Lielākais koks pasaulē

 foto: tumblr.com (National Geographic)

Lielākais koks, kas nozāģēts ir tieši šis - Marka Tvena sarkankoks, kuru 1892. gadā nozāģēja Kalifornijā, ASV. Pēc toreizējiem aprēķiniem tas bija aptuveni 100.9 metrus augsts un aptuveni 1341 gadus vecs. Pie zemes tā stumbra apkārtmērs bija 27.4 metri. 

Kāpēc to nozāģēja? Teiksim tā, kokam nepaveicās ar vietu, kur tas sāka augt un izauga līdz saviem neiedomājamiem apmēriem. Tas izauga Milvudā, un šo reģionu iegādājās divi kokzāģētavu lielīpašnieki - Hiram T. Smits un Austins D. Mūrs. 1888. gadā abi magnāti iegādājās ap 12140 hektāru lielu īpašumu, uz kura auga galvenokārt sekvojas koki. Nedaudz vēlāk abi jaunie īpašnieki nodibināja Kings River Lumber kompāniju. Līdz 1905. gadam uzņēmums bija nozāģējis (izpostījis) jau vairāk kā 8000 milzīgus sekvojas kokus. Lai nozāģētu tieši šo koku, darbiniekiem nācās papūlēties un papūlēties ne pa jokam. Lai šo koku nozāģētu uzņēmuma darbinieki ar zāģēšanu nodarbojās astoņas dienas. Šodien vien palicis celms, kas ironiski - ir tagad UNESCO mantojums.

Priekšvārds no "Karalis stāsta" Haralds Stanghells

foto: no personīgā arhīva

Tiem, kam interesē Norvēģija, Norvēģijas karaliste un karaliskā ģimene, šī grāmata ir ieteicamā lasāmviela. Atļāvos pārtulkot un nopublicēt priekšvārdu no grāmatas.

Priekšvārds

Karaļa Haralda vēsture ir arī valsts modernā vēsture. Kā princis, kroņprincis un karalis viņš ir sekojis valsts sociālajai attīstībai kopš kara beigām līdz mūsdienām. Viņs ir piedzīvojis daudz dramatisku pārmaiņu gan pozitīvu, gan ne tik gaišu. Neviens cits līdz viņam nav tik ilgi sekojis līdzi valsts notikumiem un ik piektdienu saņēmis atskaiti par valstī notiekošo. Līdz viņam neviens valsts vadītājs nav tik un sistemātiski ceļojis kā viņš pa savu valsti.

Šī grāmata ir paša karaļa stāsts un domas par to, kas noticis pa šiem gadiem. Vēsturiskie notikumi, kas atsājuši iespaidu, kā arī nelielas dzīves epizodes kuras palīdzēja radīt mūsdienu Norvēģiju un tās sabiedrību. Es satiku karali, kas rūpējas par bērniem un svešiniekiem, par sportu un apkārtējo vidi, reliģiju un vēsturi. Viņš stāsta par to, kā 22.jūlija traģēija skāra karalisko ģimeni un par negaidīto braucienu 2020. gada 17.maijā pa Oslo ielām. Viņš tāpat atklāti sāsta par notikumiem iepriekš un par to, kā tie saistīti ar notikumiem tagad. 

Šī nav karaļa Haralda biogrāfija, nē. Šeit nav arī citu cilvēku viedokļu, kas kritizētu vai aprakstītu karali un viņa vēsturi. Karaļa ģimene un privātā dzīve ir ārpus grāmatas tēmām. Grāmatas saturs un mērķis ir parādīt karaļa uzskatus un notikumu vēsturi, kā tie saistās kopā un kā raksturo karali kopš viņš atrodas Norvēģijas vadībā. Vēlētos, lai grāmata ļautu rast ieskatu mūsu nesenajā vēsturē un notikumos, kas radījuši mūsu laikabiedrus un cilvēkus ap mums.

