Photoshop CS6 beta versija bez maksas

Adobe Systems izlaidusi grafiskā redaktora Photoshop CS6 beta versiju. Fantastiski!!! Kur iegūt? Protams, pašā Adobe mājaslapā. Pieejamas versijas gan priekš Mac OS X, gan arī vecā labā Windows. Kā vairums beta versiju, arī šī ir bezmaksas. Vismaz pašlaik.
Par konkrētiem datumiem kompānija arī, protams, neko nesaka, vien mīklaini nosaka, ka pilnā versija iznāks... „gada pirmajā pusē”.
Programma pašlaik, standarta versijā, ir pieejama tumšākos toņos (lietotāja interfeiss), bet tiem, kam patīk vecais, pelēkais to droši var ieslēgt atpakaļ iestatījumos.
Kas jauns? Standarta aprīkojumā, ja tā var izteikties, pieejamas tādas lietas kā Adaptive Wide Angle, Content-Aware Move un Blur Gallery.
Šajā versijā, standarta versijā pieejamas arī nesliktas video pārveidošanas iespējas.
Cenas? Cenas.... tādas pašas kā iepriekšējais versijai – CS5, kas iznāca 2010. gadā – 699 dolāri. Paplašinātā versija (extended) maksās nedaudz vairāk – 999 dolāri (maģiskais un psiholoģiskais cipars).
Tiem, kam programma nav vajadzīga visu laiku, ir iespēja arī izīrēt programmu, kādu no Creative Suite pakas, kurā nāk Photoshop iekļauts. Īre maksās 50 dolārus mēnesī. Lētāk, bet tās pašas iespējas, un – legāli!

Planktons spēj lidot!

Zinātne, tās atklājumi – fascinē vairāk vai mazāk vienmēr. Kaut arī daudzas lietas jau ir atklātas, vienmēr rodas kas jauns, kas pārsteidz un kas fascinē citā aspektā. Tā vai citādi – šoreiz par planktonu. Viena no vitāli svarīgākajām būtnēm pasaules okeānu barības ķēdē izrādās spēj arī... lidot.
Redz, pētījuma dati publicēti arī tīmeklī – Proceedings of the Royal Society B, un sīkāku (lai nebūtu visam jāiet cauri) informāciju mums sniedz ScienceNOW.
Pētījumā „piedalījās” divi planktona paveidi (krabjveidīgie) – Anomalocera ornata un Labidocera aestiva.
Laikam pētījumā izvēlēti tika šie veidi, jo viņi ir daudz lielāki izmēros par citiem sev līdzīgajiem – pieauguša indivīda ķermeņa izmēri sasniedz (nesmieties) pat vairākus milimetrus.
Pētījuma norise: planktons tika pētīts apstākļos, kad tam tuvumā atrodas kāds no tā dabiskajiem ienaidniekiem. Tika novērots – kolīdz Anomalocera ornata tuvojas kāds no tās ienaidniekiem – viņš spēj pacelties virs ūdens un nolidot (noplanēt) pat līdz... 17 centimetriem, kas priekš paša krabjveidīgā izmēriem ir ļoti ievērojams attālums. Visiem tiem, kam interesē ātrums – 0,66 metri sekundē.
Izpētes grupā piedalījās 89 īpatņi, un šis izvairīšanās veids ir ļoti efektīvs, cik nu var noprast, jo – no 89 īpatņiem tikai viens gāja bojā. Tātad, lidojot 88 izvairījās no citkārt drošas nāves!
Otrs pētījuma dalībnieks – Labidocera aestiva visu dara citādāk – tas izmanto daudz vairāk enerģijas, nekā tās sugas brālis. Tas vienkārši izlec no ūdens, tādejādi patērējot līdz 88% no savas enerģijas un lidojuma laikā tas griežas ap savu asi ar rotācijas ātrumu līdz 7500 apgriezieniem... minūtē!!!
Iespaidīgi, ne? Šis pētījums apgāž, daļēji, agrākos pieņēmumus, ka planktons ir tas, kurš ļaujas straumei. Nē, nu protams, tas arvien tā paliek, bet redzami tiek parādīts tas, ka viņi ir daudz aktīvāki un spēj daudz ko vairāk, nekā tas tiek uzskatīts līdz šim.
Zemāk arī video, kā nu ūdens virsmas burtiski „izšaujas” Anomalocera ornata.

