldēti ir aktīvi (nauda, akcijas utt) aptuveni 1 triljona dolāru apmērā. Tie visi saistās ar vai ap Krievijas kompānijām un iedzīvotājiem.
Šoreiz uz Ukrainu netiek sūtīti militārie spēki, bet viss karš notiek ar ierobežojumiem jeb aizliegumiem (sankcijām). Tā globālā sabiedrība cenšas sagraut valsts ekonomiku, un darīs to tikmēr, kamēr Putins neizvedīs spēkus no Ukrainas. Ja tas nozīmē Krievijas ekonomikas sagrāvi, tad tā tam būt.
Laikam gatavošanās militārai kampaņai jau bija sen, jo Krievijas centrālā banka sev izveidoja finansiālo spilvenu 630 miljardu ASV dolāru apmērā, lai cīnītos ar iespējamām sekām (tādām kā tagad). Ārzemju valūtas un zelts tika ieprikts lielos apmēros, bet vai ar to pietiks, grūti teikt. Vairums ekspertu lēš, ka tomēr tā būs par maz. Par maz, jo ārzemēs esošie aktīvi nu ir bezjēdzīgi, tiem vienkārši netiek neviens klāt, un tas ir aptuveni 50% no šiem 630 miljardiem. Krievijas centrālā banka pirmdien nāca klajā ar paziņojumu, kas gan vairāk bija kā pavēle - uzņēmumiem pārdot visas ārzemju valūtas, lai censtos stabilizēt rubli. Putins plāno izdot aizliegumu ārzemju firmām un investoriem pārdot Krievijas kompāniju aktīvus.
Kas tālāk? Situācija arvien paliek drūmāka dienu no dienas. Cilvēki stāv rindās, lai izņemtu naudu. Un ilgtermiņā tas draud ar vēl daudz ko trakāku - ja kreditori nespēs segt maksājumus, tas radīs ķēdes reakciju valstī un ekonomikā vispār. Pašlaik zināms, ka brīvdienās no Sberbank un tās divām meitas uzņēmumu bankām Austrijā un Horvātijā, aizplūduši ļoti ievērojami naudas apjomi. Visu pasliktina tas, ka Sberbank esot tikai aptuveni tik daudz naudas, lai atmaksātu tikai 15% no visiem noguldījumiem, kas veikti ārzemju valūtās.
Vēsturē zināmi gadījumi, kad sanckiju ieviešana radījusi daudz trakākus notikumus - ne tikai lokālu, bet daudz lielāka mēroga kara darbību. Vai šī ir tā situācija - nē, jo lokāls karš bija sākumpunkts visam. Vai sankciju pastiprināšana spēs likt Putinam apdomāties, grūti teikt. Vairums rietumu politiķu sāk apšaubīt viņa veselo saprātu. Tātad, trakais ar kodolieroča pulti rokās nu ir izbēdzis no trakonama?