Pēc vienpadsmit mūsu tikšanās reizēm es sapratu ka esmu saticis atvērtu, tieši un patīkamu karaļa personu. Pēc karaļa Haralda paša vēlēšanās, mēs tikāmies pilī un Karaļa ciematā, kur bijām tikai mēs divatā. Pirms katras sarunas es diņam devu norādes par tēmām, par kurām vēlos runāt, tomēr iepriekš nekādas norādes viņš neprasīja un nelūdza iesniegt. Tāpat viņš nekad neatteicās atbildēt uz maniem jautājumiem, pat ja atbilde aizgāja ārpus jautājuma tematikas. Ar lielu pacietību un ne mazums humora karalis atzina, ka mūsdienu politiķi (varasvīri) katrs iet savu ceļu.

Pēc karaļa iniciatīvas sarunā piedalījās arī princese Astrīda, kad saruna attiecās par notikumiem ap ģimeni kara laikā. Tāpat grāmatā ir atsevišķas nodaļas, kas veltītas sarunai ar karaliemni Sonju un kroņprinci Haakonu par notikumiem, kas saistāsa ar 22. jūliju. Man tāpat bija tas gods būt viesim uz karaļa kuģa "Norge", kad karaliskā ģimene 2019. gadā devās trīs dienu ceļojumā pa Hordaland apvidu. Iespēja būt karaliskās ģimenes novērotājam bija neaizmirstama.

Šai grāmatā ir aprakstītas daudzas mūsdienās aktuālas tēmas, kā arī aizskartas tēmas, kas bija aktuālas agrāk. Karalis dzīvo mūsdienās, bet tāpat ļoti pieturas samērā jaunās Norvēģijas karalistes tradīcijām, kas aizsākās vien 1905. gadā. 

Karalis ir kā pulkstenis, bet tas neiet kopā ar laiku, viņš ir laiks, tā par karali Haakonu izteicies viņa biogrāfs Tors Bomanns Larsens. Viņš tāpat norāda karaļa ciešo saisti ar vēsturi un nāciju kopumā. Es piekrītu iepriekš teiktajam un ceru ka lasot grāmatu "Karalis stāsta" (Kongen forteller), jūs sapratīsiet to līdzvērtīgi kā es.

Oslo, 26. jūlijs 2020

Haralds Stanghells (Harald Stanghelle)

Cik ilgi alkohols paliek organismā?

foto: thoughtco.com

 

Tas, cik ātri alkohols tiek izvadīts no organisma, ir atkarīgs ļoti individuāli. Vispirms, vecums, ķermeņa svars, vai ir ēsts pirms tam, vai ir kādas zināmas/nezināmas aknu slimības un vai lietoti medikamenti. Viens varēs būt skaidrā daudz ātrāk, nekā cits. Pētījums norāda, ka praktiski divas trešdaļas eiropiešu lieto alkoholu regulāri.

Cilvēks, kam ķermeņa masas indekss jeb svars ir mazāks, izdzertā alkohola sekas jutīs daudz ilgāk nekā tas, kuram svars lielāks. Protams, ir izņēmumi, un viens no galvenajiem - potenciālās slimības un medikamenti organismā. Daži no medikamentiem sajaukti ar alkohola rada ļoti lielas problēmas un blakusefektus, kas negatīvi ietekmē gan pašsajūtu, gan uztveri.

Lielos vilcienos tiek lēsts, ka glāzīte stiprā dzēriena no organisma tiek izvadīta stundas laikā, alus - divu stundu laikā, vīna glāze - trīs stundas, bet ja dzertas divas glāzes kāda ne-stiprā dzēriena, tad četras stundas vai vairāk, atkarībā no daudziem faktoriem. Trīs glāzes - sešas stundas, un četras glāzes - septiāns stundas. Ilgi, ja ņem vērā, ka parasti miegam sanāk mazāk kā 7 stundas, ja tiek uzdzīvots. Īpaši svētkos.