Globālā sasilšana un okeāni

Globālās sasilšanas mīts ir vecs kā pati pasaule. Cerams, ne vecāks. Un klimatologiem pašlaik darba pietiek. Tad nu re, ik pa laikam tiek izteiktas jaunas versijas, kurš vairāk vainīgs, un kas notiek ar pasauli mums apkārt. Pēdējais aktuālais paziņojums: pasaules okeānu līmenis pacelsies par 20 metriem.
Klimatologi, kas strādā Ratgersa universitātē (ASV) izteikuši šādus pieņēmumus, izanalizējot (jau kuro reizi) datus kopš... senseniem laikiem un vēl senāk. Zīmīgi ir tas, ka vispasaules klimatologu apvienība (IPCC) savos ziņojumos norāda, ka temperatūras paaugstināšanās par 2 grādiem, globāli, esot... normas robežās. Šo teoriju apstrīd jaunais pieņēmums no Ratgersa pētniekiem, kas uzskata, ka tieši 2 grādi ir tas kritiskais moments, kas radīs šādas masveida sekas vispasaules sejā.
Pētījuma rezultāti ir nopublicēti arī žurnālā Geology, kas liek domāt, ka nekādas īstas muļķības tās gan nebūs (lai gan, papīrs panes visu?).
Jāsaka gan, ka pētījumā ir arī atstāta vieta kļūdai, bet tas ietver periodu par Zemes dzīvi par ļoti senu periodu. 5 – 2,5 miljonus gadu atpakaļ klimats esot bijis līdzīgs pašreizējam (ar starpību 2-3 grādi siltāks). Kusuši ledāji, straumes kļuvušas siltākas un tas ietekmējis klimatu vispār. Ledāju samazināšanās uz poliem un Grenlandē, piedevām, ne ļoti strauja.
Jau arī iepriekšējie pētījumi snieguši līdzīgus datus, tomēr, pieļauju domu, ka visu datorā uzmodelēt tomēr nevar. Simulācijās izpaliek daudz dažādu datu un nianšu, kas var ietekmēt tālāko attīstību daudz vairāk nekā domāts (meteorītu ietekme, komētu nonākšana tuvāk zemei utt).
Tomēr skaidrs ir viens – Zeme uzsilts. Lai gan, pēc citas teorijas, arī Zemei ir savs cikls (dzīves, „ikmēneša”), kas gan izpaužas lielos ciparos, un cilvēks reti spēj to piedzīvot esot pie pašreizējās attīstības stadijas, tomēr, tas ir fakts. Ar vai bez mums, tas notiek. Bet progress taču prasa upurus, un iespējams, šis upuris būs tāds pats kā iepriekš – līdz 95% no visa dzīvā iznīks progresa vārdā, kādudien.

Google atbalsta Hotfile cīņā ar MPAA

Lielas korporācijas, uzņēmumi var rīkoties, kā vien tiem iekārojas. Dažkārt, viņu mērķi ir nesaprotami, vairumam, tomēr, mērķis jau vienmēr pastāv. Personīgi es nesaprotu to, kāpēc Google nostājusies failu apmaiņas servisa Hotfile pusē. Pie šī sīkuma pieminēšu to, ka pret Hotfile savu darbību, cīņu, turpina Amerikas Kinomānu Asociācija jeb plašāk pazīstama ar oficiālo nosaukumu MPAA.
Vecā tēma – MPAA saka, Hotfile klaji pārkāpj autortiesību likumus, ļaujot ikvienam augšuplādēt dažādus failus, par kuru saturu (neviens neatbild). Visam klāt nāk vēl tas, ka MPAA jau marta sākumā lūdza tiesu slēgt šo servisu.
Un te iesaistās gigants Google, kas uzstāj: ekspertu slēdziens norāda uz to, ka failu apmaiņas serviss ievēro visus ar digitālo likumu diktētos noteikumus (DMCA), kas attiecas uz mūsdienu digitālo pasauli un tās vidi. Neslikti, ne? DMCA likumu (digitālās ēras autortiesību likums) tika pieņemts vēl tālajā 20. gadsimtā (1998. gadā), un tas tieši norāda uz to, ka failu apmaiņas servera īpašnieks nav tieši atbildīgs par saturu, ko citi lietotāji augšuplādē viņa nodrošinātajā servisā (konkrētāk tulkojot).
Jāsaka, ka Google eksperti savā slēdzienā piesaukuši arī ne citus mazāk populārus servisus: YouTube, FaceBook, Twitter un Wikipedia, kuri savu popularitāti ieguvuši tikai un vienīgi pateicoties tam, ka ir un pastāv šāds DMCA likums un tas aizsargā tos.
Vēl te ir ķēdīte ar norādi uz to, ka šim faktam būtu jākalpo kā galvenajam dzinējspēkam cīņā ar MPAA un Megaupload (kuru slēdza 2012. gada janvārī). Šeit darbojas tieši tas pats likums un tā (bardzība) nianses.
MPAA, kā jau tas zināms, reti kad ņem vērā ko no malas nākušu, lai arī uzskatāmi redzams, ka giganta ekspertu slēdziens tos neinteresē. Tiesa saņēmusi iesniegumu, kurā MPAA lūdz ignorēt Google ekspertu izdarītos secinājumus.
Vairums cilvēku pasaulē, kuri interesējas par šīm lietām, arvien pārsteidz tas, kāpēc Google tieši tagad iesaistās cīņā ar MPAA un aizstāv Hotfile. Ļoti neraksturīgs lēmums un izgājiens, lai gan, tam visam vienmēr ir pamats! Un to, gan jau, mēs uzzināsim kādudien!