Pētījumi norāda, ka alkohola pēdas var atrast ne tikai izelpā, bet arī urīnā, protams asīnīs un... pat matos. Urīnā alkohola pēdas paliek vidēji starp 12 un 48 stundām, citreiz pat līdz 80 stundām. Izelpā alkohols paliek vien 24 stundas. Vidēji, atkal protams sakot. Ja runa iet par matiem, tad tajos alkohola pēdas var atrast pat 90 dienas pēc pēdējās alkohola lietošanas, pat ja tas bijis mērenos apjomos.

Alkohols nereti iet kopā ar smēķēšanu. Tā vien pieminēt varu to, ka marihuāna organismā paliek vidēji 7 dienas, bet tie, kas to lieto regulāri - tiem pat līdz 30 dienām. Nikotīns organismā paliek vidēji trīs dienas, siekalās līdz četrām dienām bet matos - līdz 12 mēnešiem.

Sargāsim sevi un apkārtējos un centīsimies savus negatīvos ieradumus kontrolēt vai... atmest!

Krievijas ekonomikas sabrukums?

 

foto: wikimedia.org

Bez šaubām Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti traģiska un nosodāma rīcība. Tieši ar sankcijām un ekonomisko izolāciju rietumvalstis cenšas graut Krievijas ekonomiku, lai tā tomēr apdomājas un izved spēkus no Ukrainas un beidz šo muļķīgo cilvēku nogalināšanu un īpašuma iznīdēšanu. Vienas no sankcijām ir tieši vērstas uz banku sektoru, kas pastiprina ekonomisko recesiju visā valstī. 

Neviena valsts iepriekš cilvēces apzinātajā vēsturē nav piedzīvojusi tādas sankcijas un tādus to apmērus, kā pašlaik piedzīvo Krievija. Daži eksperti lēš, ka ar sankcijām, kas vērstas pret banku sektoru, Krievija var jau atrasties uz dziļas ekonomiskās krīzes sliekšņa, un ka vienīgais veids, kā daļēji izbēgt un labot šo sitāciju - izvest spēkus no Ukrainas.

Francijas ministrs BRuno le Maire otrdien teica, ka tik tiešām, plāns ir radīt ekonomisko krahu Krievijā. Tomēr, izdarīt to ir daudz grūtāk darbos, nekā vārdos. Eiropa iegūst aptuveni 40% dabasgāzes un 25% naftas no Krievijas. Kolīdz piegādes un iepirkumi tiek pārtraukti, cieš pats Eiropas tirgus, kā mēs to varam novērot uz augstajām dīzeļdegvielas un benzīja cenām jau tagad. Un tas ir tikai pašlaik, tās augs, noteikti, ja vien situācija netiks labota un netiks atrasts kāds diplomātisks kompromiss, lai risinātu visu šo jezgu ko ievārījis pats Putins.

Konfliktu nosoda praktiski visa pasaule. ASV, Lielbritānija, Eiropas savienība, Kanāda, Japāna, Austrālija un pat Šveice, kas vienmēr kofliktos saglabājusi neitrālu pozīciju. Šveices nostāja šoreiz ir publiski krasa un pret konfliktu, un tā izteikusies, ka ieviesīs banku darījumos sankcijas pret Krieviju un tās potenciālajiem iedzīvotājiem. Jau zināms, ka globāli Krievija ir atdalīta no SWIFT maksājumiem. Divas lielākās bankas vairs nav SWIFT sistēmas (bankas ir Sberbank un VTB) dalībnieces, kas nozīmē, ka maksājumi kas agrāk bija ātri un ērti, droši, nu vairs nav iespējami no un uz Krievijas kompānijām. Pašlaik pēc dažām aplēsēm iesaldēti ir aktīvi (nauda, akcijas utt) aptuveni 1 triljona dolāru apmērā. Tie visi saistās ar vai ap Krievijas kompānijām un iedzīvotājiem.

Šoreiz uz Ukrainu netiek sūtīti militārie spēki, bet viss karš notiek ar ierobežojumiem jeb aizliegumiem (sankcijām). Tā globālā sabiedrība cenšas sagraut valsts ekonomiku, un darīs to tikmēr, kamēr Putins neizvedīs spēkus no Ukrainas. Ja tas nozīmē Krievijas ekonomikas sagrāvi, tad tā tam būt. 

Laikam gatavošanās militārai kampaņai jau bija sen, jo Krievijas centrālā banka sev izveidoja finansiālo spilvenu 630 miljardu ASV dolāru apmērā, lai cīnītos ar iespējamām sekām (tādām kā tagad). Ārzemju valūtas un zelts tika ieprikts lielos apmēros, bet vai ar to pietiks, grūti teikt. Vairums ekspertu lēš, ka tomēr tā būs par maz. Par maz, jo ārzemēs esošie aktīvi nu ir bezjēdzīgi, tiem vienkārši netiek neviens klāt, un tas ir aptuveni 50% no šiem 630 miljardiem. Krievijas centrālā banka pirmdien nāca klajā ar paziņojumu, kas gan vairāk bija kā pavēle - uzņēmumiem pārdot visas ārzemju valūtas, lai censtos stabilizēt rubli. Putins plāno izdot aizliegumu ārzemju firmām un investoriem pārdot Krievijas kompāniju aktīvus. 

Kas tālāk? Situācija arvien paliek drūmāka dienu no dienas. Cilvēki stāv rindās, lai izņemtu naudu. Un ilgtermiņā tas draud ar vēl daudz ko trakāku - ja kreditori nespēs segt maksājumus, tas radīs ķēdes reakciju valstī un ekonomikā vispār. Pašlaik zināms, ka brīvdienās no Sberbank un tās divām meitas uzņēmumu bankām Austrijā un Horvātijā, aizplūduši ļoti ievērojami naudas apjomi. Visu pasliktina tas, ka Sberbank esot tikai aptuveni tik daudz naudas, lai atmaksātu tikai 15% no visiem noguldījumiem, kas veikti ārzemju valūtās.

Vēsturē zināmi gadījumi, kad sanckiju ieviešana radījusi daudz trakākus notikumus - ne tikai lokālu, bet daudz lielāka mēroga kara darbību. Vai šī ir tā situācija - nē, jo lokāls karš bija sākumpunkts visam. Vai sankciju pastiprināšana spēs likt Putinam apdomāties, grūti teikt. Vairums rietumu politiķu sāk apšaubīt viņa veselo saprātu. Tātad, trakais ar kodolieroča pulti rokās nu ir izbēdzis no trakonama?

Sabojāti superauto par 401 miljonu ASV dolāru

foto: stackpathdns.com

 

Kuģis, kurš veda aptuveni 4000 auto no tādām markām kā Lamborghini, Audi, Bentley un Porsche kļuvis populārs, jo savu kravu tas nenogādās laikā un neskartu. Uz tā izcēlās ugunsgrēks un visa apkalpe tika evakuēta no kuģa, atstājot superauto liktens jeb uguns, varā

Uz kuģa, kuram dots vārds "Felicity Ace", izcēlās ugunsgrēks, kad tas atradās netālu no Azoru salām. Bez apkalpes vai kāda, kas censtos kontrolēt ugunsgrēku, superauto liktens nav īsti zināms. Situāciju dara skarbāku vēl tas fakts, ka uz kuģa bez superauto atradās arī litija bateriju sūtījums, kas kā zināms, ugunsgrēku tikai pastiprina.

Kuģa īpašnieks, "Russel Group" paziņoja, ka kopējā kravas vērtība bija aptuveni 438 miljoni ASV dolāru, tai skaitā 401 miljons ASV dolāru tikai auto cena. Papildus automašīnām tika vesti arī smagie un busiņi. Volkswagen šai nelaimē cietīs vislielākos zaudējumus - aptuveni 155 miljonus ASV dolāru.