Gmail spama filtri

Visi tie, kas lieto gMail, noteikti ne reizi vien priecājas par to, cik patīkami ir redzēt minimālu daudzumu spama (mēstuļu) savā pastkastītē. Nereti rodas jautājums: kā tas tiek panākts, ja līdzvērtīgi servisi arvien netiek pa īstam ar to galā!? Vismaz no manas pieredzes, gMail tiek tiešām ir visefektīvākais cīņā ar nevēlamu pastu!
Blogā tiek apskaidrota sistēma, ne pārāk dziļi (diemžēl), kā tas notiek. Bet mums, lietotājiem, jau galvenais ir efektīvs veids kā ar to tiek galā giganti. Un dažus ieskatus var gūt! Tomēr, lai raktu dziļāk, vajadzēs ņemt lāpstu un doties citviet pēc skaidrojuma!
Malači un paldies!

GamesCom 2012

foto: psu.com

Laba ziņa tiem, kas seko līdzi spēļu pasaules jaunumiem: uz 2012. gada Gamescom savu dalību pieteikušas tādas (jau pieteikušas) kompānijas kā EA, Deep Silver, Take-Two Interactive, Konami, UbiSoft, Bethesda Softwork.
Pēdējā laikā, vairāk vai mazāk, visas kompānijas orientējas uz online-spēļu ražošanu, un zināms, arī šajā pasācienā online spēles tiks pārstāvētas plašā klāstā. Tuvākie mums, ko vairums arī Latvijā varētu būt dzirdējuši: GameForge un Bigpoint no Vācijas. Protams, online spēles prezentēs arī tādi milži kā NCSoft un Nexon, un arī ne tik ļoti pazīstamas kompānijas: wargaming.net (Baltkrievija) un Riot Games (ASV).
Gamescom2012 notiks Ķelnē (Vācija) no 15. – 19. augustam, 2012. gadā, protams.
Pašreiz (kas šo rakstu) dalību jau ir pieteikušas datorspēļu izdevējkompānijas no 21 dažādām valstīm.
Tiem, kas seko līdzi, droši vien lieki teikt, ka šis pasākums ir visvairāk apmeklētais pasaulē. Grūti teikt par iemesliem, tomēr 2011. gadā uz šo pasākumu ieradās vairāk kā 275 tūkstoši cilvēku, tajā tika pārstāvētas 39 valstis ar vairāk kā 500 dažādām kompānijām. Platība (!!), kopējā, arī ir diezgan ievērojama: 120 tūkstoši kvadrātmetru.
Atgādināšu tikai to, ka šis pasākums nav ar ļoti ilggadējām saknēm. Pirmais Gamescom notika 2009. gadā, izstāžu centrā Koelnmesse.

Vai konēt Knutu?

foto: whitegadget.com

Pētnieki no Teksasas (ASV) lauksaimniecības-tehnoloģiju institūta ir paziņojuši, ka viņiem radusies kāda interesanta doma – proti, tie vēlas klonēt balto lāci Knutu (Berlīnes zoodārza iemītnieks). Tieši pētnieks Marks Vesthasins ir ar dziļu pārliecību, ka tas būtu ne tikai interesanti, bet arī... noderīgi.
Marks paziņoja, ka viņaprāt, klonēt balto lāci ir ne tikai iespējams teorētiski, bet arī tīri praktiski. Vienīgi, pašlaik netiek nekādas ziņas sniegtas par to, kā Berlīnes zoodārza darbinieki atsaucas par šo amerikāņu zinātnieka izteikto vēlmi.
Šajā sakarā ir vēl kāds interesants fakts, kas varētu kavēt visa šī projekta, ieceres izpildi: pirmkārt, šo ideju nekomentē arī Vācijas vadošie biologi un ģenētiķi, jo Knuts aizgāja balto lāču paradīzē jau pirms gada – 2011. gada 19. martā. Toreiz viņa dzīves garums bija četri gadi. Nāves iemesli tika minētas nelabojamas izmaiņas smadzeņu darbībā, kas vēlāk radīja infekciju.
Un vēl interesanti ir tas, ka savulaik tik populārais lācēns vāciešiem bija tik mīļš, ka tika veikta aptauja: ko darīt ar tā ķermeni, kad tas būs aizgājis uz otru pusi. Viena no galvenajām domām bija sekojoša: no tā vajadzētu uztaisīt izbāzeni un ļaut publiskai apskatei ikvienam interesentam. Tomēr, vāciešu konservatīvisms ņēma virsroku un dzīvniekam tika ļauts mierīgi atdusēties mierā.
Jāsaka, ka amerikāņu pētniekam, Markam Vesthasinam jau ir pieredze dzīvnieku klonēšanā: ar kolēģiem kopā esot veiksmīgi paveikti klonēšanas darbi aļņu, kazu un mājas kaķa ziņā.
Cik reāla un vajadzīga būs Knuta klonēšana, grūti teikt, tomēr skaidrs ir viens – oriģināla slavu tas noteikti neiegūs!