Ne tikai smagi redzēt kā sadeg superauto, bet vēl grūtāk apzināties ka sadeg arī daudz materiālu, kas varēja tiks izmantoti lai radītu jaunus elektroauto. Globālā pusvadītāju un elektroelementu krīze visu krāso vēl drūmākās krāsās. Kompānija kas nodarbojas ar kuģa aprūpi un pārvaldi paziņoja, ka kuģis arvien deg (jeb gruzd?) un turpina brīvi dreifot projām no Azoru salām. Pagājušo pirmdien uz kuģa domājamo atrašanās vietu tika nosūtīti divi kuģi, kas nodarbosies ar tā iespējamo dzēšanu. Vēlme ir atdzesēt kuģi un iespējams, kaut ko vēl saglābt no tā paliekām. Protams, neviens no superauto vairs nevarēs tikt izmantots jebkam citam kā varbūt metāla pārstrādei un lūžņiem.

Potenciālie klienti izteikuši sarūgtinājumu par šo sitāciju un VW grupas galvenais direktors norādīja uz to, cik neprognozējama un nedroša tomēr ir sūtījumu piegāde globālā mērogā.

Žēl, protams, žēl. Skaisti auto, luksuss un ātrums sadeg un neviens uzreiz necenšas neko darīt. Tikai pēc laika sūta turp laivas, kas iespējams, centīsies ko darīt, kad jau par vēlu. Labi vismaz ka neviens nav cietis vai gājis bojā šai dārgajā nelaimē!

Dažās Krievijas daļās atļaus bitkoin ieguvi (mining)

foto: tokeneo.com

Krievijas Ekonomiskās attīstības departaments nesen nācis klajā ar piedāvājumu legalizēt bitkoin ieguvi jeb mining tajās valsts daļās, kur elektrības ir pietiekami, un pat vēl paliek pāri. Pašlaik bitkoin ieguve notiek uz robežas starp legālo un pelēko likuma pusi, un to vēlas izmainīt. Tā šajos reģionos bitkoin ieguve tiktu uzskatīta par sava veida komercdarbību un tiktu aplikta ar nodokļiem kolīdz iegūvie bitkoini mining procesā tiek konvertēti uz rubļiem (vai arī iespējams, citām valūtām).

Valsts vēlas iegūt labumu no ēnu ekonomikas dalībnieka, bitkoi ieguves procesa. Avīze "Izvestia" 15. febrārī ziņoja, ka valsts vēlas ar šo piedāvājumu izvairīties no tām problēmām, kādas novērojamas tādās valstīs kā Irāna un Kazakstāna, kur kā zināms, arī notiek ļoti aktīva un liela mēroga bitkoin ieguve. Jaunais attīstības piedāvājums rada iespēju piedāvāt elektrību bitkoin maineriem bez potenciālā ļaunuma nodarīšānas elektrotīklam vai tā citiem lietotajiem. Viņiem vienkārši izsniegs noteiktu apjomu elektrības un uzliks limitu. Tāpat tiek plānots piesaistes plāns - piedāvāt zemākas cenas elektroenerģijai un tarifiem noteiktās valsts daļās, lai tur tad laika gaitā notiek šo bitkoin ieguves centru koncentrācija. Protams, līdz ar noteiktu ierobežojumu, bitkoin ferma varēs pieprasīt vairāk enerģijas nekā tām visām sākotnēji piedāvāts, bet... par citu cenu. Pašlaik nav noteikts tas, cik būs minimums šai robežai, kas būs par draudzīgu cenu.

Tiek lēsts, ka arī pats prezidents Putins esot izteicies, ka bitkoin ieguve valstij nestu daudz pozitīva un laba un ka to vajadzētu attīstīt un atļaut. Bet ne visur. Ir cilvēki, kas uzskata, ka bitkoin ieguve būtu jāatļauj visā valsts teritorijā, jo tā ka tā jau notiek - ar nodokļu maksāšanu vai bez. Tā uzskata dzesēšanas tehnoloģiju firmas Comino priekšsēdētājs Jevgēņijs Vlasovs. 

Krievijas centrālā banka gan par šo ideju nebūt nav priecīga. Tā arvien pieturas pie pieņēmumiem, ka visas kriptovalūtas ir jāaizliedz, norādot uz to, ka tās tieši apdraud valstī esošo finansiālo un ekonomisko stabilitāti. 

Pašlaik Krievija ir trešā lielākā bitkoin ieguves valsts pasaulē, uzreiz pēc Karakhstānas un ASV. ASV štats Teksasa, kas ir pats epicentrs bitkoin ieguvei ielūdz vēl vairāk lietotājus turp doties un izvietot savas fermas bitkoin ieguvei. Iemesls - gubernators Abbotts un Senators Teds Krūzs ļoti mīl bitkoin un redz tam gaišu nākotni un virzību augšup cenas ziņā.

Kas notiktu ja Krievija iebrūk Ukrainā?

foto: cdnuploads.aa.com

 

Ja Krievija īstenotu iebrukumu Ukrainā, globāli tas radītu ļoti, ļoti lielas tālejošas sekas. Vispirms jau ASV. Tas uzskatāmi būtu sliktākais ģeopolitiskais notikums pēdējo pārdesmit gadu laikā. 

Vispirms tiktu traucēta naftas piegāde, jēlnaftas, kas īsā laikā paaugstinātu naftas cenu vismaz līdz 100 ASV dolāriem par barelu, ja ne pat augstāk. Līdz ar to, ASV, kas ciestu visvairāk, nāktos paaugstināt procentu likmes it visam, lai nospiestu inflāciju. Lieki teikt, ka arī biržas ciestu, jo cenu svārstības izraisītu tikai ķēdes reakciju it visur. Grūti teikt, kādas būtu sekas vietēji, bet tās noteikti būtu izjūtamas. ASV un globālā politika pret Krieviju būtu diezgan skarba, un sankcijas būtu ļoti lielas. Krievija bez pārējās pasaules iztiktu vieglāk nekā pasaule bez Krievijas. Liekas, ka Putins to saprot un tāpēc cenšas situāciju izmantot sev par labu, jo atkarība no resursiem ir ļoti būtiska it visur (domāju, ka Krievija arvien nožēlo 1860to gadu Aļaskas pārdošanas darījumu ASV par kapeikām).

Vai iepriekš vēsturē ir bijuši gadījumi, kad var teikt, ka vietēji teorisma tipa akti ietekmējuši globālo ekonomiku? Jā, piemēru ir daudz - Kenedija nāve (slepkavība), Izraēlas atlētu noslepkavošana, Madrides bumbu sprādzieni, Londonas teroristu uzbrukumi un Bostonas maratona bombu sprādziens. Tie ir spilgtākie no notikumiem, kas globālajam tirgum ļāva atgūties tikai pēc gandrīz gada no to īstenošanas brīža. 

Visspilgtākais ekonomiskais lejupslīdes brīdis bija Persijas līča kara sākums. ASV 500 bagātāko kompāniju indekss S&P 500 pēc kara sākuma noslīdēja uzreiz par 17%, Tirgus atguvās tikai pēc 189 dienām.

Bet iespējams, cenu paaugstināšana it visam tieši ir plāns - iegūt vairāk par to pašu daudzumu preces. Krievija piegādā daudz naftas, pārtikas, kā arī ir viens no galvenajiem palladija ieguvējiem pasaulē. Pallādijs tiek izmantots elektriskajos pārveidotājos, kas šodien ir praktiski kā gaiss tehnoloģijām. 

Muskuļu vai naudas spēle? Labi, ka viss beigsies bez konfliktiem un asins izliešanas. Tomēr globāli radīts liels stress.